Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. janvāris, 2015
Drukāt

“Katrs no mums ir Rainis”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā savu artavu sniegs arī Latvijas Nacionālais teātris. Latviju dzejas dižgaru gadu aizsāks jauna izrāde – viesrežisora Kirila Serebreņņikova (Krievija) veidotais jauniestudējums “Raiņa sapņi” Lielajā zālē, solot neierastu skatu uz Raini, personību un dzejnieku, rādot to caur ģēnija personisko dienasgrāmatu, sapņu pierakstu un dzejas leņķi.

Latvijas Nacionālajā teātrī ar savu trešo iestudējumu atgriežas krievu režisors Kirils Serebreņņikovs (“Mirušās dvēseles”, 2010, “Voiceks”, 2012), lai piedāvātu savu redzējumu “no malas” uz latviešu dižo dzejnieku un kultūras personību – ar mērķi ierakstīt Raini pasaules literatūras kontekstā.

Ja par Raini ierasts domāt kā par personāžu no skolas mācību programmas, no kuras stingri apgūts, ka Rainis ir lielākais latviešu dzejnieks, filosofs, domātājs, fundamentālu latviešu dramaturģijas darbu autors, tad, sagaidāms, ka K. Serebreņņikovs un izrādes veidotāji ieskatīsies arī tajā ģēnija personības pusē, par ko skolā īsti nestāsta. Rainis esot bijis ļoti patmīlīgs, stipri augstprātīgs, viegli aizkaitināms, ne vienmēr īsti korekts un godīgs pret savu sievu. Raiņa personības sarežģītība visuzskatāmāk atklājas viņa dienasgrāmatās un skrupulozajos savu sapņu pierakstos, kuri tad arī izmantoti izrādē “Raiņa sapņi”.

“”Visu vada sāpes!” – kādā no dzejoļiem raksta Rainis. Cilvēki darīja viņam pāri, bet arī viņš pats ne reizi vien sāpināja cilvēkus. Viņu nodeva, pakļāva morālām un fiziskām ciešanām, un arī viņš pats lika ciest un pārdzīvot. Viņš sludināja Visuma mīlestību, bet tikpat kvēli atgrūda cilvēkus un meklēja absolūto vientulību. Viņš rakstīja ģeniālas lugas un dzeju, bet nekautrējās publicēt arī viduvējas rindas. Viņš, pēc paša domām, saprata Kosmosa likumsakarības, bet neprata veidot attiecības pat ar tuviniekiem. Viņš uzskatīja sevi par pārdabisku Nākotnes cilvēku, bet vienlaikus cieta no paša niecības izjūtas. Viņš nepārtraukti ticēja visas tautas utopiskai laimei, ko redzēja kaut kur aiz horizonta, bet pats neprata būt laimīgs un nebija arī. Viss viņa uzrakstītais un pārdzīvotais attiecas uz jebkura cilvēka dzīvi. Tāpēc es uzdrīkstos apgalvot, ka Rainis – tas ir katrs no mums, un katrs no mums ir Rainis,” teic izrādes režisors, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks K. Serebreņņikovs.

Izrādes muzikālo partitūru radījis komponists Jēkabs Nīmanis. Komponists norāda, ka Raiņa daiļradē viņu visvairāk pārsteidz dzejnieka “ideālisma lavīna, kas jūtami pārspēj laika iznīcinošo distanci”. “Tā joprojām spēj skart emocionāli, un gribētos ticēt, ka mūs maina vai vismaz liek atcerēties kādu jaungada apņemšanos, vai grūtā brīdī gūtu vērtīgu, sāpīgu atziņu, kas neapšaubāmi dara stiprāku,” uzsver komponists un mūziķis J. Nīmanis, kurš līdz ar Emīla Dārziņa jaukto kori diriģenta Artūra Ancāna vadībā piedalīsies izrādē.

“Raiņa sapņus” izspēlēs divas “Aspazijas” – Lolita Cauka un Maija Doveika, kā arī vairāki “raiņi” – Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Puga, Jurģis Spulenieks, Romāns Bargais un Uldis Siliņš.

“Šis uzvedums būs daudz draiskulīgāks, daudz huligāniskāks, daudz izaicinošāks, un, es pieņemu, arī kaitinošs cilvēkiem, kuri Raini saprot kā tradicionālu tabu tēmu. Svētu. Drosmīgajiem, tiem, kuri atļaujas domāt, ka cilvēks Rainis, Jānis Pliekšāns ir varbūt bijis tāds pats kā tu un es, tikai dižu talantu, tiem būs šī izrāde,” teic aktrise Maija Doveika.

Varbūt noder:

Libreta autore – Ieva Struka.

Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Kirils Serebreņņikovs.

Komponists – Jēkabs Nīmanis.

Horeogrāfs – Jevgēnijs Kulagins (Krievija).

Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+