Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. marts, 2013
Drukāt

Kaspars Antess: vienmēr krītu uz kājām 


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kādreizējais žurnālists, tagad dziedātājs, dziesmu autors un producents Kaspars Antess jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas šlāgermūzikas lauciņā. Mūziķis neslēpj, ka viņa uzticamākās klausītājas ir dāmas.

 

Ne velti tieši Starptautiskajā sieviešu dienā 8. martā startēs Kaspara jaunākā projekta “Čigānzēni” koncerttūre, kas līdz 10. maijam skanēs visā Latvijā. Ekspresintervijā Kaspars atbild uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem par sevi, mūziku un dāmām.

 

– Ar ko nodarbojies pašlaik?

– Jau divus gadus – mūzika un tikai mūzika. Žurnālista darbs nogājis malā, lai arī nav trūcis piedāvājumu strādāt medijos – radio, televīzijā, drukātajā presē. Tomēr laikam kaut kas nav bijis līdz galam apmierinoši, lai piekristu. Galvenais, tam vairs neatliek laika, jo mūzika aizņem pilnu darba nedēļu, arī sestdienas un svētdienas. Esmu gan producents, gan mūziķis, šīs lietas nedalu – vienu brīdi esmu vairāk solists, citu – producents. Tas atkarīgs no zvaigžņu stāvokļa. Producents, manuprāt, var būt tikai cilvēks, kam ir muzikālā izglītība.

– Kādas ir tavas muzikālās saknes?

– Nedz mani vecāki, nedz vecvecāki nav bijuši tieši saistīti ar mūziku. Mans pamats ir akadēmisks – Ventspils mūzikas vidusskola, vispirms kora, tad – klavieru klase. Lai arī man ir pianista diploms, klavieres vairs nespēlēju, pat ja bērnībā biju diezgan perspektīvs.

– Karjera – kurā posmā esi tagad?

– Pēdējos gados esmu sapratis, ka mūzikā nekas nenotiek plānveidīgi.

Sākumā bija strauji panākumi, izdeva manu pirmo albumu. Tomēr tad, kad sāc laist caur sevi visu, kas ar tevi notiek mūzikā, saproti, ka garoza ir mazliet biezāka. Taču mani tas nebiedē. Pat rodu zināmu azartu šajās grūtībās. Negaidu katru nākamo pakāpienu, Gada balvu, bet priecājos par katru mazo lietu.

Par to, ka izdevies viens vienīgs koncerts, kurā esmu atdevis sevi visu, saticis savus klausītājus.

– Lielākā atzinība?

– Klausītāju teiktais. Mūziķim nav nekā svarīgāka par labu vārdu, vēstuli, pašceptu kliņģeri, ko atnes pēc koncerta. Esmu diezgan izlutināts šajā ziņā, jo šlāgermūzikas klausītājiem ir daudz plašāka sirds nekā akadēmiskās mūzikas vai poproka publikai. Lielu prieku sniedz apziņa, ka manas dziesmas dzied kori, bērnu un jauniešu ansambļi, skolotājas raksta, lūdz notis.

– Pašportrets vārdiem!

– Kad paskatos uz sevi televizorā, reizēm pašam nāk smiekli – tāds sprigans jauneklis. “Latvijas Avīzes” karikatūrists mani tā arī uzzīmēja – ar smaidu sejā un “pareizo” stāju. Un tieši tā arī ir – smaids un stāja ir manas publiskās izpausmes, uz skatuves nekad neiešu tāds, kāds sēžu mājās uz dīvāna.

– Labas dziesmas formula.

– Kā šlāgerdziesmu autors varu teikt – galvenais dziesmā ir sirsnība. Ļoti svarīgi ir nerakstīt dziesmu tad, kad jūties nervozs, vai darīt to pienākuma pēc. Īpaši svarīgs ir dziesmas teksts. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet latviešu šlāgermūzikas klausītāji arvien vairāk samierinās ar sliktas kvalitātes tekstiem.

