Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. marts, 2013
Drukāt

Katram jumtam savas piedevas. Kā uzlabot senāk darināto?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mājai šīfera jumtu gribu nomainīt pret metāla jumtu, kam firmas dod pat 50 gadu garantiju. Bet kā ar pretkondensāta plēvi, kas jāliek zem šāda jumta klāja? Nevienai plēvei nav un nevar būt 50 gadu garantija! Vai tad nav nekādas citas iespējas, piemēram, apstrādāt jumta apakšpusi ar kādu ķīmisku preparātu, kam ir ilgāks mūžs? 
Arvīds G. Gulbenes novadā

Alternatīvas nav…


Ideja nav peļama – divi zaķi ar vienu šāvienu! Proti, nebūtu jāmaldās celtniecības plēvju piedāvājumā, kur nezinātājam nav iespējams orientēties, un nevajadzētu raizēties par tās ieklāšanu, jo šis darbs nav nemaz tik vienkāršs.

SIA “Ruukki Latvija” tirdzniecības vadītājs Ainārs Binders par plēvēm neņemas spriest, vien apgalvo, ka potenciālajam klientam citas iespējas tomēr nav. Jā, viņi piedāvājot jumtus, kas jau Somijā attiecīgi apstrādāti arī no apakšas, taču tie domāti rūpnieciskām ēkām, piemēram, dažādiem angāriem. Dzīvojamām mājām tie neder, tām zem jumta ir pīrāgs, ko veido pavisam citādi. Saimniekam būšot vien jāuzticas plēvju tirgotājiem.

Ir visādas! 


Būvmateriālu lielveikalos pie skaidrības, jo īpaši par kalpošanas laiku, grūti tikt. Šajā biznesā kompetentāka ir SIA “Eltete Rīga”, lielas starptautiskas korporācijas meitasuzņēmums, kas kopš 90. gadu vidus piedāvā vairāku zīmolu celtniecības plēves mūsu mazumtirgotājiem, vienlaikus izglītojot pārdevējus. Uzņēmuma tirdzniecības grupas vadītājs Andris Lapa nav tik kategorisks kā mūsu žurnāla lasītājs: – Protams, visas plēves nekad nekalpos 50 gadu, taču daudzas, pilnīgi iespējams, izturēs pat ilgāk! To apliecina ražotāju eksperimentos iegūtie rezultāti, speciāli laboratorijās tās novecinot. Runa gan ir tikai par pazīstamāko firmu produkciju, piemēram, par amerikāņu “DuPont” zīmolu “Tyvek”, kuru arī mēs izplatām un pircējiem iesakām. Patiesībā šo strīdu nav iespējams izšķirt, jo tai pirmās elpojošās plēves parādījās tikai pirms gadiem četrdesmit, difūzijas membrānas pie mums tātad celtniecībā ir pavisam jauna lieta. Starp citu, vispirms tās parādījās audumos, piemēram, teltīm, kas arī tāda mājiņa vien ir…

Drošākais orientieris – cena


Ko iesākt saimniekam, kam jāmaina mājas jumts? Turklāt situācijas ir ļoti dažādas, katrai savs optimāls risinājums. Ja pieredzes nav, Andris Lapa iesaka vispirms precīzi noskaidrot, kas izraudzītajam jumta segumam vēl vajadzīgs, un tad netaupīt centus, izvēloties lētākās plēves. Iespējamā ekonomija, salīdzinot ar pamatmateriāla, šajā gadījumā metāla, izmaksām, patiesībā ir niecīga, tikai desmitos eiro, bet sagaidāmās problēmas nākotnē – milzīgas, ja pīrāgu nāksies pa kārtai izjaukt. Arī tik specifiskas preces ražotājus un zīmolus pircējs nespēj paturēt prātā, viņam saprotamākais kritērijs ir cena, un tā var būt maza, piemēram, ķīniešu mantai, lielākoties nevainojamai pēc izskata, bet gauži vienkāršai pēc satura. Tātad konkrētībai – neesot vērts pirkt tvaika izolācijas plēvi, kas lētāka par 0,60 eiro kvadrātmetrā, pretvēja plēvi – par 0,90 eiro, hidroizolācijas (antikondensāta variantā) plēvi – par 0,90 eiro un difūzijas membrānu, lētāku par 1,00 eiro kvadrātmetrā!

