Jāņu siers aizsargāts, nosaukumu izmanto pieci lielražotāji un neviens mājražotājs 7
Ko nozīmē aizsardzība
Pēc sentēvu receptes gatavotais Jāņu siers iekļauts ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tāpēc šā gada Līgo svētkos pirmo reizi baudīsim vien piecu rūpniecisko ražotāju – a/s “Valmieras piens”, a/s “Rankas piens”, a/s “Lazdonas piensaimnieks”, LPKS “Dundaga” un LPKS “Straupe” – gatavoto Jāņu sieru. Vien šie ražotāji prasīja un saņēma ES marķējumu “Garantētā tradicionālā īpatnība”. Tas nozīmē, ka Jāņu siera ražošanā iepriekš nosauktajos uzņēmumos izmantos vienas un tās pašas izejvielas un tikai iepriekš nosauktie pieci ražotāji drīkst izmantot Jāņu siera nosaukumu. Turklāt Jāņu sieru drīkst ražot vien Latvijā. No biezpiena, olām, piena, saldā krējuma vai sviesta, ķimenēm un sāls gatavoto sieru drīkst ražot arīdzan ikviens cits saimnieks vai saimniece, tomēr, pārdodot šo Līgo svētku vispieprasītāko produktu, Jāņu siera nosaukumu bez reģistrēšanas izmantot nedrīkst. Īstā Jāņu siera pārdošanai ir jāraksta pieteikums Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas uzrauga ES prasību ievērošanu, vai “Siera klubam”. PVD pārstāvji uzsver – katrai Jāņa mātei ir sava – vislabākā un īpašā – siera siešanas recepte. Tomēr, ja Jāņa māte (vai kāds cits ražotājs) vēlēsies savu sieru pārdot, izmantojot nosaukumu “Jāņu siers”, tad gan tam būs jābūt ražotam nevis pēc Jāņa mātes, bet gan apstiprinātās tradicionālās receptes un tehnoloģijas.
Jāņu siera aizsardzība jau radījusi vairākus pārpratumus. Piemēram, veikalu tīkls “Rimi” šajā pavasarī sludināja konkursu par interesantākajām un labākajām Jāņu siera receptēm, kas noslēdzās aizvadītajā nedēļā. Vien pēc biedrības “Siera klubs” iejaukšanās konkursa nosaukumu mainīja. “Rimi” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite skaidroja, ka tradicionāli uz Līgo periodu mājas apstākļos cilvēki sien dažādus sierus un “Rimi” meklējis gardāko recepti no tā, ko cilvēki sien tieši mājas apstākļos. Savukārt noteikumi par Jāņu siera receptes autentiskumu attiecoties uz ražotāju siera receptēm, kas veic masveida ražošanu tirdzniecībai, skaidroja I. Bite. Precizēsim – prasības, kā teikts iepriekš, ir jāievēro arīdzan tiem mājražotājiem, kas savus produktus pārdod. Zemkopības ministrijā uzsver – konkursus par labāko Jāņu siera garšu var rīkot, tikai konkursa nolikumā būtu jānorāda konkrētās sastāvdaļas un tehnoloģija atbilstoši reģistrētajai receptūrai. “Rimi” konkursā sastāvdaļas un tehnoloģijas norādījis nebija. Visticamāk, konkursa noslēgumā “Rimi” kļūmi bija sapratis. Noslēgumā pasākumā netika runāts par Jāņu sieru, bet gan par “sieru uz Jāņiem”, stāstīja viens no šā pasākuma dalībniekiem.
Kāpēc pieci ražotāji
Biedrībai “Siera klubs” un Zemkopības ministrijai gatavojot pieteikumu Eiropas Komisijai par Jāņu siera iekļaušanu ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, pieteicās iepriekš nosauktie pieci ražotāji. “Jāņu siers ir produkts ar ļoti senu vēsturi, stingrām gatavošanas tradīcijām un nemainīgu receptūru, kuras pamatā ir biezpiens, olas, piens, ķimenes un sāls. Jā, Jāņu sieru sēja mūsu vecvecmāmiņas pirms simt un vairāk gadiem, tā tas jāražo arī mūsdienās. Tas nav ātrais, samērā viegli iegūstamais siers, kad uzkarsētu pienu sarecina, nolej sūkalas un siers gatavs,” par iemesliem stāsta biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.
