Mobilā versija
+2.3°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Pirmdiena, 24. aprīlis, 2017
10. aprīlis, 2017
Drukāt

Katra vista valsts kasē iedēj trīs eiro (6)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Latvijā strādāt ir vieglāk nekā daudz kur citur pasaulē. Pateicoties valsts mazumam, mūsu politiķi un ierēdņi ir aizsniedzami. Tā ir milzīga iespēja, kas ir dota, strādājot Latvijā,” vai uzņēmumam, kurš, kā definē Londonas fondu birža, iedvesmo Eiropu, ir viegli vai grūti strādāt Latvijā, atklāj lielākā Ziemeļeiropas olu ražotāja AS “Balticovo” komercdirektors Toms Auškāps.

Kā “Balticovo” darbu ietekmē tas, ka apkārtējās valstīs ir fiksēti putnu gripas gadījumi? Vai rīkojumam turēt vistas ieslodzījumā ir kāda jēga?

Šajās dienās nekas, paldies Dievam, nav mainījies. Putni šobrīd ļoti aktīvi šķērso Baltijas teritoriju un arī ap mūsu fabriku migrē putni, neskatoties uz to, ka esam veikuši nozīmīgas investīcijas biodrošībā. Katru dienu, braucot uz Iecavu un no Iecavas, es redzu, cik aktīva ir tā debesu satiksme – lieliem, maziem kāšiem, gulbji zosis… Putnu atbaidīšanai izmantojam gan lielgabalus, gan plēsīgo putnu imitējošās skaņas.

Ne viss ir naudā mērāms un putnu nosargāšana no gripas ir atkarīga arī no cilvēku atbildības sajūtas. Runa ir par kolektīvo atbildības sajūtu, par izpratni. Es gribu uzslavēt Pārtikas un veterināro dienestu par veikto informācijas kampaņu. Arī mēs cenšamies skaidrot, Iecavas novadā vietējiem putnkopjiem organizējam seminārus.

Viens sadarbības partneris bija atbraucis un teica, ka viņam žēl noskatīties, ārā tik jauks laiks un vistiņas prasās ārā, bet ir jāsaprot – ja vista atradīsies ārā, pietiek pārlidot kādam ievainotam putnam un agrāk vai vēlāk tas kaut ko atstāj uz zemes. Infekcija var ļoti strauji izplatīties ne tikai konkrētajā saimniecībā, bet ar vēju ātri vien nokļūt apkārtējās saimniecībās.

Vai nav vienkāršāk putnus vakcinēt pret putnu gripu tāpat kā pret salmonelozi?

Putnu gripas vīrusi ļoti strauji attīstītās. Ja esošajai vīrusa formai ir iespējams kaut ko radīt, tad rītdien vīruss jau ir cits un vakcīnai nav jēgas. Neesmu dzirdējis, ka kāds industriālais ražotājs izmantotu pretgripas potes. Zinātnei vēl tāls ceļš ejams līdz putnu gripas vakcīnām.

Cik ērti tirgū jūtas uzņēmums ar lielāko tirgus daļu?

Mums kā uzņēmumam ļauj izdzīvot un pat attīstīties spēja diversificēt riskus – radot daudz un dažādus produktus no olas un atrodot risinājumus, kā olu pārvērst dažādos agregātstāvokļos – vai tā ir ola čaumalā iepakojumā galapatērētājam, vai šķidrā pārstrādi, kur ir milzīgas iespējas, ko ar to olu tālāk darīt – atdalīt baltumu no dzeltenuma vai taisīt kopēju masu, vai veidot kulteņus viesnīcām un lielajām kuģu prāmju līnijām, vai arī ražot maisījumus, piemēram, dzeltenumus ar sāli, kas ir izejviela majonēzes ražošanai, vai saldētu produktu tālajiem tirgiem.

Baltiju mēs uzskatām par mājas tirgu. Latvijai ir īpaša nozīme šajā mājas tirgū. Šis ir mūsu tirgus. “Balticovo” ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Taču tas galīgi nav mūsu pašmērķis – būt lielākajiem. Putnu skaits ir viens no rādītājiem, ar ko varam operēt sarunās ar lielajiem Eiropas tirdzniecības tīkliem, lai vispār spētu ar viņiem uzsākt dialogu.

