Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. marts, 2012
Drukāt

Katrs strādājošais par Latvijas parādu procentos samaksā vidēji 29 latus


cilveki_leta4

Latvijas kopējais parāds sasniedzis jau vairāk nekā 5,6 miljardus latus. Šogad valstij naudas aizdevējiem būs jāatdod teju pusmiljarda latu. Un tas ir tikai sākums – turpmākajos trijos gados kopējā atdodamā summa sasniegs gandrīz trīs miljardus.

 

Latvijas valsts patlaban savus parādus reāli neatdod, bet gan pārfinansē, proti, aizņemas jaunu naudu, lai atdotu veco. Taču eksperti norāda, ka parādi tomēr būtu jāmazina.

Latvijas valsts patlaban savus parādus atdot vēl nespēj, jo budžets ir ar deficītu, turklāt neizdodas arī pārdot valsts uzņēmumus, kas varētu ienest papildu naudu valsts makā. Ekonomika, lai arī aug, taču joprojām nav stabila. Latvija tikai rāpjas ārā no krīzes. Tāpēc arī reālais parāda apmērs vismaz tuvākajos gados nemazināsies, turklāt, kā norāda 
eksperti, svarīgi būtu to vismaz stabilizēt un, galvenais, nepalielināt.

Neskatoties uz visai ļodzīgo ekonomisko situāciju, tomēr jau sākušās runas arī par to, ko darīt ar naudu, kas var ienākt valsts budžetā papildus. Vieni uzskata, ka Latvijai jau tagad būtu jāsāk domāt, kā tomēr vairāk naudas novirzīt tēriņiem, jo lineārā budžeta samazināšana krīzes laikā ir daudzviet radījusi naudas trūkumu, ko tagad būtu vēlams kompensēt. Otri uzskata, ka ar tēriņu palielināšanu ir jābūt ļoti uzmanīgiem un tomēr vismaz daļa līdzekļu noteiktu būtu jānovirza arī parāda mazināšanai, kas ļautu stabilizēt Latvijas finansiālo dzīvo.

 

Kad varētu 
sākt atdot?

Finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka visagrākais, kad Latvija tomēr varētu sākt arī reālu parādu atdošanu jeb nominālās summas mazināšanu, būtu jau pēc četriem gadiem – 2016. gadā. Tad, iespējams, valsts budžets jau būtu ar pārpalikumu. Turklāt aiz muguras būtu arī divi smagākie pašreizējo parādu atmaksas gadi – 2014. un 2015., kuros kopumā būs jārod iespēja pārfinansēt un atdot vecajiem aizdevējiem aptuveni 2,3 miljardus latu.

 

“Es domāju, ka mums būtu jāsāk vismaz ar mazumiņu. Nedomāju, ka uzreiz būtu jāatdod vairāki simti miljoni latu, iesākumā tie varētu būt 50 – 100 miljoni gadā. Bet mēs paši justos komfortablāk, parādu tomēr mazinot,” norāda A. Vilks.

 

Ministrs piebilst, ka politiskā griba reāli mazināt parādu patlaban esot liela. Taču, vai tāda saglabāsies arī pēc četriem gadiem un vai sabiedrība būs ar to mierā, to ministrs neprognozē.

Ekonomists Uldis Osis gan savās prognozēs par ekonomikas attīstību un Latvijas budžeta iespējām ir piesardzīgāks. “Situācija pasaulē ir neskaidra, un tas nozīmē, ka mēs nevaram skaidri zināt, kādas sekas notiekošais atstās uz Latviju,” skaidro ekonomists.

 

Parāds nav liels?
22mar_valsts_parads_6

Nenoliedzami, Latvijas parādsaistību apmērs patlaban ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Pēc “Eurostat” pēdējiem pieejamiem datiem, 2011. gada rudenī Latvijas ārējais parāds bija 44,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam – Grieķijai tas tolaik bija 159% no IKP, Itālijai – 119,6%, Vācijai – 81,8%. Taču Latvijai ir vislielākais parāda īpatsvars pret IKP Baltijas valstu vidū. Igaunijai parāds ir vien 6% no IKP, Lietuvai – 37,6%.

Tiesa, ekonomikai attīstoties, parāda attiecība pret IKP sarūk. Tieši tas ir viens no argumentiem to ekonomistu rokās, kuri uzskata, ka parāda atdošanai nebūt nav jābūt valsts prioritātei un, rodoties papildu ienākumiem budžetā, vispirms būtu jādomā par valsts pārvaldes un uzņēmumu atbalstu un stiprināšanu.

