Latvijā
Kriminālziņas

“Kauns par savu stulbumu!” Lāstu noņēmēju notiesā par krāpšanu 16


Žanna teikusi, ka dēls un citi viņas bērni ies bojā, ja nesamaksāšot viņai 3996 latus par 999 svecēm. Slakot ūdeni uz papīra lapas, parādījušies cipari 666×4, kas nozīmējot latus par diviem bērniem.
Žanna teikusi, ka dēls un citi viņas bērni ies bojā, ja nesamaksāšot viņai 3996 latus par 999 svecēm. Slakot ūdeni uz papīra lapas, parādījušies cipari 666×4, kas nozīmējot latus par diviem bērniem.
Shutterstock ilustratīvs foto

Ināra, sieviete labākajos gados, sarunai piekrīt ar noteikumu, ka neminēšu ne tikai viņas īsto vārdu, bet pat novadu. Esot liels kauns par sevi, nevēlas arī, lai par viņu un ģimeni smejas. “Atbraucāt paskatīties uz stulbeni?” man smaidot jautā enerģiska dāma, kas izbrīvējusi laiku starp savām daudzajām biznesa darīšanām. “Ceru, ka šo stāstu izlasīs un tas palīdzēs cilvēkiem, kam var nākties iekļūt lāstu noņēmēju valgos vai tajos jau ir iekļuvuši. Ja jau es, biznesmene, kam prāts nav tas vājākais un ir uztrenēta oža uz žuļikiem, iekļuvu krāpnieces lamatās… Tagad, analizējot notikušo, man ir skaidrs: mani nohipnotizēja un iebaidīja brīdī, kad biju emocionāli ļoti vāja. Turklāt jau no bērnības man bail no čigāniem.”

Kapu sveces aploksnē

Tas sākās pirms 26 gadiem, kad Ināra gulējusi slimnīcā. Bija krietni sašķobījusies veselība, arī bērni slimojuši. Palātā bijusi arī kāda pusmūža čigāniete, kas viņu mierinājusi, devusi tējas dzert, par ko viņai Ināra maksājusi. Izgājusi no slimnīcas, veselība uzlabojusies gan pašai, gan bērniem.

“Bija jau pagājuši daudzi gadi, kad 2007. gadā pasta ēkas durvīs nejauši saskrējos ar to pašu čigānieti, kura man pateica, ka ar mani notikšot sliktas lieta, kāds saslims vai notiks kas cits ļauns. Otru reizi satikāmies laukumā, kur viņa man rādīja meitas drauga fotogrāfiju – caur viņu mums esot uzlikts lāsts, aiziešot bojā gan puisis, gan visa mūsu ģimene. Drīz meita pastkastītē atrada aploksni ar četrām smilšainām, kopā salipušām kapu svecēm un melniem diegiem. Tai brīdī noticēju, ka briesmas ir reālas un lāsts ir jāatbur, kā to piedāvāja čigāniete. Meita gan gribēja doties uz policiju, bet es neļāvu. Iedevu čigānietei trīs reizes 330 latus, kā viņa prasīja. Naudu pie radiem, draugiem aizņēmos. Tad kādu laiku bija klusums, līdz uzradās čigānietes meita Žanna: māte esot nomirusi, jo visas manas nelaimes uzņēmusi uz sevi, bet tagad visas nelaimes atkal man sākšot uzbrukt. Jaunā “glābēja” sauca mani uz tikšanos, uz lapām smidzināja ūdeni, un tur parādījās zārki, rietoša saule. Tagad domāju, ka tur caurumiņi bija sadurti vai kas cits ar to papīru izdarīts, lai rādītos tādi attēli. Bet tad par to nedomāju. Tad vēl Žanna stāstīja, ka visādas citādas briesmas redzot par mani un bērniem. Biju šausmās un tikai maksāju,” atceras Ināra.

“Nauda bija vajadzīga svecēm un lūgšanām: lāstu noņēmēja stāstīja, ka 36 cilvēki katru dienu lūdzoties. Viņa bieži naktī starp pulksten trijiem un četriem zvanīja un stāstīja, kādas tik briesmu lietas viņa redzot, ka visu laiku jālūdzoties. Vēl tagad es šajā laikā bieži mostos aukstiem sviedriem, gaidot ziņas par nelaimēm… Tad vēl sagadījās, ka avārijā aizgāja bojā radinieks, jauns puisis. Čigāniete to uzzināja un konstatēja: viņa vietā vajadzēja būt maniem bērniem, tikai viņu lūgšanas paglābušas. Tad vēl riteņi automašīnām ik pa laikam sāka krist nost: gan manam, gan dēla, gan znota auto. Tagad saprotu, ka tika noorganizēts, lai tos atskrūvē. Man bija liegts kaut ko stāstīt ģimenei, meita zināja tikai par tām svecēm aploksnē un nejauši vienu īsziņu bija izlasījusi par 5000 latu maksāšanu.”

“Tu esi slazdā!”

Ināra atjēgusies 2009. gadā Mātes dienā. Kapos gājusi pēc ūdens puķēm un pretim nācis čigāniešu bariņš, viena pagriezusies pret viņu un sacījusi: “Tu esi slazdā! Kāpēc tici viņai? Tavs prāts ir zem sloga, tevi spiež nost tā sieviete!” Tad kā priekškars nokritis. Ināra zvanījusi Žannai un teikusi: “Tu mani mānīji.” Saņēmusi atbildi: “Es no tevis neko neesmu izkrāpusi, tu man neko neesi devusi.”

