Mobilā versija
+0.2°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
10. oktobris, 2017
Drukāt

Kataloņu cīņas un mīti (27)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Spānijas Katalonijas notikumi šobrīd ir viens no dominējošajiem tematiem pasaules masu informācijas līdzekļos, taču ko mēs zinām par konflikta priekšvēsturi? LU Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) maģistrantūras 2. kursa studente GINTA IEVA BIKŠE, kas specializējusies ar Spānijas vēsturi saistītos jautājumos un šobrīd strādā pie maģistra darba par Latvijas – Spānijas attiecībām (1919. – 1940.), zina stāstīt, ka Katalonijas jautājums epizodiski “uzniris” pat pirmskara Latvijā.

Cik tālu vēsturē var raudzīties, ja runā par Katalonijas patstāvības centieniem?

G. I. Bikše: Par valstiskumu runājot, viņi paši parasti atzīmē tā saucamo “La Diada”, tas ir brīdi, kad 1714. gada 11. septembrī pēc 14 mēnešu aplenkuma Barselona padevās Spānijas karaļa Filipa V karaspēkam. Pēc tam karalis anulēja visas Aragonas un Katalonijas karalistes privilēģijas Spānijas sastāvā. Tā bija tā saucamā Spānijas mantojuma kara epizode. Šajā karā Katalonija bija atbalstījusi nevis Filipu, bet gan viņa sāncensi uz Spānijas troni Austrijas lielhercogu Kārli. Pašu kataloņu vēsturnieku starpā ir diskusijas, vai pirms šiem notikumiem saskatāmas kādas suverenitātes pazīmes vai ne. Daži uzskata, ka Katalonijai tādas bijušas arī pirms 18. gadsimta, tomēr nez vai tas ir pamats, lai runātu par “neatkarības atjaunošanu”. Kataloņiem ir ļoti daudz mītu par savu valstiskumu un viņi mitoloģizē arī senākas vēstures notikumus. Piemēram, ka teju pati Spānijas valsts cēlusies no Katalonijas un Spānijas ievērojamākās personības bijuši kataloņi. Šobrīd ir ļoti izplatīta tēze, ka 1978. gada Spānijas konstitūcija, kas tika pieņemta pēc diktatora Franko nāves un joprojām ir spēkā, bijusi naidīga kataloņiem. Taču, kad 1978. gada decembrī notika balsošana par tās pieņemšanu, konstitūcijai Katalonijā bija vēl lielāka piekrišana nekā Madridē! Ar šo dokumentu Katalonija atguva Franko laikā zaudēto politisko un kultūras autonomiju. Vai kataloņi toreiz būtu balsojušu, ja tā tiešām būtu naidīga? Vēl Katalonijas neatkarības piekritēji uzskata, ka autonomija ir izgāzusies, jo Spānijas valsts ir “autoritāra” un “apzog” Katalonijas reģionu. Viņi deklarē, ka apgabalam ir tiesības izstāties no Spānijas, kaut konstitūcija to neparedz, ka kataloņi, līdzīgi Baltijas valstīm PSRS gadījumā, var aiziet pēc ilga spāņu “okupācijas perioda”, kaut viņu gadījumā to tā nevar formulēt. Neatkarības piekritēju ieskatā, nesen notikušais referendums, ko spāņi par tādu nemaz nesauc, ir leģitīms un vērā ņemams, jo “balsošana vienmēr ir demokrātiska”. Arī tas ir mīts, jo no PSRS pieredzes zinām, ka vēlēšanas mēdz būt dažādas. Neatkarības piekritēju vīzija ir, ka, izstājoties no Spānijas, Katalonija paliks Eiropas Savienībā, bet nez vai tā būs.

Cik noprotams, Katalonijas neatkarības idejai vēsturiski bijuši kā uzplūdi, tā atplūdi.

Par kataloņu nacionālismu var runāt kopš 19. gadsimta vidus, kad pie viņiem sāk veidoties dažādas kustības kataloņu valodas un kultūras atbalstam. Idejas viļņveidību var izskaidrot ar to, ka tā bija atkarīga no attiecīgajā brīdī valstī pastāvošā režīma. 20. gadsimtā Spānijā vairākkārt valdīja diktatūras, kas vērsās pret Katalonijas separātismu. Vispirms tas notika ģenerāļa Primo de Riveras (1923 – 1930), pēc tam Fransisko Franko (1939 – 1975) laikā, kad tiek stingri runāts par “vienoto Spāniju” un kataloņu neatkarības tendences tiek apturētas.

