Mobilā versija
+1.1°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Pirmdiena, 24. aprīlis, 2017
6. aprīlis, 2017
Drukāt

Māra Libeka: Katls joprojām vārās (9)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Māra Libeka

Sabiedrība neuzticas varas spējai parūpēties par valsts iedzīvotājiem – šī atziņa izskanēja, vērtējot SKDS aptaujas datus Saeimā rīkotajā konferencē par risinājumiem veselības aprūpes finansēšanai. Visās konferencēs, kas pēdējos gados ir rīkotas par naudas trūkumu medicīnai, tiek rādīta veselības aprūpes posta aina, kurā iekļauti starptautisko organizāciju dati par Latvijas nespēju izkļūt no pēdējām vietām Eiropas Savienības valstu vidū darbspējīgu cilvēku, grūtnieču un zīdaiņu mirstības ziņā. Ikreiz arī tiek uzsvērti lielie iedzīvotāju līdzmaksājumi no personīgajām kabatām. Konferences dalībniekiem Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājam Uldim Rutkastem nācās vilties, jo viņu ideja par obligātajiem papildu maksājumiem darbspējīgiem iedzīvotājiem no 100 līdz 450 eiro gadā polises iegādei izkrita cauri tam fonam, kuru iezīmēja konferences referenti. Medicīnai iztrūkstošie 300 miljoni būs jāatrod valsts naudas makā, neuzliekot papildu finansiālo slogu iedzīvotājiem. Vai nodokļi tiks pārdalīti par labu medicīnai? Tas ir lielais jautājums, uz kuru joprojām nav skaidras un pārliecinošas atbildes. Ja atbilde būtu atrasta jau deviņdesmitajos gados, tad šodien nebūtu jāšausminās, ka cilvēki mirst, naudas trūkuma dēļ vai garo rindu dēļ netiekot pie ārsta (pēc “Eurostat” datiem, 2013. gadā gandrīz pusi mirušo jeb 6478 cilvēkus varēja glābt, un šī situācija nav uzlabojusies), bet aptuveni 5000 cilvēku ik gadu kļūst par invalīdiem.

Tas katls, kurā ielikta ideja par valsts obligāto veselības apdrošināšanu, vārās jau kopš 90. gadu vidus, kad valdība bija “Latvijas ceļa” rokās, un turpināja vārīties, kad tā nonāca Tautas partijas rokās. Toreizējie ministru prezidenti Māris Gailis, Andris Šķēle, Guntars Krasts, finanšu ministri Andris Piebalgs, Aivars Kreituss, labklājības ministri Andris Bērziņš, Vladimirs Makarovs, veselības valsts ministri Pēteris Api-
nis, Juris Viņķelis un citu jomu politiskie pārzinātāji nespēja novērtēt, kādas sekas radīs viņu gribas trūkums īstajā laikā pieņemt lēmumus par ilgtermiņa veselības aprūpes finansējumu. Kad Lietuvas un Igaunijas valdības parādīja savu politisko gribu un pieņēma lēmumu par valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, Latvijas valdības savās deklarācijās fiksēja apņemšanos vistuvākajā laikā izstrādāt un pieņemt likumu par obligāto veselības apdrošināšanu, izdarīt izmaiņas nodokļu likumdošanā, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa apjomu proporcionāli veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma apmēram, kā arī optimizēt pārējo nodokļu politiku utt. Tā tas palika, lai tagad sāktos viss no gala.

Igaunija šogad svin 15 gadus, kopš, ņemot vērā starptautiski atzītus principus, izveidots veselības apdrošināšanas fonds. Šajā valstī jau no 90. gadu vidus ir veidots uzkrājums veselības aprūpei, kas ļāva daudz vieglāk nekā Latvijā pārdzīvot krīzes laiku. Kaimiņvalstī politiķi kopā ar Sociālo lietu ministriju, kas atbild arī par veselības aprūpi, patlaban spriež, kā nodrošināt stabilu finansējumu nākotnē, jo ik gadu izdevumi veselības nodrošināšanai pieaug divreiz ātrāk nekā kopējais patēriņa līmenis un sabiedrība arvien straujāk noveco. Igaunijā un Lietuvā secināts, ka, visticamāk, ar veselības apdrošināšanas nodokli nepietiks, būs jāpalielina ieguldījumi no valdības izdevumiem, varbūt pat jānovirza medicīnai daļa no dividendēm vai akcīzes nodokļa, vai arī alkohola un tabakas nodoklis. Latvija šajā jautājumā no abām kaimiņvalstīm ir atpalikusi par vairāk nekā divdesmit gadiem un joprojām par veselības apdrošināšanu runā kā par mūžīgo laimi, uz kuru tiekties.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Nopietns jautājums Atbildēt

    Vai redakcijā ir kāds …PROFESIONĀLS žurnālists, kurš …BŪTU SPĒJĪGS izanalizēt Veselības budžeta …IZLIETOJUMU!
    MILJONI iekrīt tādā …caurumā, kuram dibengals NAV redzams…
    Lai pa TUKŠO ļurinātu nav obligāti …jāizliekas par žurnālistu!

