Kaujas pierādīja, ka sarkanā armija nav tik neuzvarama 0
Bija pagājuši četri gadi kopš kara sākuma. Jūlija beigās sarkanajai armijai izdevās ielauzties Jelgavā. Taču arī tur tie Lielupei pāri netika, tādēļ bija nodoms Rīgu sasniegt caur Bausku, kur vācu armijas daļu nebija.
Stāvokli glāba Bauskas apriņķa priekšnieks majors Jānis Uļuks, nodibinot Bauskas brīvprātīgo bataljonu. Bataljons jau 28. jūlija vakarā ieņēma aizsardzības pozīcijas gar Lielupes krastu pretim Ziedoņiem un Saulainei, kur Lielupē bija sēkļi. Kā bataljona komandieris Uļuks bija paredzējis, tieši tur padomju karaspēks gribēja forsēt Lielupi. Tā sākās Bauskas aizstāvēšanas kaujas, kuras ilga līdz 14. septembrim. Pienāca 19. augusts, kad lielas ienaidnieka masas uzbruka Bauskai, to patiesībā ieņemot, tomēr, neraugoties uz kritisko stāvokli, tika nolemts iet triecienā pret sarkanarmiešiem. Noorganizēja trieciengrupu no brīvprātīgajiem, kurus atbalstīja tikai viens triecienlielgabals no kaut kādas vācu daļas un, pat neticami, līdz pulksten 13 ienaidnieks ar kaunu no Bauskas tika padzīts, zaudējot lielu skaitu karavīru. Mūsu zaudējumi bija tikai trīs kritušie un viens ievainotais.
Šogad nolēmām atcerēties Bauskas kauju 19. augustā, kur mēs pierādījām, ka sarkanā armija nav tik neuzvarama, kaut gan viņu pārspēks bija desmitkārt lielāks. No Bauskas aizstāvjiem šodien dzīvi esam mēs divi – es, Imants Zeltiņš, un Edgars Skreija, kas toreiz bija šoferis un vadāja leģiona komandieri majoru Rubeni un vēlāk Melceri.
18. augustā plkst. 12.30 noliksim ziedus pie pieminekļa Bauskas aizstāvjiem pie ieejas pilskalnā, plkst. 14 Bauskas kultūras namā pasākuma turpinājums. Lūdzu ierasties visus patriotus, kuriem interesē vēsturiskie notikumi pie Bauskas Otrā pasaules karā.
