Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. decembris, 2015
Drukāt

Latvijā 14 skolās var apgūt valsts aizsardzības mācību (4)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Valsts aizsardzības mācības stundā instruktors Ritvars Leitens palīdz kadetam Krišjānim Viļčevskim apgūt kartogrāfiju.

Pēc skolnieces Alīdas Marijas Krumholces ierosmes, Strenču novada vidusskolā ir ieviesta valsts aizsardzības mācība, kurā māca ar aizsardzību un militāro vēsturi saistītas lietas. Strenču novada vidusskola ir viena no 14 skolām Latvijā, kur tā tiek apgūta.

 

Dzīvē var noderēt

Katru trešdienu Strenču novada vidusskolā notiek divas valsts aizsardzības mācības nodarbības. Tās vada jaunsardzes 213. vienības instruktors Ritvars Leitens, kurš iepriekš dienējis gan profesionālajā militārajā dienestā, gan zemessardzē. Kad viesojamies skolā, ir lietaina diena un mācības notiek klasē. Šoreiz seši jaunieši, kurus instruktors sauc par kadetiem, apgūst kartogrāfiju un koordinātu noteikšanu. Instruktors Ritvars stāsta, kā kartē pareizi noteikt koordinātas, kuras nepieciešamības gadījumā ziņot “štābam” vai atbildīgajiem dienestiem. Katra jaunieša rīcībā ir karte, tajā jānosaka arī attālumi starp dažādiem punktiem. Jaunieši gan aizrautīgi klausās, gan uzdod jautājumus instruktoram, kā arī izmanto īpašus kompasus azimuta noteikšanai. Ritvars stāsta, ko darīt, ja nav pieejama karte un, piemēram, jaunieši atrodas lauka vidū. Risinājums: vērot sauli un tās kustību. instruktors pastāsta arī kādu militāro viltību – ja nodaļas vadītājs lauka vidū nespēj uzreiz atrast ceļu, viņš var pavēlēt vienībai izdarīt kādu darbu, tas palīdzēs psiholoģiski nomierināties. Otrajā stundā jauniešiem ir jāraksta kontroldarbs, bet, kad ir labāki laika apstākļi, kadetiem otrā priekšmeta stunda notiek āra apstākļos.

Idejas iniciatore Alīda Marija Krumholce teic, ka pirms trim gadiem viņa iesaistījusies jaunsardzē, kur nodarbībās apguvusi soļošanu ierindā, šaušanu, lauka kaujas iemaņas, mezglu siešanu, kā arī alpīnismu. Vēlāk radusies ideja par to, ka šādas nodarbības varētu būt arī skolā. “Ikvienam jaunietim būtu jāzina valsts aizsardzības pamati, jo tie var noderēt tālāk dzīvē. Man šīs stundas vairāk sniedz informāciju par valsts aizsardzības pamatiem – no kā sastāv valsts drošība, kāda ir militārā tehnika, karavīri un kādas ir viņu iespējas aizsargāt valsti. Esmu bijusi arī Ādažu poligonā, pagājušogad 18. novembrī soļoju militārajā parādē, kas man bija liels gods, jo esmu savas valsts patriote. Politiskā situācija pasaulē ir nestabila, mūsu armija un zemessardze nav liela, tādēļ uzskatu, ka katram jaunietim jāapgūst pamatiemaņas valsts aizsardzībā,” pamato A. M. Krumholce. Viņa savu nākotni saista ar militāro karjeru un pēc skolas absolvēšanas plāno studēt Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Starp kadetiem lielākoties ir jaunieši, kuri nedarbojas jaunsardzē, daudziem no viņiem valsts aizsardzības un militāro lietu apguve ir interesants piedzīvojums. Jurim Gorjacko patīk, ka stundās var pavadīt laiku lietderīgi, nevis vienkārši sēdēt pie datora. “Visvairāk man patīk nodarbības svaigā gaisā, piemēram, nesen mēs apguvām lauka kaujas iemaņas. Tas bija interesantākais, varēju iejusties karavīra ādā. Valsts aizsardzības mācībā iemācos daudzas jaunas lietas, kuras vēlāk dzīvē noderēs, piemēram, izdzīvošanas prasmes. Kad jaunieši dara šādas lietas, viņi izaug spēcīgāki un aktīvāki. Par īstiem večiem. Es priecātos, ja šādas nodarbības būtu visās Latvijas skolās,” spriež Juris. “Ar iegūtajām zināšanām noteikti kādam spēšu palīdzēt,” piebilst viņa klasesbiedrs, kadets Roberts Žilionis.

