Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. oktobris, 2013
Drukāt

Katram likumpārkāpējam tulku pēc pieprasījuma! 
 (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Cietumos plānots ieviest 30 krievu valodas tulku amata vietas, kas ik gadu izmaksās vairāk nekā Ls 600 000.

 

Par melnstrādnieka cienīgu algu


Apcietinātais Sergejs, kuru konvojs ieved tiesas zālē no Centrālcietuma, latviski tikpat kā nesaprot, kaut ir Latvijas pilsonis, tāpēc viņam blakus apsēžas tulks, kas šodien vismaz četras stundas tulkos sinhroni no latviešu uz krievu valodu tiesneša, advokātu un pārējo tiesas dalībnieku sacīto. Tā nav pirmā reize, kad Sergejam jātulko, tāpēc jau iepriekš zināms, ka viņa valodā netrūkst žargona un necenzētu vārdu – tulkam jātulko viss. Lielākā daļa krimināli apsūdzēto, kas pieprasa tulkus, lai saprastu tiesas procesu, ir pilsoņi, kuri, kā paši norāda, nesaprot valsts valodu. Kaut gan tiesību akts noteic, ka tulkiem ir jāatrodas kabīnēs un jārunā mikrofonos, tā notiek Eiropas Savienības institūcijās, nevis Latvijas tiesu zālēs. Piemēram, Rīgas apgabaltiesā pārliecinājos, ka viens tulks tulko vienam, diviem, trim, sešiem cilvēkiem vienlaikus. Esot pat gadījumi, kad jātulko vairāk nekā 10 personām. Turklāt pat līdz septiņām stundām pēc kārtas, kaut noteikts, ka sinhronā tulkošana jāveic diviem tulkiem, kas mainās ik pēc 20 – 30 minūtēm. Par nepareizu tulkošanu draud kriminālatbildība.

Kad apmeklēju šo tiesu, biju pārsteigta, ka tulki, kuriem Tiesu administrācija piešķīrusi augstāko kvalifikācijas pakāpi, savus pienākumus veic par šīs pašas iestādes atvēlēto melnstrādnieka cienīgu algu – 344 latiem, kas pēc nodokļu nomaksas sarūk līdz 250 latiem. “Bet par šo algu ir jānodrošina ļoti precīzs tulkojums, jo no tā lielā mērā ir atkarīga lietas un sprieduma kvalitāte, tātad cilvēka liktenis,” saka Magdalena Baltezera, tiesu tulce ar deviņu gadu darba pieredzi, kura ieguvusi augstāko izglītību angļu filoloģijā, bet tiesas tulka arodu iemācījusies pašmācības ceļā. Arī Latgales apgabaltiesas tulce Marina Golubeva savu profesiju apguvusi bez augstskolas mācībspēku palīdzības. Abas tiesu darbinieces palīdz saprast tiesu procesu krimināllietās apsūdzētajiem krievvalodīgajiem. Lielākoties tādām apsūdzētām personām, kuras dzimušas un augušas Latvijā un ir šīs valsts pilsoņi.

Izdevīgi nesaprast 
un nerunāt


Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos Laila Medina norādīja, ka to, vai tulks patiešām ir vajadzīgs, nosaka procesa virzītājs, jo katrs kriminālprocess ir individuāls gadījums. Ja cilvēks ir ieguvis pilsonību naturalizācijas kārtībā, viņa valodas zināšanas ir pārbaudītas un, visticamāk, viņš prot valsts valodu, secināja valsts sekretāra vietniece. Bet Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Dace Dubovska uz jautājumu, vai tas nav iemesls, lai tulka pakalpojumu atteiktu vai liktu par to maksāt pašam apsūdzētajam, atbildēja, ka tiesā tulku nodrošinot ikvienam, kas to lūdz, jo tiesa ir piesardzīga, ka pretējā gadījumā var tikt iesniegta sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Līdzīga piesardzība valda arī citās tiesās – arī tur valsts valodas zināšanas vērā netiek ņemtas.