Vienam der, otram – ne


Tātad ir četras celtniecības plēvju grupas, kas atšķiras pēc materiāla struktūras un tehniskajām īpašībām, un katrai ir savs izmantošanas mērķis, lai mājai dotu papildu drošību pret mitruma uzkrāšanos un palīdzētu arī saglabāt siltumu. Metāla seguma jumtiem, kas pakļauti krasām temperatūras svārstībām (ātri sakarst un atdziest!), iesaka vismaz divu vai pat trīs veidu plēves. No iekšpuses jumta konstrukcijas siltumizolējošo slāni (piemēram, akmens vates pildījumu starp spārēm) nosedz ar tvaika izolācijas plēvi, virs pildījuma liek pretvēja plēvi (noklāj no augšpuses), turklāt abas stiprina cieši pie vates, neatstājot spraugas. Virs šā iepakojuma izveido nelielu gaisa starpkārtu vēdināšanai (ap 5 cm) un tad uzklāj hidroizolācijas plēvi ar antikondensāta slāni.

Svarīgi, ka elpojošos materiālus (šajā gadījumā – pretvēja plēvi) jumta korē savieno ar pārlaidumu (bez šķirtnes), bet neelpojošiem (antikondensāta plēvei) pīrāgā atstāj spraugu, lai pa to varētu izkļūt mitrums, kas sakrājas uz šādas plēves.

Cita veida jumtiem (betona vai māla dakstiņi, bitumena šindeļi, niedres utt.), kam ekspluatācijā neveidojas krasas temperatūras svārstības un nerodas arī pārāk daudz mitruma, parasti izmanto divu veidu plēves. Siltumizolācijas materiālu no iekšpuses pārklāj ar tvaika izolāciju, bet no ārpuses – ar difūzijas membrānu, kas nodrošina gan hidroizolāciju, gan pretvēja izolāciju. To liek cieši pie vates slāņa, neveidojot speciālu ventilācijas starpkārtu, jo difūzijas plēve ir elpojoša. Plakanajiem jumtiem izmanto lielākoties tikai tvaika izolāciju, jo plēvju funkcijas nodrošina citi materiāli, piemēram, bitumena ruļļveida segums.

Kļūdīties nedrīkst


Jumta pīrāga veidošana patiesībā ir visai sarežģīta, vajadzīga liela uzdrīkstēšanās, lai paši ķertos tai klāt. Plēves mēdz nepareizi izvēlēties un ieklāt aplamās kombinācijās. Darba gaitā sevišķi svarīgi ir nesajaukt plēves puses. Ražotāju uzdrukātie uzraksti parasti atrodas plēves virspusē, netieši norādot, kura puse jāliek uz konstrukcijām. Uzklājot otrādi, iegūst pretējo efektu – tvaiki un mitrums, no kā gribam izvairīties, uzreiz piekļūst siltumizolācijai un konstrukcijām…

Protams, kļūdas materiālu izvēlē vai ieklāšanā atklājas vēlāk. Kad, piemēram, tvaika izolācija ir pagalam, uz griestiem vai citām konstrukcijām parādās mitri plankumi, nezin no kurienes uzrodas pelējums, telpas straujāk atdziest un tās aizvien grūtāk piekurināt. Līdz pirmajam remontam tomēr vajadzētu pagaidīt vismaz dažus gadu desmitus!

Svarīgi


Nav vērts pirkt:


› tvaika izolācijas plēves, lētākas par 0,60 eiro/m2;

› pretvēja plēves, lētākas par 0,90 eiro/m2;

› hidroizolācijas plēves (antikondensāta variantā), lētākas par 0,90 eiro/m2;

› difūzijas membrānas, lētākas par 1,00 eiro/m2.

Celtniecības plēvju iedalījums


1. Tvaika izolācijas plēves. Šīs plēves ir vienkāršākās un visbiežāk izmantotās gan jumtu, gan sienu un grīdu siltināšanā, tās neelpo, nelaiž cauri ūdens tvaikus ne no ārpuses, ne iekšpuses, tāpēc pasargā no mitruma siltumizolācijas materiālu un ēkas būvkonstrukcijas. Tvaika izolācijas plēves montē no telpas iekšpuses pie siltumizolācijas slāņa un šuvju vietas obligāti nosedz ar pašlīmējošo lenti. Šo plēvju piedāvājums ir plašs, arī kvalitāte ir ļoti dažāda. Saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem tai jābūt vismaz 0,2 mm biezai, izgatavotai no pirmreizējā polietilēna (polipropilēna), nevis ar otrreizējā polietilēna piejaukumiem (iespējams, pat saskatāmi smilšu graudiņi, netīrumi u.c.), stabilai pret ultravioleto starojumu. Augstas kvalitātes tvaika izolācijas plēves ir bezkrāsainas vai viegli, dzidri ietonētas (piemēram, zilas), nevis pigmentētas un teorētiski kalpo vismaz 50 gadu, turpretī dažādi analogi iztur tikai 5–10 gadus.

