Mobilā versija
Brīdinājums +14.4°C
Agris, Agrita
Sestdiena, 23. septembris, 2017
18. augusts, 2017
Drukāt

Katrs pats sava darba stāža detektīvs (8)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Nostrādāto gadu skaits var būtiski ietekmēt vecuma pensijas lielumu, tādēļ ļoti svarīgi, lai Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā būtu ziņas par to, kur potenciālais pensijas saņēmējs strādājis padomju laikā un pirmajos gados pēc valsts neatkarības atgūšanas. Par laimi, informācija par turpmāko periodu pašam nav jāapkopo, jo dati par sociālās apdrošināšanas iemaksām jau glabājas aģentūras informācijas sistēmā.

Drošākais pierādījums – darba grāmatiņa

VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Egita Garā stāsta, ka diemžēl par daudzu Latvijas iedzīvotāju darba dzīvi līdz 1996. gadam aģentūrai trūkst jebkādas informācijas. Vai tas attiecas arī uz viņu, ikviens Latvijas iedzīvotājs var pārliecināties, ieskatoties interneta portālā “Latvija.lv” sadaļā “Informācija par reģistrēto darba stāžu līdz 1996. gadam”. Ja datu par šo laiku trūkst vai tie ir nepilnīgi, jau vienu divus gadus pirms valstī noteiktā pensijas vecuma derētu iegriezties aģentūrā, lai pārliecinātos, vai ar darba grāmatiņu un citiem dokumentiem pietiek, lai apliecinātu savu darba stāžu.

“Visbiežāk cilvēki uz aģentūru nes savas darba grāmatiņas, kas vispilnīgāk atspoguļo darba stāžu līdz neatkarības atjaunošanas brīdim. Saskaņā ar noteikumiem, tajā jābūt atzīmei gan par pieņemšanu darbā, gan to, kādā amatā darbinieks pieņemts, gan ierakstu secībai, gan pavēļu numuriem un izdošanas datumiem, gan visiem nepieciešamajiem zīmogiem un parakstiem,” norāda E. Garā. Ja arī kāds padomju laikos atlaists no darba “ar pantu”, proti, par kādiem pārkāpumiem, tagad par to var neuztraukties, jo darba stāža aprēķināšanu tas neietekmē.

Lai gan padomju laikā nosacījumi bija visai stingri, diemžēl mēdz būt arī gadījumi, kad darba devēji nav līdz galam izpildījuši likumā noteikto. Tad tāpat kā tiem, kuriem darba grāmatiņa ir nozaudēta, jādodas uz Latvijas Nacionālo arhīvu pēc darba stāžu apliecinošām izziņām.

Ja kādam ir vairākas darba grāmatiņas, jo vienlaikus strādāts vairākās darbavietās, priecāties par lielo darba stāžu ir pāragri. Lai gan aģentūras darbinieki reģistrē pilnīgi visu iesniegto informāciju, aprēķinot pensiju, vērā tiek ņemts tikai viens laika periods. Taču mēdz būt arī tā, ka otrā darbavietā nostrādātais laiks aizpilda robus kopējā darba stāžā.

“Par periodu no 1991. gada ar ierakstu darba grāmatiņā, kas apliecina darba attiecības, vien nepietiek. Ja uzņēmums nav bijis reģistrēto nodokļu maksātāju skaitā vai nav bijis reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, tur nostrādātie gadi netiks ieskaitīti darba stāžā,” vērš uzmanību E. Garā. Savukārt ja cilvēks strādājis uz līguma pamata, jābūt dokumentam par līguma izpildi. Tad šis laiks tiks ieskaitīts darba stāžā.

Uz arhīvu pēc izziņām

Latvijas Nacionālais arhīvs sagatavo un izsniedz arhīva izziņas un sociāli tiesiskās arhīva izziņas, kas satur informāciju no arhīva glabāšanā esošajiem dokumentiem. Arhīvā var pieprasīt informāciju, piemēram, par darba gaitām, mācībām, dienestu bruņotajos spēkos vai policijā. “Pieprasot Latvijas Nacionālajā arhīvā izziņu par periodu līdz 1996. gadam, ļoti precīzi jānorāda savas darba vietas nosaukums un periods, no kura līdz kuram esat tur strādājis,” iesaka E. Garā, norādot, ka mēdz būt iestādes vai uzņēmumi ar ļoti līdzīgiem nosaukumiem, kas apgrūtina vajadzīgās informācijas iegūšanu.

