Ekonomika
Bizness

Katlakalnā audzētie ikri – Holivudā. Slavē arī Mārtiņš Rītiņš 16

Foto – Ilze Pētersone

Uzņēmums “Mottra” gadā iegūst ap divām tonnām melno ikru, lielākā daļa aizceļo uz ārvalstīm. “Mūsu ikrus iecienījuši arī Holivudā,” piebilst valdes loceklis Dmitrijs Tračuks.

Uzņēmums melno ikru ieguvē izvēlējies pašu augstāko latiņu – audzēt stores un sterletes baseinos ar slēgto recirkulācijas sistēmu, kur ūdens tiek ņemts no 140 metru dziļuma, un galaproduktam nepievienot konservantus. Par kvalitāti rūpju viņiem nav – labāk vairs nevar. Pat šefpavārs Mārtiņš Rītiņš slavē Katlakalnā iegūtos ikrus un uzskata, ka tie godam var nest Latvijas vārdu pasaulē. Taču ar to vien veiksmīgam biznesam nepietiek. Ekskluzīva produkta ražotājus ātrāk nekā citus ietekmē finanšu krīzes, nupat lielu robu iecirtušas sankcijas pret galveno noieta tirgus valsti – Krieviju. “Mottra” neslēpj, ka šis nav vieglākais laiks viņu uzņēmumam, taču padoties netaisās.

Tīrs ūdens un laba barība

“Šajā biznesā var izdzīvot ne tik daudz ar kvantitāti, kā unikalitāti,” apgalvo uzņēmuma valdes loceklis Dmitrijs Tračuks. Ja vajag apjomus, zivis jāaudzē upē vai jūrā, līdzīgi kā Norvēģijā tas notiek ar lašiem. Ap 99% melno ikru ražotāju, vai tā būtu Itālija, Francija, ASV vai Ķīna, tā arī dara, jo sanāk lētāk un vienkāršāk. “Mottra” neatlaidīgi turas pie sava sākotnējā mērķa – esam kvalitatīvākie.

Šaubu nav – uzņēmums radījis visus apstākļus, lai stores un sterletes augtu griezdamās. 2014. gadā, piesaistot ap 3 miljoniem eiro Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, ieguldot pašu līdzekļus un no bankas aizņemtu naudu, uzbūvēts jauns ražošanas un pārstrādes cehu korpuss vairāk nekā 7000 kv. m platībā. Iepriekš zivju audzēšana notika vecajos padomju laika karpu baseinos, bet tagad klāt nākušas modernas ūdenstilpnes, katra – prāva publiskā peldbaseina lielumā. “Mūsu unikalitāte – 100 savstarpēji izolēti baseini ar ietilpību līdz 300 kubikmetriem, kuros vienlaikus var uzturēties ap 400 tonnas zivju,” piebilst uzņēmuma pārstāvis.

Storu audzēšanas svarīgākās sastāvdaļas – tīrs ūdens un laba barība. “Mottras” stores un sterletes atšķirībā no radiniecēm, kas tiek audzētas brīvdabā, neapdraud ķīmiskais piesārņojums, jo ūdens baseinos tiek pildīts tikai no dziļurbuma. Slēgtā audzēšanas metode pasargā arī no slimībām, tāpēc antibiotikas uzņēmuma aptieciņā nevar atrast. Ja piemetas kāda bakteriāla kaite, zivi no pārējām izolē un tā atlabst pati. Taču saslimšanas gadās reti, pēdējo reizi – pirms pieciem gadiem, palicis atmiņā D. Tračukam. Kvalitatīvu zivju barību piegādā kāds Dānijas uzņēmums.

