Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. aprīlis, 2013
Drukāt

Katram rakstura tipam – savi augi un dārza plānojums

"Katram savs dārzs""Katram savs dārzs"

Plānojot katram savu dārzu, jāņem vērā visu mājinieku raksturs un intereses, tādēļ iespējams dažādus plāna elementus apvienot, neaizmirstot katra galvenās vajadzības un svarīgākās zonas dārzā.

Lai palīdzētu to īstenot, aprīļa “LA Tematiskā avīze” nāk ar padomiem lielāku vai mazāku piemājas dārzu iekārtotājam – “Katram savs dārzs”.

Izdevumā, par pamatu ņemot psihologu izstrādātos cilvēku iedalījumus dažādos temperamenta un rakstura tipos, katram tiek ieteikts atšķirīgs dārza plānojums, dažādi dārza elementi un augi – koki, krūmi un puķes.

Dārzs flegmatiķim
darzs2
Vismierīgākais un līdzsvarotākais temperamenta tips ir flegmatiķis. Šie nosvērtie, klusie, patīkamie cilvēki ir pietiekami mērķtiecīgi un pacietīgi, lai pakāpeniski pārveidotu vidi ap sevi līdz nepazīšanai. Ja viņus aizrāvusi augu pasaule, viņu dārzs var kļūt par botānikas vai dendroloģijas kolekciju, kur atrodami dažādi neparasti, labi aprūpēti stādi.

No flegmatiķu vidus nāk labi selekcionāri – šie cilvēki spēj gadiem ilgi sekot vienai idejai, veikt pētījumus un reizē nodarboties ar ikdienas augu kopšanas darbiem.

Flegmatiķis ir vienlīdz apmierināts ar visdažādākajiem dzīves apstākļiem, mierīgi pieņem un novērtē to, ko dzīve tam sniedz. Šiem cilvēkiem bieži vien trūkst savu ideju, ko realizēt, tādēļ tie labprāt piedalās citu radīto projektu īstenošanā. Viņi nav pārāk radoši un atraktīvi, taču tam jau ir domāti citi temperamenta tipi!

Flegmatiķi ir tie, kuri līdzsvaro nesaskaņas starp pretrunīgajiem holeriķiem un emocionālajiem melanholiķiem, kā arī labprāt palīdz ekstravertajiem sangviniķiem. Viņu dārzi ir vispraktiskākie un viskārtīgākie, tradicionāli iekārtoti un rūpīgi kopti.

Flegmatiķi ciena pārbaudītas vērtības, vecmāmiņu puķu dobes, sakņu dārziņus un ābolu šķirnes ar bērnības garšu. Zināmas lietas rada pārliecību par savu vietu pasaulē un drošību par saviem spēkiem.

Flegmatiķa dārzā noteikti atradīsies:
• ābeles un skābie ķirši – šie tradicionālie augļu koki ir gandrīz vai obligāti, taču droši var stādīt arī citus, kas piemēroti mūsu klimatam – plūmes, bumbieres, saldos ķiršus;
• sakņu dārziņš – ziemas krājumiem un veselīgam vasaras ciemiņu cienastam, ekoloģiski tīrs, ar ievērotu augseku un kaimiņaugu saderību;
• ogu krūmi, arī tradicionālie ziedošie krūmi (ceriņi, jasmīni, rozes) klasiskā izkārtojumā – pie ieejas dārzā, pie akas un šķūņa, mājas stūros, sakņu dārza malās un starp augļu kokiem;
• tradicionālās puķu dobes ar ilgmūžīgajām ziemcietēm dzīvojamās mājas un atpūtas vietu tuvumā, arī viengadīgās puķes starp dārzeņu un garšaugu dobēm;
• rūpīgi kopts zāliens, kurā bieži vien paslēpušās mārpuķītes, zemās savvaļas puķītes un agrās sīpolpuķes – tas rada kārtīgu, bet ne vienmuļu iespaidu;
• saulaina, bet ne plaši atvērta vieta atpūtai, kas var būt aizslēpta aiz kāda krūma un pavērsta pret atklātu ainavu vai ūdenstilpi, bet ne kaimiņu sētu.

Dārzs holeriķim
holerikis2
Holeriķi noteikti ir aktīvākie un nelīdzsvarotākie no visiem temperamentu pārstāvjiem. Viņu pretrunīgais raksturs iekšējam komfortam prasa tikpat pretrunīgu vidi – tai reizē jādod iespēja izpausties un tikt novērtētam, kā arī iespēja nomierināties un relaksēties.

Šie cilvēki ir atklāti, emocionāli, jūtīgi, bet radikāli savās izpausmēs – mirkļa iejūtību pēkšņi var nomainīt agresija, un otrādi. Dārza darbi ir labs veids, kā šo haosu sakārtot un novadīt pāri plūstošo enerģiju.

