Pasaulē
Eiropa

Žans Klods Junkers: Eiropas veidošana nekad nebeidzas0


Žans Klods Junkers
Žans Klods Junkers
Publicitātes foto

Autors: Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs

 

Jau nākamnedēļ eiropieši dosies pie balsošanas urnām, lai piedalītos pasaulē plašākajās demokrātiskajās vēlēšanās. 427 miljoni cilvēku 28 valstīs balsos par Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem, kuri tos pārstāvēs. Ar savu balsi viņi noteiks arī Eiropas politikas virzienu turpmākajiem pieciem gadiem.

Jāatzīst, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās jau ilgi ir vērojama zema vēlētāju aktivitāte.

Cilvēki bieži pamato savu nepiedalīšanos, sakot, ka viena balss jau tāpat neko nevar ietekmēt. Bet iedomāsimies, kas notiktu, ja šādi domātu ikviens. Vēlēšanu dienā katram eiropietim vajadzētu balsot, iztēlojoties, ka ikviens balsos tieši tāpat, un uzņemties atbildību par sekām, kādas tas radītu mūsu kontinentam.

Jo tas ir svarīgi. Mūsu planētai ir svarīgi, vai mēs balsojam par cilvēkiem, kuri iestāsies par klimata pārmaiņu novēršanu. Mūsu darbavietām ir svarīgi, vai mēs balsojam par cilvēkiem, kuri strādās, lai aizsargātu darba ņēmēju tiesības digitālajā laikmetā. Mūsu drošībai ir svarīgi, vai mēs balsojam par cilvēkiem, kuri iestāsies par Eiropas iedzīvotājiem pasaulē, kurā gan veci, gan jauni spēki ir izlēmuši darboties vai nu vienatnē, vai arī paši pēc saviem noteikumiem. Eiropa kalpo jums, nevis otrādi. Balsošana ir veids, kā to nodrošināt.

Katrā valstī būs kandidāti, kuri klaigās, ka Eiropa nekad nebūs risinājums, ka tā mums atņem nacionālo identitāti.

Es uzskatu, ka tā nav taisnība. Ir daudzas jomas, kurās Eiropas valstis kopā vienkārši var sasniegt vairāk nekā atsevišķi, piemēram, iestājoties pret tehnoloģiju milžiem, nodrošinot ārējo robežu drošību, attiecībā uz tirdzniecības darījumu noslēgšanu vai okeānu attīrīšanu no plastmasas piesārņojuma.

Tāpēc mums jācīnās pret populistiem, izmantojot to vājās vietas: mums tiem jāatbild ar darbiem, nevis vārdiem, ar cerību, nevis bailēm, ar vienotību, nevis šķelšanos, ar skaidru plānu labākai nākotnei, nevis nostalģiju par pagātni, kura nekad nav eksistējusi.

Kad mani ievēlēja par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, mans uzdevums bija skaidrs: koncentrēties uz jautājumiem, kas skar lielāko daļu Eiropas iedzīvotāju.

Un tieši to mēs esam darījuši. Pašlaik nodarbināti ir 240 miljoni Eiropas iedzīvotāju – tas ir vairāk nekā jebkad agrāk. Bezdarbs ir sasniedzis šajā gadsimtā rekordzemu līmeni. Algas ir pieaugušas par 5,7%. Mums tagad ir īpaša Eiropas robežu un krasta apsardze, kas palīdz aizsargāt mūsu robežas, pat ja mums vēl ir jāpabeidz iesāktais darbs un jāpalielina ES robežsargu skaits līdz 10 000.

Tagad visur savienībā telesakaru abonēšanas maksa ir tāda pati kā mūsu mājās, un mēs, izmantojot savus abonementus, varam straumēt datus, pat atrodoties citā ES valstī. Pateicoties pasaulē lielākajiem tirdzniecības nolīgumiem, mūsu uzņēmumi tagad var tirgoties ar Japānu un Kanādu, šai tirdzniecībai nepiemēro tarifus.

Taču Eiropa nav tikai skaitļi un statistika, tās pamatā ir kopīgas vērtības.

Eiropa – tie ir ap 120 000 jauniešu, kuri brīvprātīgi darbojas Eiropas Solidaritātes korpusā, lai palīdzētu atjaunot zemestrīces skartos apgabalus Itālijā. Eiropa – tie ir Polijas ugunsdzēsēji, kurus kā varoņus sveica Zviedrijas ielās, kad viņi ieradās palīdzēt dzēst mežu ugunsgrēkus. Eiropa – tie ir ap 30 000 jauniešu, kuri ceļo pa visu kontinentu, pateicoties “DiscoverEU” programmai, un 10 miljoni “Erasmus” studentu, kuri iepazīst jaunas kultūras, vēsturi un valodas.

Savā ceļā mēs esam saskārušies ar dažādiem pārbaudījumiem. Ik reizi mēs esam kļuvuši spēcīgāki un vienotāki. Mēs panācām, ka Grieķija paliek eirozonā par spīti visiem šķēršļiem un prognozēm. Mēs panācām, ka to cilvēku skaits, kuri neatbilstīgi ierodas pie mūsu krastiem, ir samazinājies par 90%, pat ja daži norādīja, ka migrācijas krīze nav pārvaldāma. Un mēs bijām vienoti, kad viena no dalībvalstīm, proti, Apvienotā Karaliste, nolēma atstāt mūsu savienību.

Mēs vienmēr varam darīt vairāk un labāk. Taču visi minētie pārbaudījumi ir padarījuši mūsu savienību stiprāku.

Tie mums ir atgādinājuši, ka mūsu savienība nav pašsaprotama  – mums par to ir jācīnās katru dienu. Sabiedriskā doma ir vispozitīvākā 27 gadu laikposmā. Latvijā 56% uzskata, ka dalība ES ir vērtējama pozitīvi, un, ja rīt notiktu referendums par palikšanu ES, 65% balsotu par palikšanu.

Taču Eiropas veidošana nekad nebeidzas.

Nedrīkst aizmirst, ka ir pagājuši tikai 30 gadi kopš dzelzs priekškara un Berlīnes mūra krišanas. Eiropieši vienmēr ir iestājušies par savām tiesībām, brīvību, vērtībām un suverenitāti. Un šodien mums jārīkojas tāpat.

25. maijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir jūsu iespēja izteikt savu viedokli un iestāties par to, kam jūs ticat. Dodoties uz balsošanas kabīni, apzinieties, ka mums katram ir vienāds spēks un ietekme uz mūsu kopīgo nākotni. Šajā dienā mēs visi esam Eiropa. Mūsu liktenis ir mūsu pašu rokās.

LA.lv