Galerijas nosaukums


Slaukt vai nokaut

Lai store vai sterlete izaugtu līdz gatavībai atdot ikrus, zivs svaram jāsasniedz 6 – 8 kilogrami. Dabā tas notiek 12 līdz 15 gadu laikā, mākslīgajos apstākļos audzētāji krietni paātrina zivs nobriešanu, atņemot viņām ziemu. “Dabā zivis ziemā guļ, tāpēc ar ūdens temperatūras palīdzību gādājam, lai storēm un sterletēm, kamēr tās pieaug, baseinos visu laiku būtu vasara,” par kārtējo Homo sapiens viltību, lai apmānītu dabu, pasmaida D. Tračuks. Viņu zivis reproduktīvo vecumu sasniedz 6 līdz 8 gados, zivkopēji atdod tām ziemu, pārvietojot topošās mammas uz vēsāku baseinu. “Zivs nārsto, kad ir nepieciešamā ūdens temperatūra un mikroelementi, – ja to varam nodrošināt visu gadu, sezonalitāte mūs neietekmē,” uzņēmuma pārstāvis skaidro Katlakalna uzņēmuma priekšrocību salīdzinājumā ar zivju audzētājiem savvaļā.

Kad 2007. gadā pienāca pirmais ikru vākšanas laiks, “Mottra” izvēlējās paņēmienu, ko šodien saucam par ilgtspējīgu, – store vai sterlete netiek nokauta un uzšķērsta, bet – slaukta. Pēc pāris gadiem tā atkal dod ikrus, turklāt jau lielākā apjomā, jo zivis nepārstāj augt visu mūžu. Trīs vai pat četrus gadus uzņēmuma pārstāvji centušies pārliecināt klientus, ka šis ir labākais un saudzējošākais ieguves veids – zivs nav jānogalina, taču – veltīgi. Šodien ļoti daudzi klienti izvēlas kautu storu vai sterlešu ikrus, jo tie esot garšā patīkamāki. Atšķirība vien tāda, ka no slauktas zivs ikri sasnieguši lielāku gatavības pakāpi nekā nogalinātas. “Tā jau ir, ja cilvēks maksā ap 2000 eiro par kilogramu, viņš izvēlas to, kas labāk garšo,” nosaka Tračuks.

Uz galda Eltona Džona ballītē

“Ikrus pagatavot nav grūti – tos atbrīvo no plēves un noskalo aukstā ūdenī, notecina, pievieno sāli aptuveni 3% apjomā vai atkarībā no patērētāja vēlmes un fasē burciņās,” stāsta uzņēmuma pārstāvis. Katru ikru piegādes partiju uzņēmums sagatavo speciāli konkrētam pasūtītājam. Nupat pienācis 80 kilogramu pasūtinājums no Japānas, kuram sāls nepieciešams mazāk nekā, piemēram, ikriem, kas tiek eksportēti uz kādu no Eiropas valstīm. Konservantus vai citas piedevas, kas paildzinātu produkta lietošanas derīguma termiņu, “Mottra” neizmanto.

Uzņēmumā ražotie ikri iemūžināti kādā slavenā Borata “grāvējā”, kā arī rotājuši neseno ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvas suareju Ņujorkā. Anglijā celti galdā Eltona Džona labdarības ballē un Mihaila Gorbačova 80. gadu jubilejas svinībās.

Saistītie raksti

Latvijas restorānos un ekskluzīvo pārtikas preču veikalos Katlakalna “melnais zelts” nonāk mazākās partijās. Mūsu tirgum uzņēmums piegādā arī svaigas zivis – stores, sterletes, samus, tilapijas, gourami un pat piraņas –, vidēji gadā realizējot ap 25 tonnām.

D. Tračuks atzīst, ka šis uzņēmumam ir sarežģīts periods – Krievijas sankciju dēļ sarucis eksports un arī zivju produkcijas pārdošanas apjomi Latvijā, “iespringt” liek kredīts jaunā korpusa celtniecībai, tāpēc tagad nākas gan samazināt tēriņus, gan vēl aktīvāk meklēt jaunas tirdzniecības iespējas. Lietuvā tiek veidots kopuzņēmums svaigu zivju audzēšanai, plašā ASV tirgus apgūšanai atvērta pārstāvniecība Vermontā. “Situāciju kontrolējam, taču, ja būs nepieciešams, izmantosim visas savas rezerves, lai noturētos,” apņēmīgi nosaka Tračuks.

LA.lv