Profesors Roberts Kostanca aicina planētas iedzīvotājus kā gaisa līdzīpašniekus nodot savu elpojamo gaisu trasta pārvaldījumā, kas sodītu tos, kas gaisu piesārņo.
Profesors Roberts Kostanca aicina planētas iedzīvotājus kā gaisa līdzīpašniekus nodot savu elpojamo gaisu trasta pārvaldījumā, kas sodītu tos, kas gaisu piesārņo.
Foto – Ivars Bušmanis

Katram planētas iedzīvotājam pienākas debesu gabaliņš 0

Katram planētas iedzīvotājam pienākas debesu gabaliņš jeb atmosfēras domājamā daļa, uzskata Roberts Kostanca, Austrālijas Nacionālās universitātes ekoloģiskās ekonomikas profesors.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

“Dzīvojam jaunā laikmetā – “pilnajā pasaulē”, kad dabas resursi tiek izmantoti maksimāli. Atmosfēra ir mūsu kopējais īpašums, kuru vieni piesārņo, bet citi spiesti ieelpot. Tāpēc jāveido publiskais atmosfēras fonds jeb trasts,” viņš paziņoja žurnālistiem XIII starptautiskajā mediju forumā Itālijas pilsētā Frozinonē pagājušajā nedēļā. Tā ir jauna vides iniciatīva, kam vajadzētu īstenoties saistošā likumdošanas ietvarā.

Šo ideju viņš pārņēmis no Mērijas Kristinas Vudas 2013. gadā izdotās grāmatas “Dabas trasts” (Mary Christina Wood “Nature’s Trust Nature’s Trust: Environmental Law for a New Ecological Age”), kurā analizēts, kāpēc pasaulē neievēro vides likumus, un kurā piedāvāts tos pārveidot publiskā trasta (pārvaldības) doktrīnā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā atmosfēras gaisu no piesārņojuma iedomājies sargāt profesors Kostanca? Vispirms jāizveido valstu tīkls, kas nodibinātu atmosfēras gaisa trastu. Viņaprāt, to varētu radīt V-20 valstis (“Vulnerable 20” – pasaules visvairāk cietušo valstu divdesmitnieks, kuru pastāvēšanu apdraud klimata pārmaiņas). Trasts izsūtītu rēķinu lielākajiem gaisa piesārņotājiem un iekasētu soda naudas, no kā finansētu gaisa atveseļošanas projektus. Profesors pat demonstrēja, kā varētu izskatīties rēķina veidlapa. Šo viņš piedāvā kā juridisku instrumentu Parīzes Klimata konferences vienošanās izpildei, lai neļautu atmosfērai sasilt vairāk par 2 °C.

Taču, lai kāds piesārņotājs ņemtu vērā šādus rēķinus un lai rēķina izsūtītājam būtu iedzīvotāju pilnvarojums, tam būtu nepieciešams plašs pasaules sabiedrības atbalsts, ko varētu panākt “350.org”, kas veido globālu vides kustību 188 valstīs. Viņš cer, ka iesaistīsies arī citas ietekmīgas nevalstiskās organizācijas, piemēram, “Conservation International”, “Greenpeace”, Pasaules dabas fonds (WWF), Dabas resursu institūts, arī katoļu baznīca. Šīs idejas nešanai sabiedrībā uzrunāti pasaulē pazīstami aktieri un režisori – Roberts Redfords, Harisons Fords, Breds Pits, Kamerūna Diaza, Leonardo di Kaprio. Pēdējais nupat – 30. oktobrī – TV kanālā “National Geographic” – demonstrējis paša producēto dokumentālo filmu “Pirms plūdiem”, kurā viņš kā stāstnieks apmeklē pasaules cietušos reģionus un aicina pasaules līderus ierobežot fosilās degvielas lietošanu.

Ar valstu valdību lēmumiem, ar nevalstisko organizāciju uzstājību un slaveno aktieru atbalstu profesors Roberts Kostanca gatavs planētas iedzīvotāju kā gaisa līdzīpašnieku aktīvo nostāju pavērst pret tiem, kas bojā gaisu. Ir radīta interneta vietne “Pieprasi debesis” (www.claimthesky.org), kurā ikvienam ir iespēja parakstīt aicinājumu izveidot atmosfēras trastu. Savu parakstu zem tā licis 31 profesors un ministrs no visas pasaules.

Atmosfēras gaisa uzlabošanai šis ir viens no drosmīgākajiem prasījumiem. Citas –pieticīgākas – par atmosfērai kaitīgajiem izmešiem prasa ieviest oglekļa nodokli vai vispasaules emisiju tirdzniecības sistēmas izveidošanu.