LPKS “Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis teic, ka viņa vadītais kooperatīvs Jāņu sieru pēc senās receptes ražo visu laiku, tāpēc arīdzan pieteicies ES aizsardzībai. Par pieteikšanos nekas nav jāmaksā, savukārt par tradīcijas saglabāšanu, par siera ražošanu un pārdošanu lielražotājs gada beigās saņem 2135 eiro atbalstu, mājražotājs – aptuveni 1500 eiro. To paredz Ministru kabineta noteikumi nr. 1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”.
A/s “Valmieras piens” vadītājs Māris Cers Jāņu sieru vērtē kā īpašu Latvijas atpazīstamības zīmi pasaulē, kas jāsargā līdzīgi kā citas latviešu tautas nacionālās bagātības, tostarp tautasdziesmas, tautastērpi. “Mēs lepojamies ar savu Jāņu sieru un tā izcilo kvalitāti. Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistrs palīdz popularizēt Jāņu sieru, un mēs nedrīkstējām laist šo iespēju garām, tamdēļ iesaistījāmies tajā,” tā M. Cers.
“Patīkami, ka Jāņu siers stiprina valstu kultūrvēsturiskās saknes un gastronomiskās tradīcijas. Līdzko kāds pārtikas produkts šādā veidā kļūst atpazīstams, to ir vieglāk pozicionēt tirgū. Vienlaikus Eiropas marķējums pircējiem garantē augstāku produkta kvalitāti un ražošanas procesā izmantotu nemainīgu receptūru,” teic LPKS “Straupe” tirdzniecības vadītāja Jana Velvele.
Kazdangas SIA “Elpa” ražo ķimeņu sieru. Uzņēmuma vadītājs Gundars Sisenis teic, ka tuvākajā laikā nav iecerēts sākt Jāņu siera ražošanu. Iemesls ir pilnīgi atšķirīgā šā siera ražošanas tehnoloģija. Kāda tā ir? LPKS “Straupe” rādīja Jāņu siera tapšanas procesu. Vispirms ražo biezpienu, tad tam pievieno vājpienu un silda. Nākamajā ražošanas stadijā pievieno olas un ķimenes, sāli un saldo krējumu, masu atkal karsē, līdz tā kļūst viendabīga, vēlāk samaisa, liek formiņās un dzesē.
Kāpēc Jāņu siera ražošanai nav pieteicies neviens mājražotājs? Mājražotājs, bioloģiskā siera ražotājs un z/s “Juri” saimnieks Juris Lubāns teic, ka iemesli, visticamāk, ir vairāki. Piemēram, prasība ievērot noteiktus ražošanas nosacījumus. Iespējams, visi vēl nezina, ka Jāņu siera recepte ir aizsargāta. Z/s “Juri” ražo parasto “Juru” sieru un ” Jurjoņu” ķimeņu sieru. “Mēs esam bioloģiskie ražotāji. Nekur apkārtnē nevar nopirkt bioloģiskās olas. Tuvākajā nākotnē Jāņu sieru noteikti neražosim. Uzskatu, ka Jāņu siera nosaukums un senču recepte ir jāaizsargā, šā siera iekļaušana ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā ir pareizs risinājums,” tā J. Lubāns.
