Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
19. novembris, 2017
Drukāt

Katalonija: neatkarība pret plašāku fiskālu autonomiju?

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Katalonijas vēlme iegūt neatkarību pavairojusi decentralizācijas tendences arī vairākos citos Spānijas apgabalos, taču daudzu novadu iedzīvotāji, piemēram, Basku zemē, atturas no separātisku mērķu izvirzīšanas.

Basku zeme atbalsta Katalonijas tiesības uz pašnoteikšanos, taču baski bažījas, ka kataloņu neatkarības līderu piekāpšanās Madridei un samierināšanās ar plašāku autonomiju varētu kaitēt citiem novadiem. No amata atlaistais Katalonijas prezidents Karless Pudždemons, kurš šobrīd uzturas Beļģijā, izteicies, ka esot gatavs pieņemt jaunas attiecības ar Spāniju, kas varētu arī nenozīmēt Katalonijas neatkarības iegūšanu, ļaujot noprast, ka būtu gatavs mīkstināt savu nostāju. 21. decembrī paredzētas Katalonijas reģionālā parlamenta vēlēšanas, kurās vairākumu varētu iegūt neatkarības pretinieki, jo apgabala neatkarību atbalstošās partijas nav spējušas vienoties par kopēju kandidātu sarakstu.

“Spānija ir, iespējams, visdecentralizētākā valsts pasaulē,” uzskata Andalūzijas novada parlamenta viceprezidents Manuels Barioss, kurš pārstāv Sociālistu partiju.

“Andalūzija nepieļaus nekādu vienošanos, kas kaitētu reģionam un Spānijai kopumā,” viņš paziņojis intervijā izdevumam “Politico”. “Mums nevajadzētu izvirzīt neatbilstošas cerības, jo novadu pilnvaras jau ir ļoti plašas un grūti saskatīt, ko vēl varētu decentralizēt,” teica Madrides reģiona, kas ir bagātākais valstī, prezidente Kristīne Sifuentesa, premjerministra Mariano Rahoja konservatīvās Tautas partijas biedre. Valensijas apgabala prezidents Himo Puigs paziņojis, ka svarīgākajam punktam lēmumā par Katalonijas konfliktu jābūt noteikumam, ka varas sadale starp Madridi un reģionu “nerada nevienlīdzību”. “Tas ir darījums starp divām pusēm. Jo vairāk jums ir fiskālās autonomijas, jo mazāk iespēju jums ir naudas pārdalei,” uzskata Nacionālās tālmācības universitātes politikas zinātņu profesors Sesars Kolino.

Spānijas reģionu vadītājiem būs noteicošais vārds sarunās par Katalonijas krīzes risinājumu, ko varētu paveikt, veicot izmaiņas valsts konstitūcijā vai mainot vienošanās par finanšu sadali starp Madridi un reģioniem. Šodien Spānijas parlamenta komisija sāk apspriest izmaiņas valsts konstitūcijā. Pudždemons un citi Katalonijas līderi vairākkārt apliecinājuši gatavību vest sarunas ar Madridi par reģiona jaunu statusu Spānijas valsts ietvaros, taču pārskatot līdzšinējo finanšu sadali, kas neapmierina Kataloniju. Katalonijas līderi nevēlas sēsties pie sarunu galda kopā ar citu reģionu vadītājiem, jo apzinās, ka viņu finansiālās prasības netiks atbalstītas.

Premjerministrs Rahojs nevēlas izrādīt Katalonijai lielāku pretimnākšanu nekā citiem Spānijas reģioniem. “Abām pusēm ir sarunu telpa, taču premjerministrs Rahojs izslēdz jebkādu likumu pārkāpšanu no kataloņu puses, ja mēs viņiem nedodam to, ko viņi grib,” intervijā “Politico” paziņojis Spānijas valdības pārstāvis. Ja Katalonijas neatkarību atbalstošajām partijām 21. decembra vēlēšanās neizdosies iegūt vairāk par 50% balsu, tām nāksies pārskatīt savu stratēģiju.

Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs paziņojis, ka cer sakaut separātistus nākammēnes gaidāmajās Katalonijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, un aicināja vēlētājus būt aktīviem un balsot par Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā. Neskatoties uz neatkarības deklarāciju, kuru pieņēma reģionālais parlaments, Katalonijas iedzīvotāju domas par atdalīšanos no Spānijas dalās un daudzi to neatbalsta. Rahojs sacīja, ka aizturētajām Katalonijas amatpersonām nav aizliegts piedalīties un kandidēt vēlēšanās, bet uzsvēra, ka viņiem ir jāievēro likumi.

 

Katalonija_Graphic_News_7

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+