 

Vedīs arī uz bāzēm un vēsturiskām vietām

R. Leitens par jaunsardzes instruktoru strādā jau trīs gadus. “Pirmās nodarbības laikā Valkā drebēja kājas, bija sajūta, ka esmu noskrējis desmit kilometrus pilnā ekipējumā. Bērniem stāstīt par militārām lietām ir pavisam kas cits nekā pieaugušajiem,” atceras Ritvars. Tagad viņš pasniedz valsts aizsardzības mācību Strenču novada vidusskolā. “Šajā pusgadā ejam cauri pašam elementārākajam – ierindas mācībai, lauka kaujas iemaņām, pieskaramies arī vēstures jautājumiem. Valsts aizsardzības mācības programma ir izstrādāta ļoti labi, un tajā uzsvērtas būtiskākās lietas,” teic Ritvars. Viņš saka, ka idejas iniciatorei reizēm stundās esot garlaicīgi, jo ir zināšanas, kuras jau apgūtas jaunsardzē, bet pārējiem kadetiem militārās lietas ir jauna pasaule, kuru apgūt. “Piemēram, braucam trenēties uz šautuvi, sadalu kadetus divās grupās – viena grupa raksta kontroldarbu, bet otra nodarbojas ar šaušanu un tad mainās,” par mācību procesu stāsta Ritvars. Nākamajā semestrī viņš iecerējis kadetus aizvest ekskursijā uz Ādažu militāro bāzi, kā arī uz Alūksnes kājnieku skolu, lai jaunieši vēl labāk sajustu militāro pasauli. “Ir lietas, kuras nevaru pasniegt, jo neesmu tajās speciālists, tad es lūdzu savu kolēģu palīdzību, piemēram, lai pastāsta par nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu,” par iecerēm stāsta Ritvars. Viņš iecerējis kadetus arī vest uz Latvijas militārajai vēsturei būtiskām vietām, piemēram, Ziemassvētku kauju muzeju un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietām. “Mēs varam lepoties ar savu militāro vēsturi. Piemēram, viduslaikos ar posmu, kad mums bija 200 gadu ilgas brīvības cīņas. Kāpēc tiek tik daudz runāts par 13. gadsimtu, kad sākām zaudēt? Mēs toreiz cīnījāmies pret visu moderno Rietumeiropu. Mūsu strēlnieku sniegums Pirmajā pasaules karā bija fantastisks,” atgādina Ritvars. Viņš ir pārliecināts, ka valsts aizsardzības mācību vajadzētu pasniegt visās Latvijas vidusskolās. “Mans mērķis nav, lai visi kļūtu par profesionālā dienesta karavīriem. Mērķis ir, lai katrs vīrietis, kurš sevi uzskata par vīrieša cienīgu, spēj aizstāvēt savu māju un ģimeni. Ja jaunietim ir militārās un civilās aizsardzības zināšanas, viņš, nonākot nepatīkamā situācijā, piemēram, apmaldoties Tatros, neapjuktu un zinātu, kā rīkoties,” teic Ritvars. Valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās ir atkarīga no skolu administrācijas attieksmes, Strenču novada vidusskolas vadība šajā ziņā ir ļoti atsaucīga. “Mums Latvijā ir daudz vecu karavīru, arī tādu, kuriem ir veselības problēmas vai traumas, taču viņu militārās zināšanas ir perfektas un grēks būtu to neizmantot,” teic Ritvars un uzsver, ka būtiski ir arī, lai instruktoriem sirdī degtu liesma par to, ko viņi dara. Pēc viņa novērojumiem, tie instruktori, kas apmācībā iesaistās naudas dēļ, ilgi nepaliek amatā.