Patēriņa virsotne
Lielražotāji jūnijā Jāņu sieru pārdod pat 20 reizes vairāk (pērn a/s “Valmieras piens”) nekā citos mēnešos. LPKS “Straupe” ir iecerējusi uz Līgo svētkiem pārdot sešas tonnas Jāņu siera – aptuveni pusi no gada laikā iztirgotā daudzuma. “Līgo svētki – tā ir pārdošanas daudzuma kulminācija. Par pārējiem gada mēnešiem varam teikt, ka šo sieru un otru līdzīgo – ķimeņu sieru – pērk tādēļ, ka tas ir Latvijas nacionālais produkts. Šo sieru kā suvenīru ved uz citām valstīm un dāvina prezentācijas pasākumos. Mums daudzi uzņēmumi ir pasūtījuši Jāņu sieru svētkiem kolektīvos un dāvināšanai saviem darbiniekiem,” stāsta J. Velvele. “Siera klubā” noskaidroju, ka Jāņu siera īpatsvars kopējā Latvijā ražotajā siera daudzumā ir mazāks nekā 10%.
PVD sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Meistere teic, ka patlaban pastiprināta uzņēmumu interese par Jāņu siera ražošanu nav vērojama. Veicot pārbaudes svētku tirdziņos PVD, protams, pārbaudīs arī to, vai “Jāņu siera” nosaukums izmantots pamatoti, un uzņēmumus, kuri patlaban nav to uzņēmumu reģistrā, kam atļauts ražot produktu ar nosaukumu “Jāņu siers”, PVD brīdinās, pieprasīs pārmarķēt produktu un aicinās reģistrēties. “Mūsu dienests neplāno veikt īpašas ārpuskārtas pārbaudes vai reidus ar mērķi atrast un sodīt “neīstā” siera ražotājus. Tomēr ikdienas pārbaudēs nevarēsim ignorēt faktu, ja pārdošanā būs ķimeņu siers, kuru ražotājs, nebūdams to ražotāju sarakstā, kuri drīkst produktu ar šādu nosaukumu ražot, nosaucis par “Jāņu sieru”. Ja tiks konstatēti pārkāpumi, PVD brīdinās ražotāju un aicinās reģistrēties dienestā, lai viņš turpmāk legāli var izmantot “Jāņu siera” nosaukumu,” stāsta I. Meistere.
Patlaban ES nacionālo produktu reģistros līdzās Jāņu sieram vēl no Latvijas ir iekļauta salināta rudzu rupjmaize, sklandrausis, Carnikavas nēģi, pelēkie zirņi, bet atzinumu gaida Rucavas baltais sviests, kas pieteikts ES Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes produktu reģistram.
Viedoklis
Ginta Dzerkale, Zemkopības ministrijas vecākā referente: “Kopš produkts ar nosaukumu “Jāņu siers” ir iekļauts Garantēto tradicionālo īpatnību (GTĪ) reģistrā, ražotāji, kas ražo un vēlas sākt ražošanu, tiek aicināti iesaistīties šajā pārtikas kvalitātes shēmā. Atbilstoši reģistrētajam pieteikumam “Jāņu siera” pagatavošanā izmantoto sastāvdaļu proporcijām (28 – 50 litri vājpiena,10 – 13 kg vājpiena biezpiena,1,0 –1,2 kg 82% sviesta vai 2,5 l salda 35% krējuma, 0,6 – 1,0 kg olu masas (bez čaumalām), 40 – 50 g ķimeņu, 100 – 120 g pārtikas sāls) ir diezgan plašs diapazons, kas jebkurā gadījumā katra ražotāja sieram dos atšķirīgas garšas un konsistences īpašības. Šā iemesla dēļ varētu būt aktivitātes saistībā ar GTĪ produkta “Jāņu siers” popularizēšanu, tajā skaitā konkursi par labāko garšu, tikai konkursa nolikumā būtu jānorāda konkrētās sastāvdaļas un tehnoloģija atbilstoši reģistrētajai receptūrai. Arī tajā gadījumā, ja notiek konkurss ar mērķi izcelt labāko sieru, ko celt Jāņos svētku galdā, var tikt izvirzītas jaunas siera receptes, tomēr ir aizliegta jebkura reģistrētā nosaukuma “Jāņu siers” tieša vai netieša komerciāla izmantošana produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas.”
