Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. novembris, 2013
Drukāt

Katrs ir pelnījis labu pērienu…Pirtī!

"Lai pirtiņa ilgāk turētos silta, tā jākurina ar sausu malku, kas žāvēta vismaz divus gadus," teic pirtnieks Janeks Volčeks."Lai pirtiņa ilgāk turētos silta, tā jākurina ar sausu malku, kas žāvēta vismaz divus gadus," teic pirtnieks Janeks Volčeks.

Tumšajos un drēgnajos rudens vakaros latvieši izsenis gājuši pirtī izsildīties, atgūt spēkus un veselību. Interese par īstu latvisku pirtēšanos tuvinājusi arī uzņēmēju Arti Kronbergu un profesionālu pirtnieku Janeku Volčeku. Abi pārliecinājušies, ka Latvijā strauji atdzimstošie pirts rituāli vilina arī citus eiropiešus.

Kā vaļasprieks pārauga biznesā


Artis Kronbergs pirts zinībām pievērsies pirms divdesmit gadiem, sākumā abi ar draugu apmeklējuši publisko pirti. Tiklīdz Artis iegādājies daudzdzīvokļu namu Rīgas centrā, pirmais darbs bijis – iebūvēt jaunajā miteklī pirti. Sākumā tā kalpojusi vairāk paša un tuvāko draugu vajadzībām.

Viesnīcas "Liene" restorānā "UgunsDzēsējs" izvietota daļa no Arta Kronberga ugunsdzēsības piederumu kolekcijas, interjerā izmantoti seni plakāti un fotogrāfijas.Viesnīcas "Liene" restorānā "UgunsDzēsējs" izvietota daļa no Arta Kronberga ugunsdzēsības piederumu kolekcijas, interjerā izmantoti seni plakāti un fotogrāfijas.

Arta pamatnodarbošanās ir ugunsdzēsības inventāra pārdošana. Viņš regulāri uzņem sadarbības partnerus no citām valstīm:

– Uzzinājuši par pirti, viņi parasti grib nopērties. Visbiežāk pēršanās sanāk vakarā, Rīgā viesnīcas dārgas… Tā radās doma iekārtot pirmos numuriņus paša viesnīcā. Tagad viesnīcā “Liene” sākotnējo divu istabiņu vietā jau ir sešpadsmit, vēl jāpiepluso divi ekonomiskās klases numuri ar desmit vietām katrā. Tā vaļasprieks pakāpeniski pāraudzis biznesā, ieguvēji no tā ir ne vien viesnīcas klienti, bet arī Rīgā un tās apkaimē dzīvojošie pirtnieki, kuriem pašiem nav savas pirts. Artis lepojas, ka viņa viesnīcas lauku pirtī pērušies gandrīz visi Latvijas pirts guru – dziednieki, profesionāli pirtnieki, seno pirts rituālu pārzinātāji. Pirmajos pastāvēšanas gados par pirti vairāk interesējušies kā par izklaides vietu, taču pēdējā laikā to viesībām izīrē aizvien retāk – pārsvarā pirtiņu aizņem pirtnieki ar saviem klientiem. Tur izskolojušies arī divu pirts skolu audzēkņi. Interese par pirts zinībām nemazinās. – Ja tā turpināsies, drīz varēsim lepoties ar lielāko pirtnieku skaitu Eiropā, – secina Artis.

Sākumā viņam pat prātā nav nācis, ka pirts dos iespēju arī nopelnīt. Bet tā sevi sen atpelnījusi ar uzviju, un Kronbergs savu lolojumu pamatoti dēvē par zelta pirtiņu. Pieprasījums pēc labas pirts izrādījies tik liels, ka nolēmis uzcelt vēl vienu – Mazās Juglas krastā. Pagājušajā vasarā tur ierīkojuši arī pirtiņu pārvietojamā vagoniņā, ko vasarā var pievilkt tieši pie upes. Varbūt kādreiz tur uzcelšot arī nelielu atpūtas bāzi.