Mūsu pašmērķis ir nevis lielums, bet nišas. Tiecamies nokļūt tuvāk gala lietotājam, radot jaunus produktus, kas nav industriāli, piemēram, vārītas, lobītas olas veikalu plauktos.

Tām tiešām ir noiets?

Cilvēkiem svarīgs ir ne tikai laiks, bet arī garantēta kvalitāte, proti, ka, lobot olu, puse nebūs jāizmet kopā ar čaumalu. Restorāniem īpaši svarīgi, kā pārgrieztā ola vai šķēlīte izskatās uz šķīvja – dzeltenums jānovāra tā, lai nebūtu zilganais oreols, lai būtu izvārījies perfekti līdz vidiņam. Tās ir nianses, ko mājas apstākļos ir grūtāk izdarīt. Olas arī vajag pareizi nogatavināt, lai labāk noņemtu čaumalu. Šo tehnoloģiju esam iztrādājuši, un tā ir mūsu pievienotā vērtība.

Labas konditores, protams, zinās, ko darīt gan ar baltumu, gan dzeltenumu. Taču arvien vairāk cilvēku koncentrējas veselīgam dzīvesveidam, numur viens fitnesa sporta pasaulē ir beztauku un proteīna produkti – cep baltumu omletes un taisa kokteiļus ar olu baltumu. Varam runāt par proteīna produktu bumu!

Vai no olām ražojat arī sauso proteīnu?

To nedarām. Attīstības iespējas saskatām dažādu proteīna dzērienu ražošanas virzienā. Tie ir trendi, kas ir attīstības stadijā.

Varu padižoties arī ar mūsu jaunāko inovāciju – ātrā uzkoda no paipalu olām. Vārītas, lobītas paipalu olas trauciņā, kas ir piemērotas patērēšanai uzreiz. Klāt ir mūsu pašu ražota majonēze, kura nav nopērkama veikalu tīklos. Majonēze arī ir produkts, kuru piedāvajam biznesa klientiem.

Japānas tirgum ražojam olu pulveri pēc īpaši izstrādātas receptes. Olas baltums, piemēram, satur 90% ūdens. Vedot olu baltumu no Latvijas uz Japānu pulvera veidā, desmitkārtīgi ekonomējam loģistikas izmaksas. Turklāt olu pulveris iegūst garākus glabāšanas termiņus nekā šķidrie produkti.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Visdējīgākās tomēr ir leghornas!

  2. nu tik pus pilites. rada rupnieciski radito olu un stasta kad tas ir tik veseligs un dabigs. no vistas kas nav saules gaismu redzejusi. tik tupi tas latviesi nav lai ticetu tadam murgam. ja reiz nevari lauku vistinas izkonkuret tad nevaig murgot.

  3. manC no laukiem... Atbildēt

    …ja jau Latvija un Lietuva šobrīd ir vienīgās gripas neskartās valstis, uz kurām tātad nepastāv eksporta aizliegumi, tad jau pašlaik mums ir MIIIILZĪGAS iespējas – viss Eiropas eksporta tirgus mums vieniem pašiem!!!… a tad kāpēc tirgū ir poļu vistas?… un kur ir tie n-tie miljardi šābrīža peļņas?…
    …reālā dzīvē ir bišk savādāk, nekā te uzrakstītais… izskatās, ka mazās saimniecības ir nevēlamas, un tās ir jālikvidē…

  4. Un dikti jau gribētos, lai neviens laukos vistas vairs netur, lai visi pērk olas veikalos…

    • protams laukos taks vista ed visu ko daba atrod. un tas ir nezinamas izcelsmes. elpo netiru gaisu. vispar ir nevesiligakas vistas kadas vien atrodamas. viens te te telo baigo gudriti cezot batikovo amata. es tik nesaprotu kapec siko retaronu ipasnieki pat eilaizas runas ar baltikovo. mekle tantuku ostas.

  5. Jā, dažiem Latvijā ir viegli strādāt, kad citi mazākie konkurenti ir iznīcināti.

Autoostu nojauks. Uztraucas, ka vilciens "nozags" pasažierus (19)"Rail Baltica" uz laiku pārbīdīs autoostu uz Torņakalnu, arī Pētersalā taps multimodāls transporta mezgls
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+