Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. septembris, 2014
Drukāt

Ar ko atšķiras dažādas zobu pastas. Skaidro stomatoloģijas klīnikas vadītāja (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Pats svarīgākais, tīrot zobus, ir noņemt aplikumu, un to var izdarīt ar jebkuru zobu pastu. Ja sāk asiņot smaganas, tā ir pirmā pazīme, ka kopšana nav bijusi atbilstoša,” atzīst Stomatoloģijas institūta Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas vadītāja, RSU asociētā profesore Anda Brinkmane.

Visbūtiskākā zobu pastu sastāvdaļa ir fluorīdi, taču speciāliste neiesaka vienu pastu iegādāties visai ģimenei, jo katram ir atšķirīgs mutes dobuma stāvoklis un savas vajadzības.

Zobu sargi – fluorīdi


Kariesa profilaksei un ārstēšanai paredzētās pas­tas ar fluorīdiem (vēl labāk – amīnfluorīdiem) ieteicamas ikvienam, jo tās pasargā zobus no kariesa.

Kaut gan joprojām ražo speciālas zobu pastas bērniem, pēdējā laikā viņiem iesaka lietot augstākas koncentrācijas tīrīšanas līdzekli, ievērojot vecumam atbilstošu daudzumu. No 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam piemērota pasta ar 1000 ppm (tā apzīmē vielas koncentrāciju) fluorīdu, uz birstītes uzspiežot ļoti plānu slānīti. No 2 līdz 5 gadu vecumam to lieto zirņa lielumā. Pēc tam jāizvēlas pasta, kas satur 1000 – 1500 ppm fluorīdu, izmantojot daudzumu, kas aizņem pusi zobu birstes galviņas. Zobu tīrīšanai jānotiek stingrā vecāku uzraudzībā, un līdz desmit gadu vecumam bērna zobiņi katru vakaru jāpārtīra. Ja divgadīgam bērnam ir vairāki cauri zobi, tas liecina, ka svarīgajam procesam nav pievērsta pietiekama uzmanība.

Tīrīšanas laikā ļoti svarīga ir fluorīdu saskar­sme ar zobu emalju. Pasta ar amīnfluorīdiem puto mazāk, tāpēc vērtīgās vielas koncentrācija pie emaljas virsmas ir lielāka. Īpaši laba iedarbība pret kariesu ir pastām ar ksilitolu, izomaltu un enzīmiem.

Katrai problēmai 
savs līdzeklis


Tā kā periodonta jeb zobu apkārtējo audu slimības izraisa zobu aplikumā esošās baktērijas, profilaksei var izmantot zobu pastu ar fluorīdiem, bet, kad radušās problēmas, – ar antibakteriālām vielām. Līdzīga iedarbība ir arī pas­tām ar augu ekstraktiem, ēteriskām eļļām, fermentiem un vitamīniem.

Pastas ar ķīmiskām antibakteriālām vielām nav piemērotas pastāvīgai izmantošanai. Triklozāns laika gaitā var izjaukt līdzsvaru mutes mikroflorā, bet hlorheksidīns – iekrāsot zobus, sausināt mutes gļot­ādu, izraisīt pārejošus garšas traucējumus. Par zobu pastām, kas sola noņemt zobakmeni, A. Brinkmane teic, ka tādi brīnumi nevar notikt. Tās varētu lietot pēc higiēnista apmeklējuma, kad likvidēts sacietējušais aplikums, lai aizkavētu tā veidošanos turpmāk.

Jutīgiem zobiem vislabāk izvēlēties pastu, kas slēdz atvērtos dentīna kanāliņus, palielina izturību pret skābēm un veido uz zoba virsmas aizsargslāni. Jāraugās, lai sastāvā būtu fluorīdi, arginīns, silikāti, stroncija sāļi.

Nervu šūnu jutību mazinošas pastas, kurās ietilpst kālija nitrāts, ir mazāk efektīvas. Tās ieteicams lietot kursa veidā, bet ikdienā izmantot fluorīdus saturošas pastas.

Baltinošas pastas mehāniski vai ķīmiski atvieglo pigmentētā aplikuma noņemšanu. Ieteicams izvēlēties enzīmus saturošas un zemas abrazivitātes (RDA mazāks par 60) pastas.

Spēcīgāka iedarbība piemīt balinošajām pas­tām ar ūdeņraža peroksīdu vai kalcija peroksīdu (calprox), kas zobu audos sašķeļ pigmentu un nodrošina balinošu efektu. Lietojot ilgstoši un pārmērīgi, var rasties smaganu kairinājums un palielināties zobu jutīgums.

Kserostomijas jeb sausas mutes ārstēšanai, kas raksturīga vecākiem cilvēkiem, kuri lieto medikamentus, noderēs pastas, kas bez fluorīdiem satur olīveļļu, betaīnu un ksilitolu, jo tie veicina siekalu izdalīšanos, kā arī tās aizstāj. Tā kā šajā gadījumā gļotāda ir jutīgāka un vieglāk ievainojama, jāizvairās no pastām ar spēcīgām ēteriskām eļļām un putojošām vielām.

Pretvīrusu zobu pastas ar larifānu mobilizē imūnās reakcijas, kavē baktēriju vairošanos organismā. Ieteicamas pret herpes infekciju, mutes dobuma iekaisuma un zobu apkārtējo audu slimību profilaksei.

Padoms


RSU asociētā profesore, stomatoloģe Anda Brinkmane: “Divreiz dienā – pēc brokastīm un vakariņām – tīrot zobus ar jebkuru zobu pastu un divreiz gadā apmeklējot higiēnistu, var panākt tikpat labu efektu kā ar balinošajām zobu pastām.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nosaukt konkrētus zobu pastu nosaukumus nevar? Ja nevar, tad nav ko te stāstīt, tikpat, jau tos sīkos burtiņos uzrakstītos sastāvus bez lupas izlasīt nevar.

Draugiem Facebook Twitter Google+