 

“Drošība ir visa pamatā”

Atsaucīga idejai bija Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala. “Ir skolas, kuras valsts aizsardzības mācībai atvēl vienu stundu nedēļā, tomēr mēs atvēlam vairāk. Visa mācību kursa apjoms ir liels, taču sagatavo jauniešus tā, ka pēc programmas apguves ar viņu zināšanām varētu stāties Nacionālās aizsardzības akadēmijas otrajā kursā,” piebilst skolas direktore. Viņa uzsver, ka darbojas arī biedrībā “Gadsimtu griežos”, caur kuru tiek piesaistīti papildu līdzekļi patriotiskajām aktivitātēm novadā. Skolas ieceres patriotiskajā jomā atsaucīgi atbalsta arī vietējā pašvaldība. “Jaunieši jūtīgi uztver to, kas notiek pasaulē. Biju starptautiskā Eiropas skolu direktoru konferencē, kurā stāstīju par jaunsardzes pozitīvo pieredzi. Dažiem Dienvideiropas valstu skolu direktoriem bija negatīva attieksme – mēs ar spēku potējot jauniešos to, ka jāaizstāvas. Tomēr mēs ģeogrāfiski dzīvojam tur, kur dzīvojam. Vai paļaujamies tikai uz lielajiem draugiem vai izkopjam arī sevi? Drošība ir visa pamatā, kaut arī tā atrodas Mas­lova piramīdas trešajā slānī. Es nevaru mācīt valstu ekonomiku, ja nerunāju par situāciju Ukrainā. Ja drošību ņemam par pamatu, bērniem jau skolā izveidosies attieksme, ka viņi ir spējīgi pasargāt sevi, savu ģimeni un tautu. Arī ar interešu izglītības programmām un pulciņiem, piemēram, tautas dejām, varam kopt savas vērtības un nacionālo pašapziņu,” pamato D. Gaigala.

Uzziņa

Šajā mācību gadā valsts aizsardzības mācību kā profesionālas ievirzes programmu īsteno 14 izglītības iestādes.

Vidusskolas klasēs to iespējams apgūt Kalnu vidusskolā, Rīgas 28. vidusskolā, Alūksnes vidusskolā, Liepājas 15. vidusskolā, Rīgas 53. (Šampētera) vidusskolā, Nautrēnu vidusskolā, Tilžas vidusskolā, Kalnciema vidusskolā, Jaunjelgavas vidusskolā, Gulbenes vidusskolā, Raunas vidusskolā, Daugavpils 16. vidusskolā, Strenču novada vidusskolā.

Pamatskolas klasēs – Rīgas 28. vidusskolā un Drabešu pamatskolā.

Aizsardzības ministrija sniedz atbalstu izglītības iestādei programmas licencēšanas procesā – sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru ir sagatavoti mācību priekšmeta “Valsts aizsardzības mācība” standarta un programmas paraugi, kā arī ministrija sniedz izvērtējumu par mācību priekšmeta īstenošanu. Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs savukārt savu iespēju robežās sniedz metodisko un materiāli tehnisko atbalstu, kā arī šie bērni un jaunieši piedalās jaunsardzes praktiskajās nodarbībās un nometnēs.

Avots: Aizsardzības ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Skolēniem ir jāiemāca būt gudriem, stipriem, drošiem, varošiem. Un divvalodība Latvijā ir jāizbeidz! Jūs neziniet, bet daudzās Latvijas skolās informācija kirilicā ir pirmajā vietā.

  2. Puiši,vai jums vajag aizsargāt šito zagļu bandu,domāts ,ministru kabinetu un saeimu,tur taču sēž lielākie valsts apdraudējtāji.

    • Zagļu banda sevi paši būs paglābuši, bet tautai jāmāk aizstāvēt sevi! Tādi puiši, pirmām kārtām, aizstāvēs savas mājas, savu pilsētu, savu ģimeni!

  3. …pats pirmais un svarīgākais (ko iemācījās jaunsardze) punkts – ierindas mācība///////// daudzas valstis vairs nepiemin ierindas mācību—- pietiek vienu vienību – pie mums štāba bataljons—– vēl tas patīra daudziem, bet ar 2016 pietiek…

Draugiem Facebook Twitter Google+