Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. aprīlis, 2016
Drukāt

Katram piektajam Latvijas iedzīvotājam trūkst ēdiena (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Vairāk kā piektdaļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties iegādāties pilnvērtīgu pārtiku, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskatā par Latvijas darba tirgu un sociālo politiku.

Pārskatā iekļauta aptauja, kurā respondentiem lūgts atbildēt uz jautājumu “Vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir gadījies, ka jums nepietiek naudas, lai iegādātos sev vai ģimenei nepieciešamo pārtiku?”.

Vairāk kā 20% aptaujāto Latvijā uz šo jautājumu atbildējuši apstiprinoši. Tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem. Vēl biežāk ar pārtikas trūkumu saskaras vien grieķi (25%), meksikāņi (virs 35%) un turki (virs 45%). Visnepatīkamākais, ka šis rādītājs turpina pieaugt. Pirms krīzes veiktajā aptaujā (2006./2007. gadā) problēmas iegādāties pārtiku bija 17% Latvijas iedzīvotāju.

Salīdzinājumam Šveicē, Zviedrijā un Norvēģijā šis rādītājs grozās ap 5%, bet OECD valstīs vidēji tas ir ap 15%.

Tāpat pētījums uzrāda, ka Latvijā gandrīz 20% mājsaimniecību ir problēmas ar regulārajiem tēriņiem kādās no šīm kategorijām: hipotēka vai īre, komunālie maksājumi, kredītu maksājumi, brīvdienas ārpus mājas, maltīte ar gaļu, vistu vai zivi, negaidīti izdevumi, televizors, veļas mašīna, auto un apkure. Šai ziņā gan lietas ir gājušas uz labo pusi, jo 2011. gadā problēmas ar šiem maksājumiem bija vairāk kā 30% Latvijas mājsaimniecību. Tomēr arī pašreizējais Latvijas rādītājs ir divreiz sliktāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (ap 10%).

Jau rakstīju, ka OECD šonedēļ prezentēja organizācijas ekspertu sagatavotu pārskatu par Latvijas darba tirgu un sociālo politiku. Kaut arī OECD Sociālo lietu komiteja jau janvārī pieņēma pozitīvu lēmumu par Latvijas sociālās sistēmas atbilstību organizācijas prasībām, pārskatā dota rekomendācija virknei “mājas darbu” cīņā pret nabadzību un nevienlīdzību.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Nezināju,ka Latvijā trūkst zemes,kuru apstrādājot(kaut rokot)var iegūt pārtiku!Ja esi slims-būs grupa,ja esi slinks-pats vainīgs!!!!!!

  2. urrā???!!!<= varbūt tevi pašu na_uj!!!

  3. Ja tas ir otrās brīvvalsts ceturtdaļgadsimtā sasniegtais, tad varbūt na_uj tādu brīvvalsti???

  4. PSRS laikos 50 garus gadus vairums iedzīvotāju Latvijā pat neredzēja “pilvērtīgu pārtiku”

    • Un alga lauku brigādēs nepārsniedz 120 rubļus (ar retiem izņēmumiem), jo tajās parasti strādāja dzērāji un nogrēkojušies.

  5. Mēs arī dzīvojam laukos,apstādam dārzus ar visu iespējamo,turam pāris rukšus,gotiņu,vistiņas ,trusus,katru gadu ap 7-8 zosis,audzējam graudus,mājas dzirnavās samaļam ,maizīti cepam mājās.Ģimenē esam 4 cilvēki,esam paēduši un apģērbti( protams ,ne pēc pēdējās modes).BET,kad rudenī rokam kartupeļus,palīgus nav tik viegli dabūt,vairāki ir ,,ļoti aizņemti”. Ar samaksu par dabu neskopojamies.

  6. Mēnesī pārtikai tērēju 30 euro,nevaru teikt ,ka būtu badā.Mana paaudze ir pieredzējusi vēl grūtākus laikus.Nedzeru,bet vairāk nevaru atļauties.

  7. Paskatāties saeimas atalgojumu, arī tur strādā cilvēki kuriem ir ļoti mazas algas. Viņi tāpat daudzi nevar atļauties daudz ko elementāri.

  8. Pārspīlējums. Aptauja uzpūsta. Tie, kam mazas algas laukos (arī pilsētās), parasti vismaz pusi nodzer, tad nav brīnums, ka maizei nepietiek!!!

  9. Lai valdība baro vēl bēgļus, tad drīz mums vispār nekā nebūs!!! Būtu labāk to naudu sadalījuši un minimālo algu paaugstinājuši!!!

  10. protams,nesanāk ēdienam.jo jānoperk šmiga

    • ka var sanakt ediens ja nau pietiekosi lidzekli un tos pasus velk uz visam pusem ara paskataties cik veikala maksa partika par rigas veikaliem nezinu neesmu bijusi bet laukos tas ir par traku

  11. jasaka par to liels paldies valdibai ,kad mums jadzivo pusbada,tadel LOTI RUPEJAS PAR TERORISTIEM UN SLEPKAVAM KURIEM BUS MEDICINA UN VISS PAREJAIS PA BRIVU ,SI NAV VALDIBA BET PADIBENES .

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (7)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+