Artis atzīst – ja grib pelnīt, vēlams, lai pirtis ir vairākas un uz savas, nevis kāda cita saimnieka iznomātas zemes. Ja vasarā, kad pērties gribētāju skaits parasti sarūk, vēl jāmaksā noma zemes saimniekam, iebraukšana mīnusos ir neizbēgama. Šogad brīnumainā kārtā visas trīs pirtis bijušas aizņemtas arī vasaras mēnešos. Iespējams, to veicinājusi labu pirtnieku piesaistīšana un dabas tuvums – pirtiņas pie ūdeņiem vasarā vienmēr ir lielākā cieņā.

Bet laba pirts tāpat kā Rīga nekad nav gatava – uzskata īpašnieks. Tiklīdz klientu daudzums mazliet noplok, laiks jāizmanto pirtiņas uzlabošanai: – Pirmajos gados, kad ar līdzekļiem bija trūcīgāk, klientiem pēc pēršanās piedāvājām izplunčāties milzīgā koka baļļā. Tā izmaksāja lētāk par baseinu, turklāt nevienā citā Rīgas pirtī tādu kublu vēl nebija. Tagad mums ir baseins. Pakāpeniski esam pārbūvējuši arī pašu pirtiņu: mainījām lāvu augstumu, lai pirtniekiem būtu ērtāk strādāt, uzlabojām ventilāciju. Sākumā daudzus šādus knifiņus vienkārši nezinājām.

Septītajās debesīs


Ar pirts garu viss esot kārtībā, jo pirtis kurinot tikai ar malku – lepojas saimnieks. Viņš zina, ko runā, jo regulāri peras pats savā pirtī. Tomēr reizi mēnesī pieredzes apmaiņas nolūkos cenšas aizbraukt arī uz kādu citu pirtiņu, kurā vēl nav būts. Tagad Latvijā ir tik daudz pirtnieku, kuri piedāvā izbaudīt pirts rituālus, gribas iepazīt pēc iespējas vairāk. Protams, Artis Kronbergs nenoliedz, ka viņu interesē arī tas, kādas izskatās citu pirtiņas. Tomēr pats galvenais ir labs pēriens, tā labsajūta, kas nāk pēc tam: – Pēc kontrasta procedūras šķiet – tu vienkārši aizlido… Ja kaut reizi dzīvē esi to izjutis, diez vai kāds vairs spēs atrunāt no regulāras iešanas pirtī. Arī man, tāpat kā daudziem mūsdienu pasaulē, bija laiks, kad daudzās iešanas un skriešanas aizvien manāmāk sāka ietekmēt veselību. Kopš regulāri eju pirtī, vairs neesmu nopietni slimojis. Pirmā doma pēc smagas darba nedēļas – ātrāk uz pirti! Ne jau velti mūsu senči tik ļoti turējušies pie senajām pēršanās tradīcijām. Jau otro gadu desmitu pirts ir kļuvusi par manu ikdienu, tāpēc droši varu apgalvot: pirts ir miesas un gara labsajūtas pamatu pamats.

Pēc senajām tradīcijām iziets pirts rituāls tik fantastiski atbrīvo ķermeni un arī zemapziņu no visa liekā, ka cilvēks patiešām jūtas kā septītajās debesīs.

Pirtnieks pēc aicinājuma


Janeks Volčeks pirts skolu beidzis tikai pirms diviem gadiem, tomēr šajā neilgajā laikā jaunajam pirtniekam jau izveidojies samērā plašs klientu loks. Pirtī viņš iet kopš bērnības, ko pavadījis pie vecvecākiem Ainažu pusē. Daļu zināšanu mantojis arī no vectēva, praktisko pieredzi – diendienā strādājot un sadarbojoties ar citiem pirtniekiem. Paralēli pirtnieka darbam Janeks strādā par namu apsaimniekotāju. Viņš ir arī diplomēts tūrisma speciālists un elektriķis, vairākus gadus nostrādājis uzņēmumā “Latvenergo”. Taču pašlaik Janeka lielākā aizraušanās ir pirts. Īpaši jau tā sauktā melnā pirts apvienojumā ar mālu terapiju: – Visvairāk izmantoju zilo mālu un joprojām nebeidzu sajūsmināties par tā dziedniecisko spēku. Ir ļoti maz veselības problēmu, kuru risināšanā nevarētu izmantot mālu terapiju.