Valstiskuma ideju parasti vispirms lolo salīdzinoši maza intelektuāļu grupa. Cik šādas idejas vēsturiski ir bijušas populāras plašākā Katalonijas sabiedrībā?

Katalonija ir viens no Spānijas ekonomiski attīstītākajiem reģioniem. Sākot ar 19. gadsimtu, industrializācija tur ritēja ļoti strauji. Pirmā dzelzceļa līnija Spānijā ir Barselona–Mataro 1848. gadā. Industrializācijas dēļ tur agri veidojās spēcīgas strādnieku šķiras kopienas. Viņus vienoja, piemēram, protesti. Cik tās bija nacionāli noskaņotas, to grūti teikt, taču separātisma idejas tur noteikti bija. Noteikti vienojoša bija arī valoda.

Kataloņu valoda ir patstāvīga valoda vai tomēr dialekts?

Par to var diskutēt. Esmu mācījusies spāņu un franču valodu. Viņos klausoties, man grūti pateikt, vai viņi runā spāniski vai franciski. Atšķirība starp spāņu un kataloņu valodu ir jūtama. Nav tā, ka visu var uzreiz saprast. Kaut gan, arī ar latgaliešu valodu ir līdzīgi. Kataloņu valodas lietošanu ierobežoja varas centralizācija Spānijā pēc 1714. gada, tāpat diktatora Franko laikā kataloņu valodas lietošana tika spēcīgi ierobežota.

Spānijas pilsoņu kara laikā (1936 – 1939) Katalonijā bija spēcīgs atbalsts republikāņiem. Tā bija viena no pēdējām teritorijām, kas krita Franko nacionālistu rokās. Vai to noteica tikai kreisās strādniecības klātbūtne, vai arī kāda loma bija kataloņu nacionālismam?

Spānijas pilsoņu kara pamatā bija cīņas starp idejām un ideoloģijām. Katalonijā kā ļoti industrializētā reģionā jau kopš 20. gadsimta sākuma bija daudz dažādu streiku, nemieru ar mērķi uzlabot strādnieku stāvokli. Tur bija izplatītas ne tikai sociālistu un komunistu, bet arī anarhistu idejas. Līdz ar to Franko labējam spāņu nacionālismam tur liela atbalsta nebija. Taču kreisie spēki pilsoņu kara laikā nebija vienoti ne Katalonijā, ne arī citur. Franko piekritēji ideoloģiski bija daudz vienotāki. Vai vēlmi pretoties Franko noteica ne tikai ideoloģija, bet arī kataloņu nacionālisms? Grūti atbildēt, jo tajā situācijā sarežģīti nodalīt politisko no nacionālā. Cik esmu lasījusi spāņu vēsturnieku darbus par pilsoņu karu, viņi neizdala kataloņu nacionālisma lomu. Iespējams, tur tiešām bija vēlme nosargāt savu valodu un kultūru, kas jau tika ierobežotas iepriekšējā diktatora ģenerāļa de Riveras laikā. Republikas periodā 1932. gadā Madride tomēr bija pieņēmusi “Katalonijas statūtu”, kas pasludināja Katalonijas autonomiju Spānijas sastāvā. Toties par Franko bija zināms, ka viņš ir vēl vairāk noskaņots pret separātismu nekā de Rivera.

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. Blondaa mozga, cik tev samaksaja, lai dddirstu saskanaa ar valdiibas pasuutiijumu??- mani neinterese cik, bet skaidri redzams, ka esi perkama un gvelzisi to, ko liek.. nost ar sadiem vestures sagrozitajiem un interpretacijas korumpantiem..

