Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. jūnijs, 2012
Drukāt

Katkovs: Krievijas pilsoņu kopiena vēlas sapratni un cieņu

Foto no Valsts prezidenta kancelejas arhīvaFoto no Valsts prezidenta kancelejas arhīva

“Vēlamies šajā valstī dzīvot tā, lai Krievijas pilsoņu kopiena būtu integrēta Latvijas sabiedrībā, lai starp mums valdītu savstarpēja sapratne un cieņa,” saka Latvijas un Krievijas sadarbības asociācijas (LKSA) vadītājs Boriss Katkovs.

 

Pēc šīs organizācijas lūguma, pieciem LKSA pārstāvjiem pagājušonedēļ bija tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Rīgas pilī. Latvijā dzīvo vairāk nekā trīsdesmit tūkstoši Krievijas pilsoņu. Starp viņiem ir arī tādi, kas vēlētos pārcelties uz dzīvi tēvzemē, bet diemžēl tur netiek nodrošināti piemēroti dzīves apstākļi.

 

Balso par Putinu

Boriss Katkovs apmeklētājus pieņem Rīgā, Ropažu ielā, kur atrodas I. Kanta Kaļiņingradas universitātes pārstāvniecība Latvijā. Viņš teic, ka par telpu īri, kurā darbojas biedrības statusā esošā LKSA, maksājot Kaļiņingradas universitāte.

1941. gadā dzimušais Boriss Katkovs Latvijā iebraucis 1966. gadā, strādājis kara komisariātā Cēsīs, vēlāk Daugavpilī, bijis padomju armijas pulkvedis, atvaļinājies 1991. gadā. Viņa pēdējā darbavieta – kara komisariāts Rīgas pilsētas Proletāriešu rajonā.

LKSA ir izveidota 1999. gada sākumā, un ideja par tādas dibināšanu nākusi no Krievijas Valsts domes, stāsta Katkovs, jo “mums kā Krievijas pilsoņiem neatkarīgi no dzīvesvietas ir jābūt tādām pašām tiesībām, kādas ir Krievijas pilsoņiem tēvzemē”.

Pēc 2005. gada, kad mainīti biedrības statūti, tajā varot iestāties jebkurš interesents, kas atzīst statūtus un maksā biedra naudu – divus latus gadā. Šobrīd asociācijā esot nedaudz vairāk par tūkstoti biedru, no kuriem 60 procenti – Krievijas pilsoņi, pārējie – nepilsoņi un arī ļaudis, kas naturalizējušies. LKSA reizi ceturksnī nelielā tirāžā izdod žurnālu “Korņi”.

Biedrība rīko kultūras pasākumus un svin kopīgi 8. martu, 9. maiju un 12. jūniju – Krievijas dienu. B. Katkovs priecājas, ka Latvijas Valsts prezidents apsveicis viņa asociācijas biedres Sieviešu dienā un kara dalībniekus – 8. maijā, tāpēc biedrība lūgusi tikšanos ar Andri Bērziņu, lai pateiktos par izrādīto cieņu.

B. Katkovs lepojas, ka piedalījies trijos tā dēvētajos Vispasaules tautiešu kongresos, ticies personīgi ar Vladimiru Putinu.

 

“Mēs taču balsojam Krievijas vēlēšanās, un arī ar mūsu balsīm Putins ieguva absolūto pārsvaru. No visām Baltijas republikām Latvijā bija vislielākais to vēlētāju procents, kas balsoja par “Vienoto Krieviju” un Putinu,” saka atvaļinātais pulkvedis. Viņš piebilst, ka biedrībai kopš 2004. gada ir sadarbības līgums ar partiju “Vienotā Krievija.”

 

LKSA līderim idejiski tuvākā partija ir “Saskaņas centrs”, taču viņš apgalvo, ka Latvijas un Krievijas sadarbības asociācija ievēro politisko neitralitāti: “Mēs esam ārvalsts pilsoņi un tāpēc jau kopš organizācijas dibināšanas šeit esam politiski neitrāli.”

 

Militāro pensionāru 
problēmas

Asociācija palīdz saviem biedriem uzzināt gan par jaunumiem Latvijas likumos, gan par Krievijas likumiem, it īpaši sociālajā jomā. LKSA rīkotajās “Informācijas dienās” aicināti speciālisti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

B. Katkovs piemin, ka Latvijā izveidotas arī tādas Krievijas sabiedriskās organizācijas kā militārā dienesta veterānu apvienības pārstāvniecība: “Maskavā šo organizāciju vada Krievijas domes deputāts Mihails Moi­sejevs.

 

Mums šeit ir daudz militāro pensionāru, ir viņiem problēmas. Tā organizācija spēj mūs aizsargāt no Krievijas ierēdņu patvaļas. Piemēram, militārais pensionārs vēlas aizbraukt no Latvijas uz Rjazaņu, bet dokumentu kārtošana tiek vilcināta. Rakstījām par to vēstuli Moisejevam. Viņš jau risina šo jautājumu.”