Patiesībā jau viss cilvēkam nepieciešamākais atrodams viņa tuvākajā apkārtnē dabā. Janeks pats gatavo pirts slotas un vāc zālītes ārstnieciskajām tējām, kuras klienti var nobaudīt pirts rituāla laikā. Pirtnieku priecē, ka cilvēki šīs dabiskās lietas novērtē aizvien vairāk: – Ļaudis vairs reti nāk uz pirti vienkārši nomazgāties, nopērties, lai pēc tam varētu skriet tālāk. Vairums grib ko vairāk, to varētu saukt par garīgo pirti. Parasti pirtnieks klientam parāda, kā pareizi pērties, mazliet padarbojas ar skrubi, pamasē, noper, bet tā sauktā garīgā pirts ietver arī sarunas ar pirtnieku, kopīgu tējas dzeršanu. Mēs runājamies par dzīves garīgajām vērtībām, par ārstniecības augiem, kas klientam būtu tie nepieciešamākie. Starp mums izveidojas enerģētiskā saikne, kas cilvēkam palīdz atbrīvoties no spriedzes, ļauties šim relaksējošajam procesam un atgriezties ikdienā kā no jauna piedzimušam. Ja šādas garīgās saiknes nav, manuprāt, labāk vispār neķerties otram klāt!

Un kā tad ir ar to lidojuma izjūtu, kas rodas pēc kontrasta procedūras? Nekā neizskaidrojama jau tur neesot – asinsvadi karstumā izplešas, aukstumā saraujas, sirds sāk strādāt citādāk, līdz vienubrīd organisms uz pāris minūtēm pilnībā restartējas. Janeks gan brīdina, ka tādas lietas labāk praktizēt profesionāla pirtnieka klātbūtnē: viņš zina gan to, kā pacelties spārnos, gan to, kā atgriezties realitātē.

Rudens un ziemas mēnešos klienti ļoti bieži izvēlas ārstniecisko pirti. Cilvēks jau piesakoties izstāsta par savām veselības problēmām, un pirtnieks ierodas uz tikšanos, jau noskaņojies palīdzēt klientam tikt galā ar viņa lik­stām, apbruņojies ar nepieciešamajām zālītēm un slotiņām.

Janeks atzīst, ka pirtī gājēji pēdējā laikā kļūst aizvien apzinīgāki.

– Neviens sevi cienošs pirtnieks nestrādās ar iereibušu klientu, par laimi, tādi gadās ļoti reti. Daudzās situācijās pirts ir labākais dakteris, taču reizēm pirms pēršanās iesaku cilvēkam pakonsultēties ar savu ģimenes ārstu. Īpaši, ja klients sirgst ar kādu hronisku kaiti, ja viņam bieži sāp galva vai nesen bijusi operācija, radusies kāda akūta problēma. Tāpat par iešanu pirtī noteikti jākonsultējas ar ārstu tiem, kuriem parādījies kāds strutains iekaisums.

Tiem, kuri līdz šim pirtī nav gājuši, Janeks ieteic pirms pirts procedūrām izlasīt vismaz Viļņa Lejnieka “Pirts ābeci”. Pirtnieks neiesaka liet uz pirts akmeņiem ēteriskās eļļas, kas plašā klāstā nopērkamas jebkurā lielveikalā. Labāk pirts garam izmantot Latvijas pļavās augušās zālītes – tās var plaukstā saberzt, apliet ar karstu ūdeni, un šāds uzlējums, kas satur dabiskās augu ēteriskās eļļas, būs daudz dziednieciskāks. Gripas laikā ļoti populārs ir ķiploku gars. Tas lieliski palīdz arī tad, ja piemeklējis klepus vai iesnas.

Ja vēlas, lai pirtiņa ilgāk turas silta, tā jākurina ar malku, kas žāvēta vismaz divus gadus, bet noteikti ne ar slapju kurināmo – atgādina Janeks. Šajā ziņā daudzi joprojām grēko.

Tomēr cilvēki kļūst aizvien zinošāki, nu jau daudzi saimnieki aicina ciemos profesionālus pirtniekus, lai iemācītos gūt no savas pirts maksimālo labumu. Janeks Volčeks ir pārliecināts, ka jau pavisam drīz visās sētās, kur vien ir pirtiņa, ļaudis zinās, kā pareizi pērties.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+