Lai saņemtu arhīva izziņu, jāiesniedz pieprasījums, aizpildot veidlapu vai uzrakstot to brīvā formā. Nacionālā arhīva interneta mājaslapā pieejamas arī elektroniskās veidlapas izziņas pieprasīšanai par darba stāžu, izpeļņu, dienestu, mācībām, darbu kaitīgos apstākļos un citiem sociāli tiesiskiem jautājumiem. Reģionu iedzīvotāji pieprasījumu var iesniegt kādā no 11 Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībām – zonālajos arhīvos. Par sociāli tiesisko izziņu jāmaksā valsts nodeva, kuras lielums atkarīgs no izziņā minēto faktu skaita: 14,23 vai 28,46 eiro. Valsts nodevas apmēru samazina par 50%, ja to pieprasa politiski represēta persona, pirmās vai otrās grupas invalīds vai cilvēks, kuram ir trūcīgas personas statuss.

E. Garā stāsta, ka reizēm ļoti grūti pierādīt apdrošināšanas stāžu no 1991. gada līdz 1996. gadam. Reizēm nākas pat vērsties tiesā.

Kur meklēt izziņas par bijušās PSRS teritorijā nostrādāto laiku? “Jāvēršas ar pieprasījumu attiecīgās valsts arhīvā,” atbild eksperte. Kopš 2015. gada Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments vairs neveic dokumentu izprasīšanas funkciju no ārvalstu arhīviem vai iestādēm. Tagad tas jādara pašam izziņas pieprasītājam, piemēram, ar e-pasta starpniecību.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Problēmas var būt tiem, kas deviņdesmito gadu sākumā tika atlaisti no privatizējamiem valsts uzņēmumiem ja viņi uzreiz atrada darbu, jo šie uzņēmumi nepārskaitīja valstij pienākošos nodokli un bija spiesti to darīt tikai tad, ja cilvēks pieteicās bezdarbniekos un tur tad pabalstu varēja saņemt tikai tad, ja nauda sociālajā fondā bija reāli ieskaitīta. Manā gadījumā valstij tam bija vajadzīgs gads. Un vēl interesanti vai tie trīs mēneši, kas tika apmaksāti kā atlaišanas pabalsts arī tika apmaksāti sociālajā plānā, jo tas ļāva par bezdarbnieku pieteikties pēc šiem trim mēnešīem. Vēlāk to samazināja uz mēnesi un arī jautājums, vai to ieskaita socapdroīnāšanā, jo gadskārtējie atvaļinājumi taču arī tiek apmaksāti. Padomju laikā ja nebija dokumentu, darba stāžu varēja pierādīt, ja bija divi liecinieki, kas par to galvotu. Tiem kas tā iestājas pret ēnu ekonomiku derētu šo normu reanimēt, jo tā varētu vismaz kādreiz par nelegāļiem kaut ko iekasēt, jo darba ņēmējs bieži ir kā grauds starp diviem dzirnakmeņiem – uzņēmēju un valsti, kur pēdējā apgalvo, ka jāpieprasa, bet mehānismmu kā to nodrošināt nerada.

  2. A ā ir ar to ka oficialu nestrada bet esi berna kopsanas atvalinajumā lidz tiem 1.6 gadiem? Tas iet stāžā?

  3. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI

  4. Likumā paredzēts celt arī piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu,kas uzkrāts līdz 1995.gada 1.decembrim.Tas attieksies uz cilvēkiem,kuriem līdz 1995.gada beigām bija sasniegts pensionēšanās vecums,piešķirta pensija…Interesanti,kāpēc aizejot tagad pensijā ar lielu darba stāžu,kur puse ir līdz 1995.gada 31.decembrim,nebūs šī piemaksa?

  5. Man tāpat kā Annas kundzei pietika ar darba grāmatiņu un augstskolas diplomu, padomju laikā bija likums ja maini darbavietu un mēneša laikā iestājies darbā citur ,bija nepārtraukts darba stāžs ,es savā laikā tā speciāli darīju ,taču tagad pēc darba grāmatiņas man to mēnesi neskaitīja. Pēc augstskolas bija mēnesis tā kā atvaļinājums un jāstājas darba attiecībās bija ar 1.augustu un atkal man neskaitīja to mēnesi pēc diploma saņemšanas un darba attiecību uzsākšanas. Uzskatu ka tas nebija taisnīgi.

  6. Pie mums viss ir ne tā- ne tai laikā piedzimi, ne tajā valstī strādāji.

  7. Latvijā darba stāžā neiekļāva 8 gadus par otro bērnu, jo , lūk, 1990.g. bija jāmaksā kaut kādas sociālās iemaksas. Teicu, ka varu šobrīd samaksāt- nē, tagad vairs nevarot. Uzskatu to par lielu netaisnību un krāpšanu no valsts puses. Tā vienkārši nošmauca tos gadus un viss.

  8. Darbs 14 gadu vecumā netiek ņemts vērā,jo tas esot bijis PSRS likumu pārkāpums.Un šādi gudrinieki sēž augstos krēslos un lemj kā mums būs dzīvot!

Draugiem Facebook Twitter Google+