Latvijā
Politika

Māris Zanders: Katram savu reitingu! 0


Māris Zanders
Māris Zanders
Foto – Timurs Subhankulovs

Piekrītu kolēģiem “Latvijas Avīzē”, ka īpaši dedzīgie strīdi par to, cik korekti ir kārtējie un nereti savstarpēji atšķirīgie partiju popularitātes reitingi, saistās gan ar sīvāku konkurenci par piecu procentu barjeras pārvarēšanu, gan to, ka uz reitingiem jo plaši atsaucas – sev vajadzīgā gaismā – aktīvi ļaudis sociālajos tīklos. Vēlos tomēr izteikt papildu piezīmes par šo tēmu.

Reitingu ticamība. Bieži dzirdēti komentāri “kas pasūta, tādi reitingi”, “man nekad mūžā neviens nav prasījis” utt. Ja runājam par pēdējo, ir jāsamierinās, ka kaut kas notiek ārpus mūsu personīgās pieredzes. Lietojot nedaudz ekstravagantu piemēru – es arī nekad pats savām acīm neesmu pārliecinājies, ka Zeme ir nevis plakana, bet apaļa, tomēr pieturos pie apgalvojuma, ka ir apaļa.

Nedomāju arī, ka aptauju veicēji kaut ko speciāli “pielabo”.

Ticamāk, ka viens no iemesliem atšķirīgajiem rezultātiem ir tā pati metodoloģiskā problēma, ar ko mokās, piemēram, aptaujas, kas tiek veiktas psiholoģijas zinātnes ietvaros. Proti, principā rezultātam ir jābūt tādam, ka to citi pētnieki var neatkarīgi atkārtot, tomēr vismaz trešajā daļā gadījumu tā nav.

Vairāku gadu garumā šī situācija baroja aizdomas, ka pētnieki aptaujas “piedzen” vajadzīgajam rezultātam, jo kā tas var būt, ka no kritēriju viedokļa līdzīgi veidotas respondentu grupas divām pētnieku grupām sniedz atšķirīgas atbildes. Tomēr pēdējā laikā tiek ņemts vērā arī tas, ka cilvēki vispār ir savos spriedumos, t.sk., maldos, autonomas būtnes ar mainīgiem atbilžu variantiem uz vienu un to pašu jautājumu, pat ja pieder vienai vecuma, dzimuma utt. grupai. Galu galā nekas man netraucē norādīt, ka balsošu par partiju x, tāpēc ka es konkrētajā brīdī vienkārši gribu, kā saka, padzīt velnu.

Viss iepriekš paustais gan nemazina problēmu – daļa vēlētāju uzskata, ka partiju reitingi priekšvēlēšanu periodā ir daļa no manipulācijām ar sabiedrisko domu. Savukārt šāds uzskats ilgākā laika periodā var nostiprināt neticību vēlēšanu procesam kā tādam. Līdz ar to būtu vēlams, lai jau pēc vēlēšanām ekspertu kopiena mierīgi izskaidrotu sabiedrībai, kā atšķirības partiju popularitātes mērījumos var rasties.

Par manipulatīvo raksturu. Kā ilustrācija šādam vērtējumam bieži tiek minēts tas, ka, ja kādas partijas reitings liecina, ka tā varētu parlamentā neiekļūt, vēlētājs tiek netieši mudināts savu balsi šādi “neizšķiest” un balsot par citu. Šādu situāciju grūti noliegt, tomēr tā rosina pārdomas par citu jautājumu – kāda vēlētāja rīcība tiek sabiedrībā uzskatīta par loģisku? Proti, tikpat labi var teikt, ka ētiskāk ir nevis pragmātiski kalkulēt, bet turēties pie saviem uzskatiem, pat ja to paudēji paliek nepārprotamā mazākumā.

Piemēram, ir cilvēki ASV, kuri konsekventi balso par vietējiem “zaļajiem”, lai gan iespēja, ka Zaļās partijas pārstāvis pārskatāmā nākotnē ieņems kādu no augstākajiem posteņiem valstī, ir niecīga. Viegli iedomāties pretargumentu, ka šāda principialitāte varbūt ir konkrētajam vēlētājam emocionāli komfortabla, tomēr neapdomīga no “kopīgo interešu” viedokļa.

Jā, bet tad mēs nonākam pie nākamā jautājuma – kā vispār sabiedrībā tiek uztvertas parlamentā nepārstāvētās partijas. Manā skatījumā, ja partija piecu procentu barjeru nav pārvarējusi, tomēr par to savas balsis atdevuši, piemēram, divdesmit tūkstoši cilvēku, tad vispār ignorēt partijas paustās idejas tālākajā politikas veidošanā nebūtu pareizi. Savukārt, ja neiekļūšana parlamentā netiktu uztverta kā viennozīmīgs “lūzerisms”, tad, iespējams, mazāka būtu arī cīkstēšanās par tēmu, vai ar reitingiem notiek vai nenotiek manipulēšana. Atsevišķa tēma gan ir tā, ka partijām Latvijā trūkst skaidra piedāvājuma, savukārt atbalstīt ārpus parlamenta palikušu partiju, kas “pamostas” tikai uz vēlēšanu laiku, arī grūti.

Saistītie raksti
Rezumējot. Skaidrs, ka priekšvēlēšanu periodā ar informāciju tiek manipulēts

.

To nojaušot, mums rodas saprotama vēlme ar skepsi uztvert arī reitingus. Tomēr a) reitingu gadījumā nevajadzētu ar skepsi pārspīlēt, b) varbūt vienkārši nevajag lietot reitingus kā apstiprinājumu tam, ka “daudzi” domā līdzīgi, tātad es rīkojos pareizi; jābalso tā, kā paši domājam.

LA.lv