2. Pretvēja plēves. Pretvēja plēves uzdevums ir nodrošināt optimālus apstākļus siltumizolācijas materiālam un būves ārējām konstrukcijām, proti, aizsargāt šo slāni pret mitruma iekļūšanu no ārpuses, vienlaikus no iekšpuses nodrošinot tā izkļūšanu ārpusē. Tāpēc labām pretvēja plēvēm ir augsta tvaika caurlaidība (difūzijas koeficients lielāks par 1200 g/m2), paaugstināta noturība pret ūdeni, un tās var kalpot vismaz 50 gadu.Pretvēja plēvi no ārpuses klāj cieši pie siltumizolācijas materiāla (bez atstarpes), veidojot 10–15 cm pārlaidumus, kurus ieteicams salīmēt ar speciālajām lentēm. Virs pretvēja izolācijas ierīko ventilācijas spraugas – ne šaurākas par 5 cm jumtos un ne mazākas par 2 cm sienās.

3. Hidroizolācijas plēves. Šīm plēvēm jāaizsargā būvkonstrukcijas no ārējā mitruma (sniegs, lietus), kā arī no kondensāta veidošanās, un tās ir gan vienkāršas, gan papildinātas ar speciālu antikondensāta slāni. Pirmās parasti ir armētas polietilēna plēves, ko ieklāj nesiltinātos jumtos, labi vēdināmos bēniņos un dažādos šķūņos. To vienīgais uzdevums ir savākt pilošo ūdeni un novadīt tālāk uz teknēm. Otrās izmanto slīpo, ventilējamo jumtu konstrukcijās kā hidroizolāciju zem metāla seguma, dakstiņiem vai šīfera, un tām nav tvaika caurlaidības spējas. Antikondensāta plēves jo īpaši ieteicamas zem metāla jumtiem, kur veidojas daudz kondensāta. Šīs plēves sastāv no vairākiem slāņiem. Augšējā virsma ir laminēta, bet apakšējā – ar raupju struktūru, kas ļauj absorbēt noteiktu kondensāta daudzumu (līdz pat 300–400 g mitruma uz kvadrātmetru), tāpēc šis ūdens nenotek, bet gan izžūst ventilācijas ietekmē! Ieklājot hidroizolācijas plēves jumta konstrukcijās, zem un virs tām atstāj apmēram 5 cm gaisa spraugu. Šīs plēves nekādā gadījumā nedrīkst likt cieši pie minerālvates siltinājuma! Antikondensāta plēves klāj ar absorbējošo slāni uz leju, un tās nav vēlams nostiept.

4. Difūzijas membrānas. Difūzijas membrānas apvieno vairāku plēvju īpašības: vienlaikus pasargā siltumizolācijas materiālu un koka konstrukcijas no ūdens ietekmes – kā hidroizolācija, kā arī no enerģijas zudumiem – kā pretvēja izolācija. Membrānas uzbūve ļauj ūdens tvaikiem brīvi izkļūt ārpusē, bet neļauj mitrumam iekļūt iekšpusē! Difūzijas plēves var būt ar diviem, trim un vairāk slāņiem. Divslāņu plēves ir mazāk izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem, tāpēc jāieklāj akurātāk. Trīs slāņu plēves ir drošākas, jo vēl ir īpaša aizsargkārta. Četru slāņu plēves ir sevišķi izturīgas, jo tām ir speciāls armējums – membrāna iegūst papildu stiprību, nezaudējot elastību. Par tvaika difūziju gādā membrānas virsmā vienmērīgi izveidotās 1–2 mikronu mikroporas. Difūzijas membrānas plaši izmanto slīpo jumtu konstrukcijās, īpaši mansardu izbūvē aukstajos bēniņos, nemainot jau esošās spāru konstrukcijas, turklāt visas tās var lietot kā pretvēja izolācijas plēves. Difūzijas membrānas ar krāsaino pusi uz augšu klāj cieši pie siltumizolācijas materiāla, veidojot 10–15 cm pārlaidumus. Ja jumta slīpums ir mazāks par 25%, šīs vietas nostiprina ar sala un mitruma izturīgām līmlentēm.

Publikācijā izmantota SIA “Eltete Rīga” oficiālā informācija

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+