Kaunpilna vizītkarte – jau desmit gadus nespēj sakārtot bijušos robežkontroles punktus 4

Mūsu uzņēmēju rožainie plāni par biznesa veidošanu pamestajos robežkontroles punktos tomēr bieži vien neīstenojas. Kaut vai tādēļ, ka kaimiņi izrādījušies ašāki un savā robežas pusē šajos objektos jau ierīkojuši stāvlaukumus, kafejnīcas un citas garāmbraucējiem nepieciešamas labierīcības. Būvēt identisku objektu tieši blakus jau esošam acīmredzot nerentējas, un ēkas tiek pamestas novārtā. VNĪ pārstāvis skaidroja, ka pašvaldību kompetencē ietilpst būvju izvērtēšana un tās varot likt īpašniekiem sakārtot vai nojaukt nolaistās ēkas. Diemžēl vietvaras ar neapzinīgajiem īpašniekiem cīnoties bez īpašiem rezultātiem. Arī Saeimas deputātiem nekādu instrumentu viņu ietekmēšanai nav, un Saliedētības komisijas pārstāvji varēja tikai pažēloties par nepievilcīgo Latvijas vizītkarti. “Mēs turpināsim uzturēt šo jautājumu darbakārtībā arī rudens sesijā un aicināsim arī Ministru kabinetu pievērst uzmanību šai problēmai,” teica I. Latkovskis.

Jau gadus desmit bijušie Latvijas robežkontroles punkti uz Lietuvas un Igaunijas robežas pamestībā sabrūk un aizaug ar krūmiem, radot nepatīkamu iespaidu mūsu valsts viesiem un liekot kaunēties mums pašiem. Pirms diviem gadiem par to “Latvijas Avīzē” rakstīja arī kolēģis Artis Drēziņš (“Latvijas robeža – kauna vieta”, “LA”, 2013. g. 11. oktobris), ironiski vaicājot: “Kāpēc Latvijas robeža Ainažos izskatās kā bojā gājuša kolhoza kūtspakaļa? Turpretī turpat līdzās esošais bijušais Iklas robežkontroles punkts Igaunijā ir sakopts.” Nu beidzot šo problēmu pamanījuši arī Saeimas deputāti, kaut gan risinājumu šai problēmai piedāvāt parlamentārieši nespēj.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

[wrapintext][/wrapintext]

“Tas ir valsts prestiža jautājums. Bijušie robežkontroles punkti ir pirmais, ko, iebraucot Latvijā, pamana mūsu viesi, bet aizvadīto desmit gadu laikā neesam spējuši tos sakārtot,” teica Pilsonības, migrācijas un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA). Visnepatīkamākā situācija izveidojusies Grenctāles un Ainažu punktos, kur bijušie robežpunkti šobrīd jau pārvērtušies par atbaidošiem graustiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai meklētu risinājumus, uz komisijas sēdi tika uzaicināti Iekšlietu ministrijas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ierēdņi. Viņi skaidroja, ka savulaik šie objekti veidoti muitas un robežkontroles vajadzībām, bet pēc iestāšanas Šengenā un Eiropas Savienībā (ES) zudusi nepieciešamība veikt šīs funkcijas uz iekšējās robežas. Atbilstoši ES regulai novākti satiksmes plūsmu ierobežojošie šķēršļi un robežsardze šos punktus pametusi, koncentrējoties valsts austrumu robežas kontrolei.

Ēkas, kas netraucēja satiksmes plūsmu, atstātas un nu lielākoties nokļuvušas privātīpašnieku rokās. Piemēram, Ainažu robežkontroles punkts 2011. gadā ar nomas pirkuma tiesībām pārdots privātpersonai Uldim Laizānam, bet nekāda attīstīšana vai pat sakopšana objektā nenotiek. Savukārt Grenctāles robežkontroles punktu savulaik nomā ieguvusi AS “Kurzemes mehanizators”, bet nav spējusi segt finansiālās saistības, tādēļ līgums lauzts. Pašlaik tiek pabeigti dokumenti, lai objektu nodotu jaunam īpašniekam – SIA “East-West Transit”, kas darbojas zem “Latvijas naftas” zīmola. Uzņēmums sola nolaisto Grenctāles robežkontroles punktu pārbūvēt par multifunkcionālu kompleksu, kurā ietilptu degvielas uzpildes stacija, smago kravas auto serviss, kafejnīca, motelis, stāvlaukums un citas labierīcības. Rucavā ēkas bijušas tik sliktā stāvoklī, ka nu jau ir nojauktas, Meitenē no komersantu puses ir interese par stāvlaukuma iznomāšanu.

Mūsu uzņēmēju rožainie plāni par biznesa veidošanu pamestajos robežkontroles punktos tomēr bieži vien neīstenojas. Kaut vai tādēļ, ka kaimiņi izrādījušies ašāki un savā robežas pusē šajos objektos jau ierīkojuši stāvlaukumus, kafejnīcas un citas garāmbraucējiem nepieciešamas labierīcības. Būvēt identisku objektu tieši blakus jau esošam acīmredzot nerentējas, un ēkas tiek pamestas novārtā. VNĪ pārstāvis skaidroja, ka pašvaldību kompetencē ietilpst būvju izvērtēšana un tās varot likt īpašniekiem sakārtot vai nojaukt nolaistās ēkas. Diemžēl vietvaras ar neapzinīgajiem īpašniekiem cīnoties bez īpašiem rezultātiem. Arī Saeimas deputātiem nekādu instrumentu viņu ietekmēšanai nav, un Saliedētības komisijas pārstāvji varēja tikai pažēloties par nepievilcīgo Latvijas vizītkarti. “Mēs turpināsim uzturēt šo jautājumu darbakārtībā arī rudens sesijā un aicināsim arī Ministru kabinetu pievērst uzmanību šai problēmai,” teica I. Latkovskis.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.