Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
1. novembris, 2017
Drukāt

Kā dadzis acī: Kataloņu līderis noliedz, ka meklē patvērumu Beļģijā

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

Spānijas varas iestāžu atlaistais Katalonijas līderis Karless Pudždemons vakar Preses klubā Briselē paziņoja, ka nav ieradies Beļģijā, lai lūgtu patvērumu, un piebilda, ka atgriezīsies Spānijā, ja saņems Spānijas valdības "garantijas par taisnīgu tiesu".

Spānijas varas iestāžu atlaistais Katalonijas līderis Karless Pudždemons vakar paziņoja, ka nav ieradies Briselē, lai lūgtu patvērumu, bet lai varētu brīvi izteikties, un piebilda, ka atgriezīsies Spānijā, ja saņems Spānijas valdības “garantijas par taisnīgu tiesu”. Viņš apliecināja, ka pieņems Spānijas valdības 21. decembrī izsludināto Katalonijas ārkārtas vēlēšanu rezultātus. Pudždemons atzina, ka Katalonijas neatkarības centieni būtu jāpiebremzē, lai izvairītos no nemieriem, jo “mēs nevaram uzcelt republiku visiem, balstoties uz vardarbību”. Runas, ka Pudždemons varētu lūgt patvērumu, sašūpojušas trauslo līdzsvaru Beļģijas iekšpolitikā.

Spānijas protokols un Beļģijas izņēmums

Izteikti minējumi, ka Pudždemons varētu lūgt politisko patvērumu Beļģijā, lai izvairītos no aresta Spānijā, kur viņš apsūdzēts aicinājumā uz dumpi un kūdīšanu, par ko draud vairāku desmitu gadu ieslodzījums. Spānijas ārlietu ministrs izteicies, ka būtu pārsteigts, ja Beļģija piešķirtu politisko patvērumu kataloņu separātistu vadonim. ES likums, kas tiek dēvēts par “Spānijas protokolu”, var sarežģīt Pudž­demona centienus iegūt patvērumu Beļģijā, atzīmē aģentūra “Reuters”. Līdz ar dažiem izņēmumiem Spānijas protokols liedz ES dalībvalstu pilsoņiem iegūt starptautisku aizstāvību citā dalībvalstī. Madride uzstāja uz šī noteikuma iekļaušanu 1997. gada Amsterdamas līgumā, lai nepieļautu basku separātistiem iegūt patvērumu Beļģijā. Pudždemona advokāts ir pieredzējušais beļģu jurists Pols Bekerts, kurš savulaik aizstāvējis vairākus basku kustības ETA dalībniekus. Protokolā teikts, ka ES dalībvalstis ir “drošas izcelsmes valstis” un ka jebkura prasība (pēc patvēruma) jāizskata, vadoties no pieņēmuma, ka tā ir “acīmredzami nepamatota”. No šī viedokļa Pudždemona patvēruma lūgums šķiet lemts neveiksmei, taču ES likumos ir piebilde par Beļģijas izņēmumu, kas padara Beļģiju par vienīgo valsti Eiropas Savienībā, kas pieņem patvēruma lūgumus no citām ES valstīm. 2015. gadā Eiropas Bēgļu un trimdinieku padome, nevalstiska organizācija, kuras galvenā mītne ir Briselē, paziņoja, ka Beļģija ir lūgusi iekļaut Amsterdamas līgumā deklarāciju par “jebkuras citas ES dalībvalsts pilsoņa patvēruma lūguma individuālu izskatīšanu”. Tas nozīmē, ka Beļģijas varas iestādes var izskatīt Pudždemona lūgumu, taču Beļģijas likums nosaka, ka pieteikums jāizvērtē piecu dienu laikā. Pudždemona advokāts Bekerts 30. septembrī apstiprināja, ka viņš ieradies Beļģijā, taču atteicās izteikties par patvēruma lūgumu, jo “tas vēl nav izlemts”. Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels paziņojis, ka Pudždemona lūgums par patvērumu “nepavisam nav dienas kārtībā”, un aicinājis sava kabineta iekšlietu ministru Teo Frankenu, kurš pārstāv flāmu nacionālistu partiju, “neliet eļļu ugunī”. Pirms dažām dienām Frankens izteicās, ka “kataloņa patvēruma lūgums Beļģijā nav nereāls, ņemot vērā Madrides represijas”.

Dadzis acī Madridei

Analītiķi atzīmē, ka Spānijas centrālā valdība šobrīd, šķiet, guvusi virsroku ieilgušajā cīņā pret Katalonijas neatkarības aizstāvjiem. Tiešās pārvaldes ieviešana vismaz pagaidām nav izraisījusi plašāku pretestību, turklāt arī Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas paziņojušas, ka piedalīsies Spānijas centrālās valdības izsludinātajās pirmstermiņa reģionālajās vēlēšanās 21. decembrī, lai “ļautu kataloņu tautai izpausties”. Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka atbalsts Katalonijas neatkarībai sācis mazināties. Jūlijā 41 procents aptaujāto izteicās par neatkarību, bet septembrī neatkarību atbalstīja mazāk nekā trešdaļa aptaujāto. Pieaudzis to kataloņu skaits, kas atbalsta palikšanu Spānijas sastāvā un nepiedalījās neatkarības referendumā 1. oktobrī. Taču no amata atstādinātais Pudždemons paliek Madridei kā dadzis acī. Ja viņš iesniegtu patvēruma lūgumu Beļģijā, starp Madridi un Briseli varētu izcelties diplomātisks strīds, vairojot ES sašķeltību. Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss paziņojis, ka “jebkuru lēmumu šajā lietā pieņems Beļģijas tiesu iestādes, nevis valdība”, piebilstot, ka “patvēruma piešķiršana Pudždemonam nebūtu normāla situācija”. Cits Spānijas valdības pārstāvis novērtējis Pudždemona došanos uz Briseli kā “galēja izmisuma apliecinājumu”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+