Latvijā
Sabiedrība

Katrs pats sava darba stāža detektīvs 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

Nostrādāto gadu skaits var būtiski ietekmēt vecuma pensijas lielumu, tādēļ ļoti svarīgi, lai Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā būtu ziņas par to, kur potenciālais pensijas saņēmējs strādājis padomju laikā un pirmajos gados pēc valsts neatkarības atgūšanas. Par laimi, informācija par turpmāko periodu pašam nav jāapkopo, jo dati par sociālās apdrošināšanas iemaksām jau glabājas aģentūras informācijas sistēmā.

Drošākais pierādījums – darba grāmatiņa

VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Egita Garā stāsta, ka diemžēl par daudzu Latvijas iedzīvotāju darba dzīvi līdz 1996. gadam aģentūrai trūkst jebkādas informācijas. Vai tas attiecas arī uz viņu, ikviens Latvijas iedzīvotājs var pārliecināties, ieskatoties interneta portālā “Latvija.lv” sadaļā “Informācija par reģistrēto darba stāžu līdz 1996. gadam”. Ja datu par šo laiku trūkst vai tie ir nepilnīgi, jau vienu divus gadus pirms valstī noteiktā pensijas vecuma derētu iegriezties aģentūrā, lai pārliecinātos, vai ar darba grāmatiņu un citiem dokumentiem pietiek, lai apliecinātu savu darba stāžu.

“Visbiežāk cilvēki uz aģentūru nes savas darba grāmatiņas, kas vispilnīgāk atspoguļo darba stāžu līdz neatkarības atjaunošanas brīdim. Saskaņā ar noteikumiem, tajā jābūt atzīmei gan par pieņemšanu darbā, gan to, kādā amatā darbinieks pieņemts, gan ierakstu secībai, gan pavēļu numuriem un izdošanas datumiem, gan visiem nepieciešamajiem zīmogiem un parakstiem,” norāda E. Garā. Ja arī kāds padomju laikos atlaists no darba “ar pantu”, proti, par kādiem pārkāpumiem, tagad par to var neuztraukties, jo darba stāža aprēķināšanu tas neietekmē.

Lai gan padomju laikā nosacījumi bija visai stingri, diemžēl mēdz būt arī gadījumi, kad darba devēji nav līdz galam izpildījuši likumā noteikto. Tad tāpat kā tiem, kuriem darba grāmatiņa ir nozaudēta, jādodas uz Latvijas Nacionālo arhīvu pēc darba stāžu apliecinošām izziņām.

Ja kādam ir vairākas darba grāmatiņas, jo vienlaikus strādāts vairākās darbavietās, priecāties par lielo darba stāžu ir pāragri. Lai gan aģentūras darbinieki reģistrē pilnīgi visu iesniegto informāciju, aprēķinot pensiju, vērā tiek ņemts tikai viens laika periods. Taču mēdz būt arī tā, ka otrā darbavietā nostrādātais laiks aizpilda robus kopējā darba stāžā.

“Par periodu no 1991. gada ar ierakstu darba grāmatiņā, kas apliecina darba attiecības, vien nepietiek. Ja uzņēmums nav bijis reģistrēto nodokļu maksātāju skaitā vai nav bijis reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, tur nostrādātie gadi netiks ieskaitīti darba stāžā,” vērš uzmanību E. Garā. Savukārt ja cilvēks strādājis uz līguma pamata, jābūt dokumentam par līguma izpildi. Tad šis laiks tiks ieskaitīts darba stāžā.

Uz arhīvu pēc izziņām

Latvijas Nacionālais arhīvs sagatavo un izsniedz arhīva izziņas un sociāli tiesiskās arhīva izziņas, kas satur informāciju no arhīva glabāšanā esošajiem dokumentiem. Arhīvā var pieprasīt informāciju, piemēram, par darba gaitām, mācībām, dienestu bruņotajos spēkos vai policijā. “Pieprasot Latvijas Nacionālajā arhīvā izziņu par periodu līdz 1996. gadam, ļoti precīzi jānorāda savas darba vietas nosaukums un periods, no kura līdz kuram esat tur strādājis,” iesaka E. Garā, norādot, ka mēdz būt iestādes vai uzņēmumi ar ļoti līdzīgiem nosaukumiem, kas apgrūtina vajadzīgās informācijas iegūšanu.

Lai saņemtu arhīva izziņu, jāiesniedz pieprasījums, aizpildot veidlapu vai uzrakstot to brīvā formā. Nacionālā arhīva interneta mājaslapā pieejamas arī elektroniskās veidlapas izziņas pieprasīšanai par darba stāžu, izpeļņu, dienestu, mācībām, darbu kaitīgos apstākļos un citiem sociāli tiesiskiem jautājumiem. Reģionu iedzīvotāji pieprasījumu var iesniegt kādā no 11 Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībām – zonālajos arhīvos. Par sociāli tiesisko izziņu jāmaksā valsts nodeva, kuras lielums atkarīgs no izziņā minēto faktu skaita: 14,23 vai 28,46 eiro. Valsts nodevas apmēru samazina par 50%, ja to pieprasa politiski represēta persona, pirmās vai otrās grupas invalīds vai cilvēks, kuram ir trūcīgas personas statuss.

E. Garā stāsta, ka reizēm ļoti grūti pierādīt apdrošināšanas stāžu no 1991. gada līdz 1996. gadam. Reizēm nākas pat vērsties tiesā.

Kur meklēt izziņas par bijušās PSRS teritorijā nostrādāto laiku? “Jāvēršas ar pieprasījumu attiecīgās valsts arhīvā,” atbild eksperte. Kopš 2015. gada Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments vairs neveic dokumentu izprasīšanas funkciju no ārvalstu arhīviem vai iestādēm. Tagad tas jādara pašam izziņas pieprasītājam, piemēram, ar e-pasta starpniecību.

No nākamā gada – lielāka piemaksa

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa pastāsta, ka grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz: no nākamā gada vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā tiks piemērota lielāka daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Proti, 60%, ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, 70%, ja apdrošināšanas stāžs ir 40 un vairāk gadi. Tāpat lielāks procents (60%) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem tiks piemērots pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos.

Likumā paredzēts celt arī piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. No 2018. gada 1. jūlija tie būs 1,5 eiro līdzšinējā viena eiro vietā. Tas attieksies uz cilvēkiem, kuriem līdz 1995. gada beigām bija sasniegts vecuma pensijai nepieciešamais vecums, piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Piemēram, ja līdz šim piemaksas apmērs bija 40 eiro, tad no 2018. gada jūlija tie jau būs 60 eiro. Labklājības ministrija lēš, ka šie grozījumi skars 89% no vecuma pensionāriem.

“Pierādīt darba stāžu bija vienkārši”

Anna (62) Rīgā: “Par laimi, biju saglabājusi savu darba grāmatiņu, tādēļ pierādīt savu darba stāžu bija ļoti vienkārši. Aiznesu to uz tuvāko VSAA nodaļu, tur darbiniece darba grāmatiņu nokopēja un atdeva man atpakaļ. Nekādas papildu izziņas, piemēram, par studiju laiku, nebija jāvāc, jo biju saglabājusi arī augstskolas diplomu. Varēju doties mājās un gaidīt paziņojumu par aprēķināto darba stažu – 42 gadiem.

Manai paziņai gan nācās zaudēt daļu sava darba stāža, jo izrādījās, ka uzņēmums, kurā viņa 90. gadu sākumā bija godīgi strādājusi, nebija maksājis par saviem darbiniekiem sociālās apdrošināšanas nodokli.”

LA.lv