  2. Tendenciozs štrunts ! Lai par kko rakstītu, vispirms ir normāla informācija jāsavāc…to tā kā maģistrantei vajadzētu zināt – vai arī LV izglītība ir tādā pa…. ka raksta pēc šķietamībām. Pirmkārt katalāņu valoda ir līdziga, bet ne neatsķirama no spāņu…savā ziņā kaut kur pa vidu starp spāņu un franču valodām. Par to apspiešanu…Franko laikā varēja sodu dabūt, ja runāja katalāņu valodā un skolās to nemācija – tā kā var teikt, ka sava veida okupācija tur ir valdījusi…

  3. Ždanokas senči Katalonijā bija ļoti rosīgi arī 30-jos gados. Viens Mavriks pie mums bija ļoti rosīgs Atmodas laikos. Tas jau nenozīmē, ka latviešiem nevajadzēja dot brīvību. Vai nu maģistre nav iemācījusies precīzu valodu vai žurnālists ierakstu ir tendenciozi sagrozījis, bet neliekas, ka autore kaut ko zina par Spāniju. Tā tēze, ka par suverenitāti prims 1714.g. vēl vēsturnieki strīdoties, vien ir ko vērta. Katalonija bija valsts jau vismaz no 800.g. Valsts bija arī pirms tam, tikai tad tā saucās Gotija un var diskutēt, cik lielā mērā seno gotu gēni joprojām ir kataloņos. Gan jau paši ir taisījuši kādu pētījumu, lai autore izlasa.

  4. Man patika youtuba Pozners un Urgants Katalonijaa.

  5. kopš kura laika maģistrants ir eksperts? Atbildēt

    “La Diada” tā kā tiek uzskatīta par neatkarības pastāvēšanas pazaudēšanas dienu, jo pirms tam tā bija ūnija ar Spāniju… tāpat kā vēl šodien Skotija ir ūnijā ar Angliju.

  6. “Esmu mācījusies spāņu un franču valodu. Viņos klausoties, man grūti pateikt, vai viņi runā spāniski vai franciski.” Teikumā ir kļūda. ir jābūt – “”Es nekad neesmu mācījusies spāņu un franču valodu. Tāpēc viņos klausoties…”

  7. Domāt par latviju vajag Atbildēt

    Mums pietiek ar saviem komunistiem latvijā. Par katalāņiem lai paši cīnās un nafig mums būtu jāzin kas tur notiek. Mani tas nekrata.

  8. Diezgan daudz vienkāršu faktu kļūdas. Tāpat viņa skatās nevis objektīvi, kā tas pienāktos sevi cienošam pētniekam vai vēsturniekam, bet gan no Spānijas pozīcijām. Atsaukties uz laikrakstu “El Pais” Katalonijas jautājumā ir apmēram tas pats, kas atsaukties uz PRAVDA rakstiem par Latviju.
    Tāpat viņa “aizmirsa” piebilst, ka 2006. autonomijas likuma izmaiņas apstiprināja abas valdības – Katalonijas un arī Spānijas.
    Protams, ir komiski dzirdēt, ka cilvēks, kurš it kā ir studējis reģiona vēsturi “nezina”, ka katalāņu valoda un tauta ir oficiāli atzītas starptautiskajās institūcijās. Katalāņu valodas līdzība ir apmēram tāda pati kā spāņu un portguāļu valodā, latviešu un lietuviešu, igauņu un somu, zviedru un norvēģu. Proti, viena valodu saime, ir sakritīgi vārdi, bet pilnīgi noteikti atsevišķas valodas. Par to var pārliecināties jebkurš, kurš pēta valodu “kokus” – tajos ir precīzi izdalīti – spāņu, katalāņu, portugāļu un citas romāņu valodas, kā atsevišķi zari. Apbrīnojami, ka minētā “maģistrante” to nezina. Tiešām?

  9. Biksa varēja labāk uztraukties par Belarusas (Baltkrievijas) neatkarību. Tāpat veselu 20 krievijas koloniju.

  10. Lai tā Bikse vispirms iemācās puņķus noslaucīt !

  11. Nepostīsim ārā Eiropas Savienību, jo katŗa mazā valstiņa ir potenciāls Brexits.

  12. “Man tīri intuitīvi šķiet, ka šīs lietas nav salīdzināmas” – kas tas par jaunu vēstures pētīšanas terminu??? Kopš kura laika maģistratūras studenti tiek uzdoti ekspertiem? Saņēmos un izlasīju visu rūpīgi vēlreiz – nu, ja šādi speciālisti pēta vēsturi – vāks! Sajūta, ka viņai vēsture nesniedzas tālāk par pārsimt gadiem. Daudzreiz trakāk nekā padomju laikos.

  13. atkak nelavat manus komentarus citie lasi

  14. Taņka zhdanok aktiva darbone kataloniešu”pusē”, tas vien jau ir makten aizdomīgi..

    • Divi zaķi ar vienu šāvienu:
      izmālejas par pašnoteikšanās aizstāvi
      un
      kompromitē brīvības cīnītājus treknās Eiropas acīs.

