Mobilā versija
+4.6°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
2. oktobris, 2017
Drukāt

Katalonijas neatkarība: Spānijas latviešu domas dalās (7)

Foto -LETA/AFPFoto -LETA/AFP

“Kataloņiem šobrīd ļoti svarīgi ir sajust, ka viņi nav vieni un pamesti, ka viņus sadzird un saprot arī citur pasaulē. Tādēļ nu jau vairāk nekā nedēļu katru vakaru notiek cazerolada – cilvēki iznāk ielās un uz balkoniem un taisa troksni, piemēram, sitot metāla katliņu pret margām. Tā ir kā tāda simboliska vēlme, lai viņu neatkarības alkas tiktu sadzirdētas,” stāsta Barselonā dzīvojošā latviešu dramaturģe Anna Zvaigzne, kura klātienē kļuvusi par aculiecinieci Katalonijas neatkarības kustībai.

Svētdien piedzīvotā policijas vardarbība bijusi šoks gan viņai, gan vietējiem iedzīvotājiem.

Taču ne visi Spānijas latvieši ir Katalonijas neatkarības atbalstītājos. Pastāv arī pretējs viedoklis. “Mēs, latvieši, šādos gadījumos izdarām secinājumus ar emocijām, jo mums tam ir pamats saistībā ar mūsu asiņaino vēsturi, okupāciju un Krievijas agresiju. Tādēļ ik reizi, kad kāds valstisks veidojums, nācija vai cilts prasa neatkarību, daudzi latvieši, nepaanalizējot situāciju, metas atbalstīt brīvības pieprasītājus. Taču latviešu un kataloniešu gadījumi nav salīdzināmi,” uzsver tulks Jānis Tjarve, kurš nu jau gadu dzīvo Katalonijai kaimiņos esošajā Aragonas autonomajā apgabalā. Viņaprāt, turīgā Katalonija nevēlas dalīties ieņēmumos ar parādu nomocīto Spāniju.

Vairāk par mūsu tautiešu skatījumu uz notikumiem Katalonijas lasiet rītdienas “Latvijas Avīzē”.

Spānija darīs visu likuma robežās iespējamo, lai novērstu Katalonijas neatkarības pasludināšanu, pirmdien paziņojis Spānijas tieslietu ministrs Rafaels Katala.

Tikmēr Katalonijas reģiona valdība pirmdien sapulcējusies uz sēdi aiz slēgtām durvīm, lai apspriestu nākamos soļus pēc svētdien notikušā referenduma par reģiona atdalīšanos no Spānijas.

Katalonijas varasiestādes paziņojušas, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par Katalonijas neatkarību.

Katala paziņoja, ka Spānija darīs visu, ko ļauj likums, lai novērstu Katalonijas neatkarības pasludināšanu, norādot, ka nevienam nav tādu tiesību.

Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc referenduma beigām paziņoja, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā. Viņš sacīja, ka iepazīstinās ar referenduma rezultātiem Katalonijas reģiona parlamentu, kas tad varēs izsludināt neatkarību.

Neatkarības atbalstītājiem ir neliels pārsvars Katalonijas parlamentā, kur tie kontrolē 72 no 135 vietām.

Jautāts vai Spānijas centrālā valdība izmantos konstitūcijas 155.pantu, lai apturētu Katalonijas daļējo autonomiju, Katala sacīja, ka tas ir viens no instrumentiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tie “Spānijas latvieši” paši ir civilokupanti, bez kādām tiesībām ko noteikt kā svešā valstī jādzīvo !

  2. Neatkariiba no kaa? Pashiem sava “olivu “nauda? Ar ko tiks maksaats? Kadda buus armija?? un tt stulbums kura pamataa ir tiirais nacionaalisms… pakat uz Latviju… tik neatkariiga kljuvusi ka nav ar ko pensijas samaksaat un t t …

  3. Līdz šim interesantākais un daudzpusigākais notikuma apskats bijis Latvijas Radio piektdien, kur runāja Eduards Liniņš un Māris Cepurītis (varu kļūdīties uzvārdos).
    Viena lieta gan mazliet aizmirsta (man to vakar nejauši atgādināja) – Latvijā šķiet 1990. gada beigās taču ari bija referendums, ko smalki nosauca par tautas aptauju, pret ko tikai mutiski iebilda Miša G. un komanda. Referendums notika, to netraucēja. (Es nerunāju par CITIEM mūsu Atmodas cīnu notikumiem!) Ja paklausās Eiropas trekno seju uzvalkos tekstus – 1:1 kā Maskava reaģēja uz Baltijas valstīm, tāpat par mums smalki izteicās arī biedrs Bušs, Kols un kas vēl nē. Eiropā kaut kas IR pagalam greizi, jo pazūd rīcība, tās vietā stabilizējas runas un muldēšana. Man ir kauns – lai gan ko kaunēties par tukšu vietu – mūsu ĀM vietā. Liekuļi aizmirsuši mūs pašus pirms 27 gadiem. Šī situācija, kad vārdi izsaka ko skaistu, bet bilde rāda kūts bedri mums ir labi pazīstami. Laipni lūgti atpakaļ 30 gadus janā pagātnē. Tikai skats uz rietumpusi. Ko tie teiks? (1990. gadā austrumpuses šļupsti kaut kā netraucēja…)

  4. ES viena valsts vairāk vai mazāk neko nemaina Atbildēt

    Manuprāt, tulks īsti nesaprot visu Eiropas referendumu iemeslu – ka visas bagātās provinces nevēlas pabalstīt visus pārējos reģionus… Vienīgā izeja šādā gadījumā ir galvaspilsētas un varas grožu pārcelšanai uz šo provinci vai arī neatkarība. Bez tam – pastāv arī etniskās atšķirības, jo katalāņi ir tuvāki francūžiem un spāņu valoda ir daudz tuvāka portugāļu valodai, bet kaut kā nedzirdam par to, ka Portugāles un Spānijas ūnija tiktu reformēta…

    Arī demokrātiskajā Krievijā pirms ~20 gadiem ekonomiski bagātākās republikas, kā Sakhas republika un Hantu-Mansu autonomais novads dabūja milzīgas tiesības, kas tagad gan tiek ņemtas nost…

    Spānija šajā gadījumā parādīja falangistu ragus, kas uzplauka pirms ~100 gadiem un tā īsti nav nekur pazuduši…

    PS Pasaules demokrātijas citadele ASV ir tikai 50+ pavalstu apvienība un ja kāda pavalsts izdomā sarīkot referendumu un izstāties… visas iespējas rīkot referendumu un to darīt. Pasaules izklaides citadele Kalifornija par to ka šai ir jādalās ar citiem kurn jau ilgu laiku. Un ja kāda pavalsts izdomās izstāties no ASV, tad ne jau Ohio vai Aļaska…

  5. tāpat kā daudzi latvieši ir krievmīļi

Draugiem Facebook Twitter Google+