Holeriķim svarīgas fiziskās aktivitātes, bet grūti ievērot regularitāti. Viņš var vienā dienā iestādīt koku aleju, bet pēc tam mēnesi par to nelikties ne zinis. Šos cilvēkus aizrauj jaunas idejas, tie aizrautīgi metas tās īstenot, bet kādā brīdī piekūst, pārdeg vai vienkārši ierauga citu aizraušanos, tādēļ iesāktais mēdz palikt nepabeigts.

Ideāls holeriķa dārzs ir tāds, kurā var izpausties un radīt, bet par ko nav regulāri un ilgstoši jārūpējas. Ja šie cilvēki tiešām aizaujas ar dārzkopību, no viņiem sanāk izcili introducētāji, vides pārveidotāji un jaunu šķirņu kolekcionāri.

Kam noteikti jābūt holeriķa dārzā?
• Vispirms jau pietiekami lielai teritorijai – pilsētas pagalmu šaurībā holeriķis nespēj iekļauties un reāli savietot vēlamos dārza elementus.
• Jābūt vismaz dažiem pēc iespējas lielākiem kokiem, enerģētiski pietiekami spēcīgiem, lai sakārtotu saimnieka pāri plūstošo enerģiju.

• Noslēgtai vietai – slēptuvei no sabiedrības acīm, kur holeriķis var pabūt viens savā iekšējā pasaulē, kas uz brīdi rezonē tikai ar dabu.
• Atklātai vietai – lai ir kur izvērsties pašam un draugiem, kur atklāties visā rakstura spožumā, kur izpausties un gūt uzmanību.
• Neapgūtai zemei – iespējai vienmēr kaut ko mainīt, pārradīt, iekopt jaunus stādījumus pēc paša ieskatiem un ar paša spēkiem.
• Kārtīgai palīgēkai – holeriķis ir pārāk haotisks, lai turētu kārtībā darbarīkus, ja vien tam nav iekārtota maksimāli ērta speciāla vieta.

Dārzs melanholiķim
melanholikis2
Izteikti melanholiķi ir īpatnēji, jūtīgi, sevī vērsti cilvēki. Tiem nepieciešama droša, samērā noslēgta, bet emocijas radoša vide.

Šī tipa pārstāvji ir sapņotāji, apveltīti ar bagātu fantāziju, bet ne visai lielām darbaspējām. Kā dārznieki šie cilvēki vairāk ir plānotāji un ideju radītāji, taču arī praktiskie zemes darbi tiem nav sveši, ja vien nekļūst par ikdienas rutīnu.

Melanholiķi mēdz ļauties nekontrolētai emociju plūsmai, tādēļ reizēm ir ideju pārpilni, bet reizēm nomākti un neapmierināti. Viņi nemēdz savas idejas nodot citiem, nav sabiedriski, tādēļ labāk izvēlas darīt paši tik, cik ir viņu spēkos, neiesaistot palīgus un speciālistus. Nestabilā rakstura dēļ dārza augi, kas prasa rūpīgu un regulāru kopšanu, var aiziet bojā, tādēļ melanholiķa dārzā jāplāno tādi augi, kas ir pašpietiekami. Taču mākslinieciska nekārtība, nedaudz pārauguši krūmāji vai nepļauts zālājs šai dārzā uzskatāms par pozitīvu efektu mežonīgākas noskaņas radīšanai.

Ideāla melanholiķa vide ir pāraudzis dārzs ap vecu mūra muižiņu, kur koku aizsegā saule apspīd vienīgi senatnīgās ēkas pagalmu un puķu dobes.

Melanholiķim nepieciešama diezgan noslēgta vide, lai būtu kur paslēpties no līdzcilvēku skatieniem, lai varētu pabūt vienatnē ar sevi, savām jūtām un domām. Tādēļ dārzā tiek stādīti dažādi lielāka auguma koki un kupli krūmi, aiz kā var novietot soliņus, zviļņus un šūpuļtīklus.
Tādā veidā dārzs kļūst samērā ēnains, bet tas šim temperamenta tipam liekas tīkamāk par atklātu, saulainu un pārskatāmu teritoriju.

Lielāki stādījumi rada arī vēlamo aizvēju – vējš melanholiķa nestabilās sajūtas pārlieku iekustina, tādēļ biežāk tiek uztverts kā nepatīkama dabas parādība.

Emocionāliem cilvēkiem nozīmīgu saikni ar apkārtējo pasauli dod smarža, tādēļ šai dārzā ziedošie augi ir izteikti smaržīgi. Izņēmums var būt vienīgi kāds konkrēts zieda aromāts, kas melanholiķim izsauc kādas noteiktas, nepatīkamas atmiņas – tās saglabājas ilgstoši un šim ziedam dārzā nebūs vietas.