      Mērķis, varbūt, sekmīgas kateksit gadījumā – piepulcināt PSRS mantiniecei…

    • Divi zaķi ar vienu šāvienu:
      izmālejas par pašnoteikšanās aizstāvi
      un
      kompromitē brīvības cīnītājus treknās Eiropas acīs.

      Mērķis, varbūt, sekmīgas kateksit gadījumā – piepulcināt PSRS mantiniecei…

      • Nākošā “tūre” taņai varētu būt uz Tatarstānu vai Jakutiju-Sahu,tur jau arī pēdejais laiks rīkot neatkarības referendumu!

  15. Kad mes gribejam neatkaribu,viss bija juridiski pareizi,bet kad katalonisi to grib izdarit,tad mes savas cepures liekam uz otru pusi/kad tikai neizdaram Briselei ne ta
    Man ka istai latvietei ir kauna,kauns un velreiz kauns par manu valsti
    Kad Islande mus atbalstija,viss bija kartiba,bet kas notiek tagad kataloniesus sit utt bet mums ir neitrala pozicija ne mana cuka ne mana druva
    man tiesam ir kauns,ka es dzivoja tada valsti
    ne jau tapec es braucu uz barikade,lai mes ta attiektie pret lidzigam netaisnibam
    velreiz man ir kauns ka naku no tadas valsts,kur ir divkosiga morale

  16. Ja atklāti – piedrāzt to Kataloniju! Ladronu (zagļu) pseidovalstisks veidojums, kas nav spējīgi pat paši savai “valstij” himnu sacerēt un cer dzīvot uz Spānijas izveidotās infrastruktūras rēķina. Spānija ir nedalāma. Un Katalonijas afēristi atdod mūsu “Saule, Pērkons, Daugava” un kolektīvi dodas dillēs dēt!
    Palasot tā vien izskatās, ka, pēc kataloniešu uzskatiem, pirmais cilvēkveidīgais pērtiķis arī jau ir bijis katalonietis pēc tautības. 😀 Pat ja tas ir jelkad bijis valstisks (viduslaiku pilsētvalstisks) veidojums, tad Spānijas sastāvā esot tas to vien ir darījis, kā parazitējis no tās un pat rīkojies pret Spānijas interesēm. Atvainojiet, bet te labi palīdzēt var izteikti Makjavelliskas metodes, lai kam tādam pieliktu punktu reiz un par visām reizēm. Spānija ir liela valsts, lai daži afēristi tajā izkliedētos un izgaistu.
    PAR VIENOTU SPĀNIJU!!!
    P.S. Mans viedoklis NAV atkarīgs no mūsu t.s. “Valsts amatpersonu” viedokļa.

    • Gluži manas domas. Kaut kā stipri vienkāršoti tas viss tiek pasniegts,kaut kādas gadsimtiem senas mistiskas brīvības cīņas utml. Tad jau mums arī zemgaļi,kurši un vendi varētu pieprasīt kkādu neatkarību no kkā….

  17. Ja atklāti – piedrāzt to Kataloniju! Ladronu (zagļu) pseidovalstisks veidojums, kas nav spējīgi pat paši savai “valstij” himnu sacerēt un cer dzīvot uz Spānijas izveidotās infrastruktūras rēķina. Spānija ir nedalāma. Un Katalonijas afēristi atdod mūsu “Saule, Pērkons, Daugava” un kolektīvi dodas dillēs dēt!
    Palasot tā vien liekas, ka kataloniešu uztverē pirmā cilvēkveidīgā pērtiķa nacionalitāte arī bija katalonietis. 😀 Ja tas afēristiskais veidojums, ko sauc par Kataloniju, jelkad ir bijis kaut cik valstisks, tad tas ir bijis nodevīgs pret pašu Spāniju pat esot tās sastāvā, neskatoties uz Spānijas izveidoto infrastruktūru, uz kuras rēķina tas šobrīd taisās izdzīvot. PAR VIENOTU SPĀNIJU!!!
    Un mans viedoklis NAV atkarīgs no mūsu t.s. “valdības” viedokļa!!!

  18. Pat tautu pašnoteikšanās tiesībām

  19. Par valstu pašnoteikšanās tiesībām!

Draugiem Facebook Twitter Google+