Neviens tiesību akts neuzliek par pienākumu maksāt par tulka pakalpojumiem no savas kabatas, ja persona ir pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, kurš nevis neprot, bet nevēlas runāt un saprast valsts valodā. L. Medina atcerējās gadījumu, kad apsūdzētais sākumā nepieciešamos dokumentus rakstījis latviešu valodā, bet pēc tam viņam tas apnicis un viņš pārgājis uz krievu valodu, bet nebijis apmierināts, ka atbildes no tiesībsargājošās institūcijas saņēmis valsts valodā, tāpēc vērsies ar prasību tiesā, ka viņam netiekot nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tomēr zaudējis, jo tiesa uzskatīja, ka viņam ir pietiekami labas valsts valodas zināšanas. Vai cits gadījums no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses, kad tur sūdzējies kāds Itālijas iedzīvotājs, kas pēc tautības nebija itālietis, bet ar labām itāļu valodas zināšanām. Viņš nebija apmierināts, ka tiesvedība nenoris viņa dzimtajā valodā, bet zaudēja, jo tiesa uzskatīja, ka viņam ir labas itāļu valodas zināšanas.

Direktīva Latvijas krievvalodīgajiem “ārzemniekiem”


No 27. oktobra valstī būs nepieciešams vēl vairāk tulku, jo stājas spēkā Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas pieņemti, vadoties pēc Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā, kas arī stājas spēkā rudenī. Lai nodrošinātu direktīvā un likumā noteiktās normas par tiesībām bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, cietumos, sākot no 2014. gada 1. janvāra, plānots ieviest 30 tulka amatu vietas (līdz šim apsūdzētajiem un notiesātajiem cietumos tulkoja paši cietuma darbinieki, kas prot krievu valodu).

Vēl novembrī un decembrī Ieslodzījuma vietu pārvalde pirks šo pakalpojumu no tulkošanas firmas, kas uzvarēs pārvaldes nesen izsludinātajā iepirkuma konkursā.

Tulkus vajadzēs galvenokārt krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kuri veido vairāk nekā pusi no apcietināto kontingenta. L. Medina: “Jaunums, kas līdz šim nebija Kriminālprocesa likumā, ir arī tas, ka tulks jānodrošina apcietinātās personas saziņai ar advokātu.”

Pieminētā direktīva tapa laikā, kad Eiropā saasinājās imigrantu jautājums un viņu attiecības ar tiesībsargājošajām iestādēm, kur līdz ar to aktualizējās prasība pēc dažādu svešvalodu tulkiem. Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska neslēpa, ka direktīvas ieviešana Latvijā ir diezgan liels klupšanas akmens, jo nevienā Eiropas Savienības valstī nav tāda etniskā situācija kā pie mums. “Briselē mēs netikām sadzirdēti,” sacīja departamenta direktore. Citās ES valstīs direktīva tiek piemērota likumpārkāpējiem ārvalstniekiem, kuri patiešām nezina valsts valodu, bet Latvijā – lielākoties valsts pilsoņiem. Tomēr I. Gratkovska atzina, ka nebūtu prātīgi noteikt kritērijus, kad valsts aizdomās turamajam vai apcietinātajam drīkst atteikt tulku, jo tad “iebrauksim otrā grāvī”. “Katrs gadījums ir individuāls. Tas, ka cilvēks skolā mācījies bilingvāli, vēl nenozīmē, ka viņš spēj saprast juridiskos terminus valsts valodā,” viņa secināja. Bet vienā no direktīvas pantiem ir norādīts, ka “dalībvalsts nodrošina, ka pastāv procedūra vai mehānisms, lai pārliecinātos, vai aizdomās turētās vai apsūdzētās personas saprot kriminālprocesā lietoto valodu un runā šajā valodā un vai ir vajadzīga tulka palīdzība”. No amatpersonu teiktā atliek secināt, ka Latvijā šāda procedūra netiks ieviesta, jo tad nevarēs nodrošināt tulku ikvienam likumpārkāpējam, kas to prasa. Te nu atliek vien piebilst, ka augstskolām ir pēdējais laiks ieviest tiesībsargājošo iestāžu tulku un tulkotāju studiju programmas, jo acīmredzot šis arods Latvijā kļūs arvien pieprasītāks un ar pašmācību vien nepietiks.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure pastāstīja, ka septembra sākumā cietumos atradās 5325 ieslodzītie – lielākoties pilsoņi vai Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Vairāk nekā puse no viņiem ir krievvalodīgie. Latvijas cietumos ir nokļuvuši arī 28 ārvalstnieki, pārsvarā no NVS valstīm.

