Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. oktobris, 2012
Drukāt

Kauna traips – difterija (1)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Pateicoties vakcinācijai, Latvijā ir izzudis poliomielīts un daudzas citas smagas un dzīvību apdraudošas slimības, taču pēdējā laikā iedzīvotāji potējas kūtrāk nekā agrāk. Nav zināms, kādas sekas tam būs nākotnē – vakcinācijas līmenim pret lipīgām infekcijām nesasniedzot 95 procentus, sabiedrībā pieaug to izplatīšanās risks.


 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Uga Dumpis ir īpaši noraizējies par pašu svarīgāko – bērnu imunizāciju. Statistika liecina arī par tās ievērojamu aptveres kritumu. Piemēram, pret īpaši bīstamajām masalām un masaliņām pagājušajā gadā ir potēti mazāk nekā 90 procenti mazuļu, kas var radīt epidēmijas draudus.

Savulaik lielu traci izraisīja Anglijā izdarītais atklājums, ka masalu vakcīna izraisa autismu. Kaut vēlāk tas neapstiprinājās, daudzi bērni netika potēti, tādēļ tagad slimība radījusi lielas problēmas Lielbritānijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs. Arī Latvijā reģistrēti daži saslimšanas gadījumi.

– Man ir stipra imunitāte, tādēļ nevakcinējos pret gripu. Vai ieteiksiet to tomēr darīt?

– Ja neslimojat ar cukura diabētu, astmu, hroniskām plaušu, nieru un sirds kaitēm, jums mājās nav aprūpējamu smagu slimnieku un mazu bērnu, kā arī nestrādājat veselības aprūpē, izvēle ir jūsu pašas ziņā.

 

Minēto riska grupu pacientiem tas noteikti būtu jādara. Arī darījumu cilvēkiem, kas bieži dodas komandējumos un nevēlas radīt zaudējumus, vairākas dienas izkrītot no aprites. Ne velti ASV slimību kontroles centrs iesaka pret gripu potēties visiem. Tur sabiedrībā neatbalsta tos, kuri nevakcinējas un inficējoties vairākas dienas neierodas darbā.

 

Arī veselīgi cilvēki nav pasargāti no gripas vai citām infekcijām. Bieži vien tie, kuriem ir stiprāka imunitāte, saslimst pat smagāk, jo rodas izteiktāka organisma atbildes reakcija. Turklāt jārēķinās, ka, sasirgstot ar gripu, ikvienam pastāv paaugstināts risks iedzīvoties plaušu karsonī, urīnceļu un nieru infekcijās, kā arī sirds kaitēs.

– Vakcinācijas pretinieki apgalvo, ka potēšanās grauj dabisko imunitāti un kaitē veselībai. Vai varat to atspēkot?

– Vakcīnas tiek radītas pret slimībām, kas nopietni apdraud cilvēku veselību un dzīvību, tām jābūt drošākām par zālēm. Tie ir galvenie principi, uz kuriem balstās to ieviešana. Nopietnas komplikācijas tās mēdz radīt tikai aptuveni vienam no miljona iedzīvotājiu.

Kad pirms pāris gadiem uzliesmoja gripas pandēmija un bija strauji jāsaražo jaunas vakcīnas, radās šaubas par to drošību. Kaut arī tika novērotas neparedzētas blaknes, pārbaudījums, kad daudzās valstīs steigšus vakcinēja 20 – 40 procentus iedzīvotāju, beidzās bez ievērojamiem ekscesiem. Taču pašreiz ir pieejamas tikai sezonālās vakcīnas, kas ir ilgstoši pētītas un apliecinājušas savu drošību.

– Vairākkārt gadījies dzirdēt, ka vakcinēti cilvēki tomēr saslimuši. Kā tas skaidrojams?

– Jebkura vakcīna var izraisīt lokālu reakciju – apsārtumu, pietūkumu un sāpes, kā arī paaugstinātu temperatūru, taču parasti tā ātri pāriet.

 

Tiesa, simtprocentīgi vakcinācija no inficēšanās nepasargā, taču gadījumi, kad vakcinēts cilvēks nopietni sasirgst, ir reti. Savulaik tā notika, kad karavīriem un mežstrādniekiem vakcīnas izsniedza par velti. Toreiz tās veda uz mājām un, iespējams, neuzglabāja ledusskapī, tādēļ tās bija zaudējušas efektivitāti.

 

Jāņem vērā, ka gripas vakcīna sāk iedarboties tikai pēc piecām septiņām dienām, un šajā laikā ir iespējams inficēties. Turklāt tā neaizsargā no paragripas, adenovīrusu un citām elpceļu infekcijām.

Līdz 15 procentiem vakcinēto antivielas pret noteikto slimību organismā neveidojas, taču tas nenozīmē, ka cilvēks sasirgs, jo pastāv arī citi aizsardzības mehānismi. Ja potēšana veikta pēc atbilstoša grafika, antivielu pārbaude ir lieka laika un naudas tērēšana.

– Pret kurām slimībām vajadzētu nodrošināties ikvienam pieaugušajam?

– Pret difteriju. Latvija ir praktiski vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur jau vairāk nekā desmit gadus iedzīvotāji regulāri saslimst un pat mirst no šīs infekcijas, jo nav revakcinēti. Jo mazāk cilvēku potēti, jo vairāk baktēriju nēsātāju un uzņēmīgo pret šo slimību. Citās valstīs reģistrētie retie difterijas gadījumi parasti ir saistīti ar nekontrolētu neaizsargātu cilvēku migrāciju.

Obligāti jāvakcinējas pret stingumkrampjiem, kuru ierosinātāji atrodas augsnē. Iespēja saslimt pastāv, gan rokot dārzu, gan nobrāžot celi – inficēšanās risku rada netīras brūces.

 

Revakcinācija nepieciešama ik pēc desmit gadiem. Stingumkrampju un difterijas vakcīna ir ievadāma vienā devā, ko bieži kombinē ar garā klepus vakcīnu. Pēdējā laikā pieaugušas problēmas arī ar šo infekciju.

 

Iesaku potēties arī pret ērču encefalītu – smagu slimību, ar kuru Latvijā ik gadu saslimst vairāki simti cilvēku. Agrāk revakcināciju ieteica veikt ik pēc trim, tagad – pieciem gadiem, izņemot veciem cilvēkiem. Pēdējā laikā atklāts, ka pietiek to izdarīt ar septiņu gadu intervālu. Ja nokavēts arī šis termiņš, revakcinēties, neuzsākot jaunu kursu, var arī vēlāk.

Diemžēl joprojām klīst bezjēdzīgas runas, ka Latvijā vajadzētu atļaut ievest imūnglobulīnu no Krievijas, lai lietotu pret ērču encefalītu. Tā kā tas ir potenciāli bīstamāks par vakcīnām, turklāt ar apšaubāmu efektivitāti, Austrijā vairs šo preparātu neražo.

Pārējo vakcīnu nepieciešamība jāizvērtē katram individuāli. Vairākas ir ieteicamas, bet dažas – obligātas, dodoties uz tālām, eksotiskām valstīm.

 

Uzziņa

Valsts pilnībā apmaksā vakcināciju pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, B hepatītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, pneimokoku infekciju, epidēmisko parotītu, masalām, masaliņām, vējbakām un cilvēka papilomas vīrusa infekciju.

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. atiecībā uz gripas poti-salti meli,ka tā nodrošina aizsardzību pret gripu.kad potējos vienmēr slimoju,tagad ne-jo gripas potē ir tā trakā gripa ar ko visus biedē….

Draugiem Facebook Twitter Google+