Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. janvāris, 2013
Drukāt

Katrās mājās lapsa neder


Foto - Agnese CareFoto - Agnese Care

– Lapsu vēlējos jau kopš bērnības. Savvaļas dzīvnieki ir pavisam citādi nekā sen pieradinātie. Tajos ir pirmatnējais mežonīgums un patiesums, proti, viņš nevis klausīs kā suns, bet gan patiesi iemīlēs, ja būsi to pelnījis. Un nevis paklausības dēļ vai tāpēc, ka būtu gēnos ierakstīts, bet tādēļ, ka būsi pratis ar dzīvnieku rast saikni. Tā ir īpaša sajūta, – stāsta Ķekavas novada iedzīvotāja, lapsiņas Pukšķenītes saimniece Agnese Care.


 

Divus gadus vecās lapsiņas īstais vārds ir Taiga, taču ikdienā viņa tiek mīļi dēvēta par Pukšķenīti. Šo iesauku lapsu meitene ieguvusi, pateicoties savdabīgajām skaņām, kuras raida jau kopš bērnības.

– Lapsām ir neiedomājami plaša skaņu pasaule. Tās rej līdzīgi kā suņi, ņurd, šņāc, izdod dobjas rīkles skaņas, kas līdzinās klakšķināšanai vai eža pukšķināšanai, murrā līdzīgi kā kaķis un kliedz līdzīgi kā cilvēkbērns vai sivēns. Lapsa gandrīz visu dara dažādu skaņu pavadījumā – sagaida kliedzot, kad paņemu rokās viņas asti, jocīgi murmina, rādot, ka ir aizskarts viņas lepnums. Ja pietuvojos pārāk tuvu viņas kaulam vai citai lietai, kas pieder lapsai, dusmās burtiski burbuļo.

Lapsas ir ļoti skopas un arī tas padara viņas amizantas. Mana lapsiņa skopuma lēkmēs nekad nav iekodusi, bet brēka gan ir ārkārtīgi liela: tā kliedz, klakšķina, pīkst, ņurd, sper ar pakaļkājām, griež dibenu un vēzē man sejā asti.

Taču, ja viņa grib, piemēram, iegūt telefonu, bateriju vai citu priekšmetu, kļūst viltīga un ļoti nekaunīga, līdz es attopos, ka kārotais no kabatas jau ir izzagts un atrodas lapsas zobos. Pukšķenītei ļoti patīk, ja glauda vēderiņu. Tad tā aiz labsajūtas aiztaisa acis, ņurd un īd. Dod arī bučas un nāk klēpī. Tad viss viņas ķermenītis izstaro patiesu mīļumu un piemīlīgumu. Mīļāka dzīvnieka man nekad nav bijis, – stāsta Agnese.

Lapsa, kuru tur nebrīvē, jābaro ar gaļu, tās subproduktiem, papildus noteikti jādod augļi, dārzeņi, ogas, olas, jo lapsa ir visēdājs, nevis gaļēdājs. Rudās lapsas, kas dzīvo brīvā dabā, lai izdzīvotu, ēd pat kukaiņus un augus. Nedrīkst dot pienu, jo lapsas organisms nepārstrādā laktozi. Agneses lapsiņai ēdienkarte papildināta ar zivju un linsēklu eļļu, suņu vitamīniem, tad ziemas kažoks ir veselīgāks. Ēdienkartē noteikti jāiekļauj arī kauliņi ar skrimsli. Pukšķenītei vislielākie gardumi ir paipalu olas un saldie pipari.

Lapsas kā mājdzīvnieki ir ļoti populāras ASV un dažviet Eiropā. Tur tās bieži var redzēt pastaigājamies pavadā gluži kā suņus, nakšņojam cilvēku mitekļos vai spēlējamies ar suņiem. Saknes šai tendencei meklējamas Krievijā, Novosibirskā. 20. gadsimta 50. gados krievi izdomāja gūt papildu labumu no kažoklapsu audzēšanas un izstrādāja šo dzīvnieku pieradināšanas projektu, kura ietvaros tika atlasītas pašas draudzīgākās lapsas.

Ja arī jūs vēlaties turēt lapsu kā mājdzīvnieku, tai jānodrošina pēc iespējas lielāks voljērs. Jo dabā lapsas daudz laika pavada barības meklējumos un kustības tām ir ļoti nepieciešamas veselīgas vielmaiņas uzturēšanai. Dzīvoklī šos dzīvniekus noteikti nedrīkst turēt. 
Lapsa1

– Pukšķenītei esam ierīkojuši 42 kvadrātmetru lielu voljēru. Tajā ir pietiekami daudz vietas, kur skraidīt, plauktiņi un laipiņas, kur kāpelēt. Savai lapsiņai esam izveidojuši arī mākslīgo alu – zemē ieraktu koka būdu ar diviem koka tuneļiem kā izejām. Jo auksto laiku lapsas pavada alās. Ja nav alas, tām pat ar visu kuplo kažoku ziemā ir grūti uzturēt normālu ķermeņa temperatūru. Savukārt vasarā ala palīdz paglābties no karstuma.

Lapsa kā mājdzīvnieks noteikti neder katram. Jo, pirmkārt, lapsai piemīt nepatīkama smaka un smirddziedzerus nevar izoperēt kā, piemēram, seskiem. To ir ļoti daudz un tie ir izkaisīti pa visu ķermeni, atrodas pat astē un sejā. Jāpatur arī prātā, ka slikti socializēta lapsa var būt bailīga un no bailēm kļūt agresīva – kost, krist panikā, kad to apmeklē veterinārārsts, bailēs slēpties no katra cilvēka, kas tuvojas voljēram. Labi pieradinātai lapsai ir ļoti vajadzīgs kontakts ar cilvēku. Ar Pukšķenīti man ir izdevies rast lielisku sapratni, – teic Agnese.

 

 

 

 

 

Lapsas:

garums bez astes – apmēram 55 cm, astes garums 31 cm

augstums skaustā 25 – 30 cm, svars 4 – 14, vidēji ap 6 kg

raksturs – kaprīzs, pieradināšana prasa daudz pūļu

barība – gaļa, tās subprodukti, augļi, dārzeņi, ogas, olas

savvaļā dzīvo 1 – 6 gadus, nebrīvē – 10 – 15 gadus

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+