×
Mobilā versija
Brīdinājums +20.0°C
Melānija, Imanta
Svētdiena, 19. augusts, 2018
26. novembris, 2015
Drukāt

Katram piektajam Latvijā ir atvilnis, žultsakmeņi vai taukainas aknas

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Ir vēl kāda bieži sastopama problēma – traucējoša vēdera uzpūšanās”, uzsver Riderte. Viens no cēloņiem ir barības sagremošanas traucējumi. Nozīme ir arī zarnu mikrofloras balansam. Taču jāizanalizē arī uztura produktu individuāla nepanesība, tādēļ vēdera pūšanās cēloņa noskaidrošana reizēm ir darbietilpīgs process. Paša veidota dienasgrāmata ar pierakstiem par uzņemto pārtiku ilgākā laika posmā, palīdz noskaidrot, vai un kādi produkti būtu vismaz uz laiku jāizslēdz no ēdienkartes.
Iritas Rodertes pieredze liecina, ka aptuveni puse pacientu, kas ar dažādiem gremošanas traucējumiem vēršas pie ārsta pēc palīdzības, ir ar funkcionāliem traucējumiem. Endoskopija vēl arvien ir izvēles izmeklēšanas metode pacientiem ar kuņģa zarnu trakta simptomiem. Viens no galvenajiem tās uzdevumiem, aplūkojot barības vada, kuņģa un zarnu iekšējā slāņa stāvokli, ir izslēgt nopietnu patoloģiju (čūlu, audzēju ) esamību. Vienlaikus endoskopija palīdz diagnozes precizēšanā.

Nereti gremošanas traucējumi, tādi kā vēdera pastiprināta uzpūšanās, caureja, aizcietējumi, kamola sajūtu kaklā ir tikai somatiski traucējumi jeb fiziskas izpausmes emocionālām problēmām. Nereti tie ir trauksmaini un depresīvi pacienti, kas sev piedēvējuši pašus bēdīgākos scenārijus. “Skumji ir atzīt, ka ir nopietni slimi pacienti ar strukturālām izmaiņām gremošanas sistēmas orgānos, kas pie ārstiem vēršas novēloti, jo nepietiekami pievērš uzmanību pašsajūtai”, atzīmē daktere Roderte. Pie gastroentrologa būtu noteikti jāvēršas, ja ir asiņošanas pazīmes (vemšana ar asinīm vai asins piejaukums vēdera izejai), neprecizēta iemesla anēmija, progresē rīšanas grūtības, ieligst vemšana, regulāri ir slikta dūša, nepamatotas sāpes vēderā, apetītes būtiska samazināšanās, svara zudums, ir izmaiņas vēdera izejā, palpējami veidojumi vēdera dobumā, dzelte. Tādēļ jāvērš uzmanība, ka gan pēc 45 gadiem, gan jaunākiem, kam ģimenē ir bijušas onkoloģiskas saslimšanas, būtu vērts pārbaudīties, ja ir par gastroentroloģisku slimību vēstošas pazīmes.

Kolorektālais vēzis (KRV) ir visbiežāk sastopamais kuņģa – zarnu trakta vēzis visā Eiropā. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tiek reģistrēti vairāk kā 300’000 jauni KRV gadījumi. Tas aptver apmēram pusi no visiem kuņģa – zarnu trakta ļaundabīgajiem audzējiem Eiropā un tiek lēsts, ka KRV ikgadējā incidence līdz 2020. gadam būs pieaugusi par 12%.

Pēdējos gados pieaug saslimstība arī ar iekaisīgām zarnu slimībām. Iekaisīgu zarnu slimības ir autoimūnas slimības ar līdz šim neprecizētu cēloni. Bojājums skar cilvēka zarnu traktu ar pavadošām izmaiņām citos gremošanas orgānos. Gan čūlainais kolīts, gan Krona slimība ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un nereti ir par cēloni invaliditātei, jo slimība ir hroniska un grūti ārstējama. Latvijā ar iekaisīgajām zarnu slimībām slimo ap 2 000 cilvēku, turklāt pēdējo gadu laikā arvien biežāk šī diagnoze tiek noteikta gados jauniem pacientiem darbspējas vecumā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+