“Mums nav izmisīgi jācenšas samazināt parādu,” uzskata DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš turklāt pārliecināts, ka Latvijai parāds realitātē esot mazāks nekā 5,6 miljardi, jo Valsts kasē šobrīd ir ap miljardu latu, kas domāti finansiālās stabilitātes nodrošināšanai. Turklāt līdz ar IKP izaugsmi parāda īpatsvars saruks un, nonākot 20 – 30% robežās no IKP, tas, pēc P. Strautiņa domām, būtisku ietekmi uz ekonomiku kopumā neatstāšot. P. Strautiņš uzskata: “Lai arī tagad ekonomika aug, mēs tomēr joprojām atrodamies tādā pusdepresīvā stāvoklī. Patēriņa un investīciju apjomam būtu jābūt daudz lielākam.” Tāpēc, viņaprāt, valsts galvenajai prioritātei būtu jābūt rūpēm par ieguldījumiem ekonomikā un tās izaugsmē.

Arī U. Osis uzskata, ka rūpēm par ekonomikas attīstību ir jābūt, taču svarīgi ir arī domāt par reālu parāda samazināšanu. “No vienas puses, parāds nav liels, taču no otras – ja Latvijai nāksies saskarties ar jaunu pasaules krīzi, tai pie tik liela jau esošā parāda var rasties problēmas nepieciešamības gadījumā aizņemties papildu līdzekļus savas ekonomikas stabilizēšanai. Latvijai ir jābūt noturīgākai pret jaunām krīzēm – tāpēc parāds arī jāsamazina,” uzsver U. Osis.

 

Dārgi izmaksā

Lai arī parāds Latvijai nav liels, tas tomēr samērā dārgi izmaksā. Proti, pērn procentos vien Latvijas valdība par saviem parādiem samaksāja 240 miljonus latu, šogad tie būs jau 280 miljoni latu. Turklāt jārēķinās, ka, pārfinansējot Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) krīzes laika aizdevumu, tagad Latvija starptautiskajos finanšu tirgos var naudu dabūt tikai par augstākiem procentiem. Proti, starptautiskie aizdevēji Latvijai naudu aizdeva par 2,65 – 3,375 procentiem gadā, bet tagad, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos, likmes ir augstākas – virs 5% gadā.

“Pirmkārt, Latvija nedrīkstētu parādu pieaudzēt vēl lielāku. Un tad tas pakāpeniski būtu jāsamazina – jāatdod. To nedrīkst palielināt tāpēc, lai neradītu nevajadzīgu nastu valsts budžetam un nemaksātu lieki procentos prom līdzekļus, kurus varētu izmantot kādā no budžeta vajadzību jomām,” norāda Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

 

LB pārstāvis gan uzskata, ka Latvijas parāds ir samērā augsts. “Attīstītām valstīm, protams, uzticas vairāk un pieļaujamais parāda slieksnis līdz ar to arī ir augstāks. Vidējas attīstības valstis kā Latvija investoru skatījumā kļūst aizdomīgas jau pie parāda līmeņa ap 40% no IKP,” saka M. Grāvītis.

 

Ja lielo valsts parādu sadala katram Latvijas iedzīvotājam, tad patlaban katrs no mums ir parādā 2500 latus plus vēl procentu maksājumus, jo šī nauda tika ņemta, lai valsts spētu finansēt savas ikdienas vajadzības – maksātu algas, pensijas, pabalstus un veiktu līdzmaksājumus ES struktūrfondiem. “Vidēji gadā viens Latvijas iedzīvotājs nodokļos samaksā 1500 latus. Tas nozīmē, ka pilnīgai parāda atmaksai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāstrādā vairāk nekā pusotrs gads, nomaksājot nodokļus, turklāt ar nosacījumu, ka valdība nevienu nodokļos ieņemto latu netērētu citām vajadzībām kā vien parāda atmaksai,” teic M. Grāvītis. LB saprotot, ka valsts nevar parādu atdot uzreiz. “Šāda situācija, protams, nav reāla,” uzsver M. Grāvītis. Tāpēc arī visas valstis, tajā skaitā arī Latvija, parādu pārfinansē. Tiesa, šogad procentos vien katrs valstī nodarbinātais arī samaksās nemaz ne tik mazu summu – 29 latus.

Taču Latvija parāda izmaksas var mazināt, ne tikai pakāpeniski samazinot parāda reālo apmēru, bet arī pārejot uz eiro. “Jau 2014. un 2015. gadā būs jāpārfinansē 2,3 miljardi latu. Ir ļoti svarīgi, par kādiem procentiem to varēsim izdarīt: ar eiro par 2 – 2,5% vai bez – par 5,5 – 6%. Ja bez eiro nākas maksāt dārgāk, starpība desmit gados ir miljards latu jeb ik gadu prom procentos aizmaksāts pēc apjoma veselības vai izglītības budžets,” piebilst LB pārstāvis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+