Kādreiz nevarēja iedomāties, ka estrādes dziesmā būtu gramatiski nepareizs teikums, visi šie “priekš jums”. Varu tikai novēlēt, lai aug šlāgermūzikā tekstu kvalitāte.

– Šlāgermūzika ir populārākais žanrs, jo…?

– Tāpēc, ka tā atbilst vidējam latvietim, te nelīdzēs nekāda publikas audzināšana. Jāsaprot arī, ka šlāgermūzika vai estrādes mūzika nekad nav traucējušas attīstīties akadēmiskajai mūzikai. Protams, es tikai priecātos, ja raidorganizācijas un šlāgeraptauja izvirzītu augstākas kvalitātes prasības muzikantiem.

– Mūziķa dzīve Latvijā – viegla vai grūta?

– Varbūt vainojama mana čigāna vai kaķa daba, bet vienmēr krītu uz kājām, nevis augšpēdus. Man nav raksturīgi novest sevi līdz grūtībām. Galva strādā, mūzika patīk – ko vēl var vēlēties.

– Autoritāte Latvijas un pasaules mūzikā?

– Man tuva latviešu retro estrāde, Raimonda Paula senākā daiļrade, Gunārs Freidenfelds, Ivara Vīgnera estrādes mūzika. Ārzemēs – Džeimss Brauns. Viņa video var pētīt un skatīties bez sava gala. Pirmkārt, tas ir labs muzikālais materiāls, otrkārt – apbrīnojama atdeve, kostīmi, priekšnesums. Ne velti viņš bija soulmūzikas karalis.

– Iecienītākā brīvā laika nodarbe?

– Tā kā esmu viens, brīvs – bez ģimenes un mājdzīvniekiem, brīvo laiku sev atvēlu diezgan bieži. Man patīk to pavadīt mierīgi, ar grāmatu rokā, sevišķi mani interesē mūziķu dzīve. Šobrīd kārta Boba Dilana biogrāfijai “Uz autostrādes. Bobs Dilans”, bet pēc tam ķeršos pie Noras Ikstenas “Dzīvespriecīgā vakarēdiena”.

– Neprātīgākā lieta, kas izdarīta?

– Es neesmu neprātīgs, drīzāk paredzams un miermīlīgs.

– Kaut kas, kas vēl nav darīts, bet noteikti gribētu?

– Pēc gadiem 30 iedomājos sevi dzīvojam daudz pieklusinātākā vidē un mierīgākā ritmā nekā tagad. Taču pagaidām man patīk šāds aktīvs dzīves temps.

– Kas jauns radošajā sfērā?

– Šonedēļ beidzot sākas projekta “Čigānzēni” koncerttūre “Mēs jūs mīlam”. Sākumā paredzēto 11 koncertu vietā jau ir 17, lielajās pilsētās – Rīgā, Liepājā un Jūrmalā – rīkojam papildkoncertus. Arī 8. martā Ventspilī notiks divi koncerti, tiesa, biļetes jau pārdotas – šī noteikti būs īpaša tikšanās ar mūsu klausītājiem, jo katram no mums Ventspils ir īpaša pilsēta. Koncertēsim līdz maijam, taču šobrīd izskatās, arī vasara paies zem “Čigānzēnu” saukļa. Šis ir pietiekami spilgts un krāsains priekšnesums.

Rudenī plānoju savu otro soloalbumu – kopš pirmā “Neskaties atpakaļ” pagājuši jau trīs gadi, klausītāji pieprasa otru. Ir sakrājušās dziesmas, kuras Latvijas Radio mērogā jau kļuvušas par hitiem, pašlaik šlāgeraptaujai pieteikta “Lai tev spēka ir daudz”, arī “Daudz laimes” un “Saldā dzīve”, kā arī jaunas dziesmas, kuras pamazām rakstu.

– Veltījums sievietēm svētkos?

– Dāmām novēlu nepazaudēt smaidu sejā, jo tā ir visskaistākā un dabiskākā rota. Mēs, dziedošie vīrieši, parūpēsimies par to, lai mūsu uzmanības netrūkstu nevienai.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+