 

Latvijā dzīvojošie kara veterāni esot sarūgtināti, ka V. Putina 7. maijā parakstītais rīkojums par vienreizējo materiālo palīdzību 5000 rubļu apmērā attiecoties tikai uz Krievijas teritorijā dzīvojošajiem Otrā pasaules kara dalībniekiem, bet Latvijā esošajiem Krievijas pilsoņiem šis pabalsts (5000 rubļi jeb apmēram 85 lati) gājis secen. Arī par to nosūtījuši vēstuli. B. Katkovs ir neapmierināts, ka reizēs, kad viņš ierodas Krievijā, turienes veselības aprūpētāji viņu uzskatot par ārzemnieku – cilvēkam, kam neesot Krievijas valsts izsniegtās apdrošināšanas polises, liek maksāt pilnu cenu! Savukārt Latvijā Krievijas militārajiem pensionāriem tikai stomatologu palīdzība esot Krievijas valsts apmaksāta, par pārējiem veselības pakalpojumiem tādi paši rēķini kā citiem.

 

“Mazdēls ieveda 
ģimenē latvieti”

“Pārrunājot situāciju Latvijā pēc valsts valodas referenduma un ar to saistītos sabiedrības polarizēšanas centienus, LKSA pārstāvji uzsvēra, ka ikviena sevi cienoša un inteliģenta cilvēka pienākums ir zināt tās valsts valodu, kurā viņš dzīvo. Tāpat tika piebilsts, ka jaunās krievu valodā runājošās paaudzes absolūtais vairākums latviešu valodu zina un pārvalda ļoti labi,” par tikšanos Rīgas pilī vēsta Valsts prezidenta preses dienests.

 

Man B. Katkovs stāsta, ka sirdī jūtoties “pateicīgs latviešiem par to iecietību, ko viņi parāda pret mums, ka neprotam latviski, un runā krieviski”.

 

Raksturojot savu izvēli deviņdesmitajos gados, piemin, ka palicis Latvijā tāpēc, ka viņa 1968. un 1971. gadā dzimušie bērni kategoriski nevēlējušies doties nekur prom, viņu dzimtene esot šeit. B. Katkova dēls un meita joprojām ir Latvijas nepilsoņi; mazdēls Oļegs – Latvijas pilsonis. Viņu ģimene sūtījusi latviešu bērnudārzā. Oļegs beidzis latviešu mācībvalodas skolu un par dzīves draudzeni izraudzījies latvieti. “Viņa mums māca latviešu valodu, mēs viņai – krievu,” nosaka B. Katkovs.

 

Pārcelšanās 
programma

2005. gadā “LA” rakstīja par programmu, kas paredzēja krievvalodīgo iedzīvotāju pārcelšanos no Baltijas uz Kaļiņingradu, par kuru tolaik stāstīja tieši B. Katkovs. Painteresējos, kā ir veicies, vai daudzi aizbraukuši. Viņš atbild, ka pārcelšanās programmas uz Kaļiņingradu un uz Pleskavu īsti nesekmējas dzīvokļu trūkuma dēļ. Darbs Krievijā ir, bet dzīvokļu nav…

 

“Ja cilvēkam tur ir radinieki, pie kuriem apmesties, kamēr dabū hipotekāro kredītu, tad viņš varbūt spēs iekārtoties. Mājokļu tur joprojām trūkst arī savējiem,” saka LKSA vadītājs.

 

Viņš piebilst, ka turklāt Latvijā dzīvokļu cenas, salīdzinot ar Krieviju, esot zemas – viņa sievas māsa pārdevusi vienistabas dzīvokli Čeļabinskas apgabala pilsētiņā un par to naudu Rīgā nopirkusi divistabnieku.

B. Katkovs palepojas, ka viņam Kaļiņigradā esot draugi, “kas ieņem augstus posteņus”, tāpēc varot dot derīgus padomus biznesmeņiem, kuri interesējas par šo reģionu.

Labprāt viņš stāsta par bezmaksas izglītības iespējām Krievijas augstskolās. Līgums ar Kaļiņingradas universitāti paredz budžeta vietas arī Latvijas jauniešiem. Šo piedāvājumu ik gadu izmantojot ap 20 – 40 censoņu. Piemēram, Romāns Ohotņikovs, kurš arī bija kā LKSA pārstāvis aicināts uz tikšanos Rīgas pilī, cer šoruden sākt studijas Kaļiņingradā.

B. Katkovs reklamē arī citu iespēju studēt kaimiņvalstī: “Apmēram deviņi tūkstoši studentu no dažādām pasaules valstīm tiek pie budžeta vietām Krievijas augstskolās. Ja cilvēks te Latvijā vai Igaunijā ir pabeidzis divus kursus un uzskata, ka var būt noderīgs Krievijai, viņš var piedalīties šajā programmā! Noformē dokumentus, iegūst Krievijas pilsonību un pasi, saņem pabalstu – 60 000 rubļu, bet tad ar to soli viņš sarauj saikni ar Latviju vai Igauniju. Jauni cilvēki visur ir visvairāk gaidītā ļaužu kategorija – viņi rada bērnus un enerģiski strādā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+