Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. jūnijs, 2013
Drukāt

Katram miestam savu miestiņu!

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ar šo saukli “Saldalus” brūveris Mārtiņš Kazradzis drošina citus mazos alus darītājus pievērsties rūpalam, kuram redz lielu potenciālu. Kāpēc lai Latvijā nebūtu vismaz 200 mazo alusdarītavu, ja tik daudz ir divreiz mazākajā Beļģijā?! Jo vairāk tālab, ka arī pie mums ir tam labvēlīgi priekšnoteikumi. Un kad vēl, ja ne Jāņu priekšvakarā, runāt par alu un daudzināt tā darītājus!

 

Kopsakarības

Uzreiz jāteic, ka 35 gadus jauno uzņēmēju ar latviešu grupas The Factor vokālistu Mārtiņu Kazradzi saista vien vārdu sakritība. Viņi nav vaigā redzējušies, arī dziesmu ar skandalozo nosaukumu Ļauj man dzert šī stāsta varonis nav dzirdējis.

– Sakarības vienmēr var atrast. Dažādas no mums neatkarīgas saistības eksistē pašas par sevi. Paralēli un gadījumā, kad esi paudis kādu savu vēlmi vai ideju Visumam…

Viņa tēva sapnis bija savus trīs dēlus izaudzināt par mūziķiem, tāpēc visiem tika mūzikas pamatizglītība Saldus mūzikas skolā, kur vecākais – Mārtiņš mācījās spēlēt čellu. Tāpat kā dažādie mūzikas instrumenti, arī brāļu tālākie ceļi ievirzījušies atšķirīgās gultnēs. Mārtiņš izvēlējās pārtikas tehnologa specialitāti, ko ieguva Lauksaimniecības universitātē, un 5 gadus nostrādāja A/S “Druvas pārtika” saldējuma ražotnē. Viņam apnika. Rutīnā pazūd attīstība – pauž Mārtiņš, kurš kopš 2005. gada radikāli mainījis sfēru. Darbs norvēģu laivu un kuģīšu būves kompānijā Saldū viņu padarījis par SIA “Navette”, vēlāk SIA “GRT” valdes locekli un ražotnes vadītāju.

Nav nekāds brīnums, ka aktīvākos cenšas piesaistīt arī politiskie spēki. Savukārt Mārtiņam nav vienaldzīga dzimtās pilsētas un novada attīstība. Pašvaldību vēlēšanās bijis deputāta kandidāts.

Deputātos netika, bet kā partijas “Vienotība” biedrs un atbalstītājs nokļuva Briselē. Viņš šo braucienu dēvē kā Dieviņa piespēlētu, jo izdevās gūt ieskatu alus veikaliņos un krodziņos, kur importa dzērienus izkonkurējuši mazo alus darītavu brūvējumi. Redzētais viņu iedvesmoja, jo doma Kosmosā jau bija iepriekš palaista, un tālāk pats Dieviņš rādījis darāmo.

– Par Latviju vairāk nekā divas reizes mazākajā Beļģijā darbojas pāri par 200 mazo alus ražotņu… Tur atskārtu, ka šai jomā arī mums ir nākotne, un tas deva nopietnu stimulu. Jau iepriekš biju sācis interesēties par alus darīšanas iespējām, jo šo dzērienu uztveru kā mūsu kultūrai piederīgu, turklāt esmu apguvis vispusīgu pārtikas tehnoloģiju, ietverot arī alus gatavošanu.