  2. Medicīnu kontrolē masoni, kuriem naudas kāre ir PĀRI VISAM!

  3. Vēlreiz jāatgādina apdrošinātajiem ierēdņiem Atbildēt

    Latvija ir palikusi vienīgā no visām ES dalībvalstīm,kurā joprojām nav atjaunota obligātā veselības apdrošināšana,nav ieviestas atraitņu pensijas un pat par katru telefona zvana minūti uz VDEĀVK ir jāmaksā paaugstināta maksa!

  4. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Paldies par faktu atsvaidzināšanu un norādīšanu par mūžīgo apburto riņķi – obligāto valsts veselības apdrošināšanu. Neko visus šos gadus neesam “mācījušies” no citiem kā lietas darīt un veikt. Esam iedomajušies, ka esam gudrāki… un gudrākie … Un ar Saeimu un valdību esam vīlušies, jo sabiedrība ir zaudejusi uzticību mūsu politiķiem, kam uzticējāmies. Ka noturēsim mūsu speciālistus lai viņi neatstātu Latviju ???

  5. Pilnīgi piekrītu Māras, Itas, Hipokrāta teiktajām. Nožēlojami, ka esmu dzimusi šajā valsti, dzīvoju un jānomirst tā arī neieraugot gaismu tuneļa galā…Sirds sāp, ka valdība, dzīvojot pārticībā, izliekas to neredzot.

  6. Jā,un tagad šie bijušie veselības ministri gudri pamāca,kas būtu jādara veselības aprūpes jomā,bet paši tajā laikā neko nedarīja,li to visu sakārtotu jau agrāk.Un vēl viens paradokss, tiklīdz kāds ministrs sāk kaut ko reformēt,tā ir pretinieki,un nekas uz priekšu nevirzās,kaimiņvalstis var,Latvija nevar!

  7. Vai tad kāds no nosauktajiem varturiem ārstējas kā lielākā tautas daļa? Viņi var atļauties to darīt arī ārzemēs. Tāpēc viņiem neinteresē, kas notiek medicīnā. Ja paskatās, kādas algas griežas veselības vadoņiem un viņiem pietuvinātiem, tad kļūst pamazām skaidrs, kur paliek tie miljoni… Tai pat laikā mediķu vidējais personāls cieš trūkumu.
    Daudzkas šajā jomā saistīts ar vadītāju morāli un Hipokrāta zvēresta “nezināšanu”. Un to, ka nav veselības MINISTRA šā vārda cildenākajā nozīmē.

    • Ar visu bijušo un esošo visu sektoru vadītāju morāli ir saistīta visas Latvijas pašreizējā ekanomiskā situācija ! Nevajag tagad izcelt dažus , ja bardaks ir visur ! Tagad sanāk , ka no visiem bērniem daudzbērnu ģimenē svarīgi ir trīs , bet pārējie dzīvojiet kā redziet ! Nevar būt laba šāda ģimene un arī valsts , kura nav domājusi par visu ekanomiku laikus !

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Rīga – netīrās naudas atmazgāšanas centrs

Eiropas Ārlietu padomes publicētā britu pētnieka Marka Galeoti pētījumā “Kā Kremlis izmanto Krievijas organizētās noziedzības saites Eiropā” secināts, ka Krievijā bāzētas organizētās noziedzības grupas, kurām nereti ir ciešas saites ar Kremli, dažādojušas savu darbību Eiropā, tostarp arī Latvijā, tādēļ Eiropas valstu institūcijām tās vairāk vajadzētu uztvert kā drošības, nevis noziedzības problēmu. Pētījumā izcelti vairāki Krievijas organizētās noziedzības darbības virzieni. Latvija un Kipra Eiropas kartē izceļas ar to, ka tās ir gan naudas atmazgāšanas centri, gan vietējo krievvalodīgo kopienas, kur iefiltrējas Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji.

Vai Latvijai būtu jāiesaistās "Nord Stream 2" projektā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+