Noskaņas radīšanai vairāk nekā citos dārzos tiek izmantoti vīteņaugi – tie rada romantisku gaisotni, samērā ātri aug un veido vizuāli nošķirtus dārza nostūrus. Šeit nedrīkst aizmirst par skujeņiem – rudens un ziemas pelēcība, it sevišķi, ja nav daudz sniega, melanholiķim šķiet nomācoša. Skujkoki un to zemās formas atdzīvina pelēko ainavu un atgādina par nepārtrauktas dzīvības klātbūtni.

Skujkoki, it sevišķi sveķainie, apkārtējā gaisā izdala fitoncīdus, tādēļ tiem ir būtiska nozīme arī gaisa sastāva atjaunošanā un vietas enerģētikas uzturēšanā.

Melanholiķa dārzā vēlamie augi
• Liela auguma koki un krūmi, kas rada ēnu, aizvēju un drošības sajūtu. Tie var būt gan augļu koki, gan dekoratīvie stādījumi, izvietoti grupās vai atsevišķi.
• Dzīvžogi, apzaļumotas pergolas, sētiņas un citi nožogojumi, kas funkcionāli vai vizuāli nodala teritoriju no pārējās pasaules, kā arī dala to noteiktās zonās.
• Vīteņaugu stādījumi – noskaņas un noslēpumaina iespaida radīšanai, kā arī ne tik glītu ēku un sētu apaudzēšanai.
• Smaržīgu ziedaugu stādījumi pozitīvu emociju rosināšanai. Noder gan daudzgadīgās, gan viengadīgās puķes, gan ziedoši un smaržojoši krūmi vai koki.
• Mūžzaļie augi un dažādas skujeņu formas – rudens un ziemas drūmā iespaida atsvaidzināšanai, veselībai un enerģijai.
• Ūdens elementi, vislabāk tekoša ūdens objekti, kas atgādina par laika ritējumu, atjauno vides enerģētiku, kā arī pievilina putnus un spāres.

Dārzs sangviniķim
sangvinikis2
Visatvērtākais, optimistiskākais un draudzīgākais temperamenta tips ir sangviniķis. Sabiedrības dvēsele, ģimenes cilvēks, ap ko parasti pulcējas draugi un paziņas.

Ja tipisks sangviniķis aizraujas ar dārzkopību, viņa radītais dārzs ir bagātīgs un košs, tas paredzēts visiem mājiniekiem gan veselīgas pārtikas ieguvei, gan priekam un fiziskām aktivitātēm.

Dārzs tiek veidots tā, lai izskatītos labi un lai tajā būtu ērti darboties, bet bez lielas iedziļināšanās augu augšanas niansēs un bez zinātniskas intereses.

Šie cilvēki ir ar lielām darbaspējām, ne pārāk disciplinēti, toties prot savās aktivitātēs iesaistīt un iedvesmot arī citus, kas ar prieku pabeidz viņu iesākto.

Mēdz pieaicināt dārzkopības speciālistus un dizainerus, kas konkrētajā jautājumā spēj vairāk iedziļināties. Būdami emocionāli iejūtīgi un līdzsvaroti, kā arī labi vadītāji, viņi bez īpašas piepūles rada ap sevi sakārtotu un mājīgu vidi.

Sangviniķi labprāt dalās ar citiem, rīko talkas un viesības, ģimenes un dārza svētkus. Apkārtējā vide viņu vadībā kļūst civilizēta, ērta un gaumīga, bet bez pedantisma un pārmērībām. Galvenais ir komforts un apkārtējo cilvēku novērtējums, mājīgums un jauks noskaņojums, ko dārzā panāk ar gaismu, ziediem un rūpīgu kopšanu.

Sangviniķa dārza galvenie principi
• Gaiša, nenoēnota teritorija, pārskatāma no dzīvojamās mājas un atvērta cilvēku skatieniem, bez pāraugušiem kokiem un aizaugušiem nostūriem.
• Ziedi – gan daudzgadīgās, gan viengadīgās puķes, vasaras puķu podi ap ēkām, ziedoši krūmi un koki, fonā var būt pļavu puķes.
• Labiekārtoti celiņi, iebraucamās vietas, drošs, bet caurskatāms žogs, apgaismojums vakaros un ziemā, lapenes un dārza mēbeles.
• Augļu un ogu dārzs bērniem un viesiem, arī ziemas krājumiem. Garšaugu dobe piknikam un veselībai. Būs arī dārzeņu dobes, ja kādam ir laiks un interese par to audzēšanu.
• Koptas, nelielas kokaugu formas un dzīvžogi – rūpīgi apgriezti vai tādi, kas paši veido kārtīgu zaru vainagu un neaug pārāk augsti.
• Kārtīgs, biezs, zaļojošs, regulāri pļauts un kopts zāliens.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+