 

Saldalus dzimšana

Pamīšus darbam vikingu ražotnē topošais aldaris sāka eksperimentus virtuvē, jau no sākuma tiecoties uz Beļģijā baudīto stiprumu virs 7 grādiem. Lai būtu atšķirība no ierastā pašmāju piedāvājuma! Otrs orientieris – tumšais alus, jo Mārtiņa iecienītais Cēsu Ziemassvētku alus bija izgājis no apgrozības un nācās iztikt ar porteri vai ne tik pieejamo Guinness, kas ir viņa putojošo dzērienu topā. Savējo Mārtiņš brūvēja kopā ar sievu, diplomēto rokdarbu dizaineri un grafiķi Dairu Lāci-Kazradzi. Tas bija pirms trim gadiem. Mārtiņš vairs neatceras, kur dabūjis iesalu, savārījuši – nekas nesanāca! Otrajam vārījumam nebija apiņu, salasījis upmalā, bet atkal garām. Tā viņi turpināja vēl un vēl, nu jau smeļoties Dairas brāļa uzdāvinātajās grāmatās gudrības par alus darīšanu mājās. Līdz savai receptei nonākuši ar 40 (!) vārījumiem… Vien ar nosaukumu nav bijis nekādu problēmu. Saldū tapušajam bairītim jābūt Sald­alum, lai stiprinātu zīmolu! Tas nekas, ka jaunais, tumšais, 6,5 grādīgais produkts nebūt nav no saldenākajiem, toties firmas marka vairo saldo kārumu pilsētas slavu! Pašsaprotami, ka virtuvē dzimušā jaunuma vārds dots arī uzņēmumam, kas reģistrēts uz Dairas vārda – tieši viņa pirmajā gadā bijusi galvenā vārītāja. Viņa arī izstrādājusi SIA “Saldalus” logo, kas rotā firmas kausus, glāzes un oriģinālas vizītkartes ar tumšā dzēriena klekšiem.

Kamēr sieva būrās ap dzērienu, vīrs risināja tehniskās lietas: atrada koka un tērauda mucu, katlu meistarus un projektēja ražotni. Talkā 2010. gadā nāca arī Kurzemes biznesa inkubators, kurš rosināja dibināt uzņēmumu ar specializāciju uz mazajām alus darītavām nepieciešamo iekārtu konstruēšanu un ražošanu.

Jaunās firmas nosaukums radās formalitāšu kārtošanas rindā. Domas virpuļoja ap saldalu, medalu, kas uzplaiksnījās spoguļrakstā – suladem. Mājās uzņēmējs atgriezās ar reģistrētās SIA “Sula – dem” papīriem. Paša sētā pārveidojot divas saimniecības ēkas par ražotni, būvniecība prasīja 2 gadus un visus ietaupījumus. Mārtiņš Kazradzis ir pateicīgs inkubatoram par saņemto 20 % atbalstu no kopējām projekta izmaksām. Tas ļāva ne vien iztikt bez kredīta, bet arī atraisīja viņā snaudošo konstruktora garu un skoloja jaunās iemaņās.

– Ar Kurzemes biznesa inkubatora gādību projektētas iekārtas un uztaisīti prototipi. Krāsni pats uzzīmēju un pēc gada arī pārmūrēju, jo tā saplaisāja un izdega. Mūrēju no jauna, nu jau ar stīpojumiem. Katra uzparikte, ieskaitot pēc paša rasējumiem metināto katlu, ir pilnveidota, pārtaisot sadarbībā ar citiem meistariem. Līdz šī gada beigām ar “Sula med” iekārtām taps divas citas nelielas darītavas. Arī valsts mazajiem aldariem nākusi pretim, samazinot iepriekšējo licenci no 10 000 līdz 2000 latiem.