“Par 344 latiem uz papīra mēs tulkus nenopirksim,” secina I. Spure. To saprot arī Tieslietu ministrija, tāpēc ir noteikts, ka cietumu tulku alga būs 611 latu, bet piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, – 25%. Šim nolūkam, kā arī darba vietu uzturēšanai 2014. gada valsts budžetā ir paredzēti vairāk nekā 600 tūkstoši latu. Tikpat liela summa plānota arī nākamajos gados. Bet kur tie tulki radīsies? I. Spure uzskata, ka nebūs viegli atrast kvalificētus speciālistus, un neizslēdza iespēju, ka daļa tiesu tulku pieteiksies darbā cietumos, jo tur nebūs jātulko sinhroni, kas prasa lielas koncentrēšanās spējas un zibenīgu ātrumu, un varēs nopelnīt krietni vairāk. Taču direktīva noteic, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības sūdzēties par to, ka tulkojuma kvalitāte nav pietiekama. Tulkam iesācējam viegli neklāsies, likumpārkāpējiem vajadzēs augstas klases speciālistus.

Uzziņa


No Kriminālprocesa likuma 11. panta


Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un viņa pārstāvim, lieciniekam, speciālistam, ekspertam, revidentam, kā arī citām personām, kuras procesa virzītājs iesaistījis kriminālprocesā, ja tās neprot valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, ko šīs personas prot, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs. Pirmstiesas procesā izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai piekritīgu jautājumu izlemšanā tulka piedalīšanos nodrošina izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.

Tiesās kopskaitā ir 123 tulku amata vietas. Tulku amata pienākumos ietilpst rakstiska un mutiska tulkošana no latviešu uz krievu valodu un no krievu uz latviešu valodu.

Ministru kabineta noteikumos ir norādīts, ka tulku maksimālā mēnešalga nedrīkst pārsniegt 698 latus, taču minimālā robeža nav noteikta.

Tiesībsargājošo iestāžu tulku profesionālo iemaņu paaugstināšanai no ES fondu līdzekļiem piešķirti 300 000 latu diviem gadiem. Šajā summā ietilpst 79 632 latu līdzfinansējums no valsts budžeta.

Avots: Ieslodzījuma vietu pārvalde, Tiesu administrācija, Valsts valodas centrs

2013. gadā Latvijā apcietināti un notiesāti


tulktabs

 

 

 

 

 

Interesants fakts


Arī Aivara Lemberga lietā cietušajiem Oļegam Stepanovam un Vladimiram Krastiņam, kā arī lieciniekiem Viktoram Brodam un Andrim Damburgam tiesas zālē bija nepieciešami krievu valodas tulki. Viņiem tulkoja Rīgas apgabaltiesas pieci tulki – katrā sēdē pa diviem – un to darīja par savu pieticīgo tulka algu, kas teju pārsniedz 300 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Nu, interesanti, jā. Cietumos Ls 611 plus 25%, bet tiesās, kā bijis tā paliks…

  2. no ES fondu lidzekliem pieskirti 300000 latu diviem gadiem.SAJA SUMMA IETILPST 79.632 latu LIDZFINANSEJUMS NO VALSTS BUDZETA.
    Ka var ietilp??????????

  3. Tāda kārtība ir visās civilizētās valstī! Cilvēkam ir tiesības uz bezmaksas tulku ne tikai tiesā, bet arī slimnīcā!!!

    • Pēc likuma krimināllietās visiem dalībniekiem ir tiesības uz bezmaksas tulka palīdzību (t.i. valsts apmaksātu tulka palīdzību). Bezmaksas palīdzība jau nenozīmē to, ka tulkam jātulko bez pienākošās samaksas! 😉

  4. Ir taču beidzot jāizbeidz šī ākstīšanās – kriminālistus nodrošināt ar bezmaksas tulkiem! Ja tiesājamais ir Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, un nesaprot valsts valodu, tad tulku lai algo pats! Nav ko locīties pakaļ katrai stulbai ES direktīvai!

Draugiem Facebook Twitter Google+