Katram sava tīmekļa māja 1
“Dažādu paaudžu sociālo tīklu lietotāju uzvedība sociālajos tīklos ir atšķirīga,” secinājusi Latvijas Universitātes (LU) komunikācijas studente Velta Skolmeistare, kas starptautiskā konkursā “Digital Communication Awards” ieguvusi balvu par labāko bakalaura darbu.
Tā tēma bija “Personiskās telpas konstruēšana “Facebook” vidē: Latvijas lietotāju analīze digitālo paaudžu kontekstā”. Jau absolvējot bakalaura studijas komunikācijā LU Sociālo zinātņu fakultātē, Velta par šo darbu ieguva vērtējumu “izcili”.
Kad saņēmusi elektroniskajā pastā informāciju par starptautisko konkursu, viņa nolēmusi tam pieteikt savu darbu. Lai pieteiktos konkursam, daļa no bakalaura darba bija jāiztulko angliski. Drīz vien Velta saņēma ziņu, ka iekļuvusi starp tiem trim darbu autoriem, kuriem būs iespēja savu pētījumu prezentēt žūrijai konkursa norises vietā Berlīnē. Tur viss izdevies labi, un tās pašas dienas vakarā svinīgā pasākumā Velta uzzinājusi, ka viņas darbs atzīts par labāko.
Jautāta, kāpēc nolēmusi bakalaura darbā pētīt tieši sociālo tīklu “Facebook”, studente skaidro: “Gribēju rakstīt par to, kas interesē mani pašu. “Facebook” lietoju daudz. Esmu domājusi par to, ko daru šajā tīklā, kā to daru un kāpēc.” Sākotnēji Velta cilvēku veidotos “Facebook” profilus salīdzinājusi ar istabu. Katrs pats taču izvēlas, ko savā istabā laist un ko ne. Tāpat arī “Facebook” katrs lietotājs pats lemj, kādām personām un lapām sekot un kam atļaut sev sekot, ar kādiem ierakstiem dalīties un kurus atzīmēt ar “Patīk”. Pētījuma laikā gan Velta sapratusi, ka gluži ar istabu “Facebook” salīdzināt nevar. Atbilstošāks salīdzinājums būtu māja vai dzīvoklis, kurā ir vairākas telpas. Tad daļā telpu ielaiž visus, daļā dažus, bet daļā – nevienu.
Velta pētījusi triju dažādu paaudžu pārstāvju uzvedību “Facebook”. Jaunākā grupā bija tie, kuri dzimuši pēc 1995. gada. Jaunākais pētījuma dalībnieks bijis desmit gadus vecs. Nākamā paaudze aptvēra tos, kas dzimuši no 1980. līdz 1995. gadam, bet vecākie bija dzimuši pēc 1980. gada. “Kaut arī vecums nav noteicošais faktors, kas nosaka lietotāju uzvedību “Facebook”, zināma sakarība bija vērojama. Nācās secināt, ka jaunākā paaudze “Facebook” mazāk koncentrējas uz apkārtējo pasauli, bet uz saziņu ar saviem draugiem. Savukārt vidējai lietotāju paaudzei svarīgāk nekā citiem ir tas, kā viņi “Facebook” izskatās; viņi cenšas saglabāt līdzsvaru starp savām patiesajām vēlmēm un savu imidžu. Savukārt vecākie tīmekļa lietotāji “Facebook” ir vispatiesākie. Viņus vairs tik ļoti neuztrauc, ko par viņiem domās citi, tāpēc gana brīvi abonē kādu lapu vai atzīmē kādu ierakstu, ja vien to vēlas,” stāsta Velta.
Izrādījies arī, ka vismaz “Facebook” visatvērtākie “draudzībai” ar svešiniekiem ir vecākās paaudzes lietotāji, kamēr jaunākie un vidējā vecuma lietotāji drošības apsvērumu dēļ virtuālai draudzībai ar nepazīstamiem cilvēkiem parasti nepiekrīt.
Lai noskaidrotu lietotāju paradumus “Facebook”, Velta intervējusi 12 cilvēkus – pa četriem no katras vecuma grupas, bet anketas aizpildīja 175 respondenti.
Tagad Velta turpina komunikācijas studijas LU, nu jau maģistrantūrā. “Savulaik izvēlējos komunikācijas studijas, jo mani interesēja darbs žurnālistikā,” teic Velta. “Tagad zinu, ka komunikācijas joma ir daudz plašāka. Studijas maģistrantūrā turpinu, lai šo nozari iepazītu dziļāk.” Velta uzskata: kaut arī digitālā pasaule pamazām “apēd” drukātos preses izdevumus, kvalitatīva informācija cilvēkiem būs nepieciešama arī turpmāk. Iespējams, tieši tagad, kad informācija ir tik pieejama, pieaugs tieši tās kvalitatīvā segmenta nozīme.
Fakti
Konkurss “The Digital Communication Awards” katru gadu norisinās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Tajā komunikācijas jomas eksperti 34 kategorijās vērtē izcilus sasniegumus un profesionālas kampaņas. Balvas saņem tie, kam bijuši nozīmīgākie panākumi komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās digitālajā vidē.
Kategorijā “Labākais bakalaura darbs” LU komunikācijas zinātnes studenti balvu ieguvuši jau trešo reizi.