 

Jauda aug!
saldalus_049_VS

Nelielā pilsētas sētā (2000 m2) ar vectēva celto māju, palīgēkām, siltumnīcu un dārzu jaunie Kazradži uzbūruši alu un ražotni. Kompaktajā saimniecībā spoguļojas arī apaļš dīķītis, iežogots atvases drošībai. Radošā pacēlumā aizvadīto pāris gadu centrālais notikums uzņēmēju ģimenē ir pirmdzimtās Katrīnas Annas atnākšana. Divgadīgā meitiņa ar abu vecmammu stipro dubultvārdu palikusi ārpus kadra bērnudārza dēļ. Šī ir lauku un mazpilsētu priekšrocība, uzsver darbos aizņemtie vecāki. Skatu piesaista arī mazs, glīts namiņš – vai bērnu rotaļām? Drīzāk vispārējai drošībai – mājas dzīvības un attīstības avotu – aku un ūdens filtru sargājošā ūdens māja! Aldarībai jo īpaši nepieciešams ļoti tīrs ūdens. Viņu 18 grodu dziļajā akā tas turklāt ir 8 mg/l ciets, nu Dieva dots. Mārtiņš zina teikt, ka slaveno īru Guinness ražo no ūdens, kura blīvums ir 18 mg/l. Lai gan Mārtiņš arvien sliecies uz piesātināti tumšo, eksperimentējis arī uz gaišo pusi. Gribas arvien labāk un kaut ko īpašu. Pusotru mēnesi pirms šiem Jāņiem apritē laists Puķu saldalus. Par grādu vieglāks un kādu toni gaišāks. Paspēlējāmies ar garšām, un, šķiet, izdevās – mēļo Mārtiņš, neielaižoties detaļās, kādas puķes un aromāti… Pirmais vārījums jau izdzerts, un vispār noiets tāds, ka alus pietrūkst. Kopš iepriekšējā gada saldalus litra, 2 un 5 l pudelēs pieejams arī Rīgas alus tirdziņos Berģos un pie “Spices”, bet izlejamais tiek Vecrīgas krodziņa apmeklētājiem Tirgoņu ielā, kā arī divos vietējos veikalos Saldū. Esošo jaudu – 300 l dienā – ievērojami kāpināt ir līdz nākamajai sezonai paveicams uzdevums, apgalvo radošais pāris.

 

Potenciāls

saldalus_043_VSMārtiņš neslēpj gandarījumu, izrādot rūpalu, kas bal­stīts uz Lietuvas miežiem (Latvijā audzētie par dārgu) un iesalu, tālākus ceļus nākušajiem apiņiem, un paša būvēto skatam tīkamo un prasībām atbilstošo ražotni, kurā ietilpst arī dzirnavas. Kublā, kur alus rūgst, rodas putu mākoņi. Jo tie cirtaināki un baltāki, jo pareizāka rūgšana. Jo ilgāk vāra, jo saldenāks un stiprāks alus. Nepaste­rizēts, nefiltrēts. Dzīvs!

– Esam savā vietā un attīstīties spējīgā lietā. Šī veida uzņēmējdarbība, kaut arī sezonāla rakstura, var nodrošināt ģimeni. Mazā alus darītava ir paceļams bizness, kas neprasa astronomiskus ieguldījumus. Vēl ne tik sen alus brūvēts vai katrā lauku sētā, un, kamēr tradīcijas dzīvas, ir vērts domāt par ražotņu izveidi. Rietumeiropā mazās alus darītavas zeļ un plaukst, alus puto un garšu ir daudz. Klāt prasās uzkodas un brangākas ēdmaņas. Tāpēc arī zemniekiem, sieru un kulinārijas meistariem, nemaz nerunājot par krodziniekiem, noieta un darba netrūkst. Galvenais, ka arī pie mums pieejams nepieciešamais atbalsts no dažādām struktūrām, ieskaitot LAD. Vajag tik apņēmību, tad ar Dievpalīgu vezums izkustēsies!

Nu palaistie uzņēmumi jau ieskrējušies. Daira atgriezusies mākslas apritē – ar sienu gleznojumiem dzīvokļu interjeros un pirmo gleznu personālizstādi, kas priecējusi skatītājus Grobiņā, Saldū un nule arī Brocēnos. Māksla un dzīve gan viņai, gan Mārtiņam iet roku rokā, stiprinot ģimeni un paļāvību rītdienai turpat dzimtajā Saldū.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+