“Gāju uz prokuratūru, un tur man noticēja, jo, izrādās, bez manis bija vēl trīs sievietes, kas nesušas naudu Žannai un pēc tam attapušās. Četrus gadus ilga izmeklēšana, sešus gadus – tiesvedība, kuru es uzvarēju. Kopā visu saskaitot, lāstu noņemšanai biju iztērējusi 109 922 eiro – gan pašas, gan aizņemtu naudu. 50 tūkstošus vēl esmu parādā, bet aktīvi darbojos uzņēmējdarbībā, bērni palīdz. Žanna neko nav atdevusi un, domāju, neatdos, neceru. Visu notikušo uztveru kā dzīves pārbaudījumu. Paldies Dievam, man bija cilvēki blakus, kas uzmundrināja, neļāva nolaist rokas. Arī pati sapratu: no katras bezizejas ir izeja!” tagad saka Ināra.

Viena tiesa tic vairāk nekā otra

Rajona tiesa 2015. gada 12. janvārī no Žannas par labu Inārai piedzina 1280,58 eiro – tā bija nauda, ko varēja pierādīt kā izkrāptu. Tāpat piesprieda 220 piespiedu darba stundas par krāpšanu. Otra tiesas instance – apgabaltiesa – lēmumu pārskatīja un 2016. gada 16. novembrī cietušajai noticēja daudz vairāk, neņemot vērā apsūdzētās teikto, ka viņu aprunājot nācijas dēļ un ka abām bijis kopīgs bizness (ideja pārdot kādu karjeru), kura dēļ esot sastrīdējušās, tāpēc Ināra nolēmusi atriebties un viņu apmelot.

Tiesu materiālos lasāms Žannas apgalvotais, ka tieši Ināra viņai zvanījusi naktī, baiļojoties par sevi un savu ģimeni, lūgusi, lai ar viņu runājot. Žanna viņai devusi aptiekā pirktu tēju, kuru pati dzērusi, lai varētu labāk gulēt. Zīlējusi, bet ar buršanu nenodarbojoties. Ja būtu no Ināras ņēmusi tik milzīgu naudu, kā viņa apgalvo, tad nedzīvotu nabadzībā, bet sen būtu aizbraukusi projām.

Bet Ināra tiesai skaidroja, ka par biznesu ar Žannu bijušas tikai sarunas, nauda viņai dota par svecēm un lūgšanu organizēšanu. Kad nākusi apskaidrība, lūgusi, lai naudu atdod, bet, kad saņēmusi negatīvu atbildi, vērsusies prokuratūrā.

Kad saceļas uguns spēki

Vērtējot apsūdzētās, cietušās, liecinieku liecības un rakstveida liecības, tiesa lēma par labu cietušajai. Lūk, kādas naudas summas figurē tiesvedības materiālos. Pirmā summa, kas bija jādod Žannai, bija 666 lati par pieciem ģimenes locekļiem, ko tērētu svecēm un lūgšanām klosteros. Kad samaksāts prasītais, vēlāk Ināra saņēmusi ziņu, ka uguns spēki sacēlušies un nu par katru ģimenes locekli vajagot 999 latus. Sieviete liecināja, ka jutusies kā tunelī, neko apkārt neredzējusi, dzīvojusi pastāvīgās bailēs. Inārai tik daudz naudas uzreiz neesot bijis, tāpēc viņa daļu aizņēmusies. Naudu ņēmusi no bankomāta, parasti 200 – 500 latus vienā reizē un tajā pašā dienā nodevusi Žannai rokās. Naudas izņemšanas summas un dienas redzamas banku izdrukās. Kad dēla automašīnai nokritis ritenis (tieši pretim tiesas ēkai), Žanna teikusi, ka dēls un citi viņas bērni ies bojā, ja nesamaksāšot viņai 3996 latus par 999 svecēm. Vēlāk pašai Inārai solījusi nepatikšanas: lai no tām izbēgtu, atkal bija jānopērk 999 sveces dedzināšanai uz četriem ceļiem. Tad atkal, slakot ūdeni uz papīra lapas, parādījušies cipari 666×4, kas nozīmējot latus par diviem bērniem. Tamlīdzīgas lietas notika vēl vairākas reizes. Reiz Ināra pat savu bankas karti bija iedevusi Žannai, jo pašai nav bijis laika, citā reizē kāds kolēģis čigānietei iedevis viņas atstāto naudu.

Tiesa konstatēja, ka kopumā 2007. – 2009. gadā Žanna no Ināras izkrāpusi 77 254 latus jeb 
109 992,54 eiro.

Ināras meita tiesā liecināja, ka patiesībā viņai un brālim dzīve ritējusi bez lielām problēmām. Kāds Ināras kolēģis liecinājis, ka viņa zvanījusi un teikusi, ka atnāks čigāniete, kurai jāatdod aploksne ar naudu, kas atrodas atvilktnē, pretējā gadījumā ar viņas ģimeni notikšot nelaime. Ar kādu mūža draudzeni Ināra dalījusies notiekošajā – draudzene nesekmīgi mēģinājusi viņu pārliecināt, ka tiek krāpta. Interesanti, ka arī draudzene bija vērsusies pie Žannas, lai noņem lāstu savai ģimenei, un pat samaksājusi par lāsta noņemšanu 2500 latus, kaut gan jau pašā sākumā sapratusi, ka tiekot krāpta. Draudzene tiesā sacīja, ka čigānietei piemītot lielas ietekmēšanas spējas.

Ināra, lai dotu naudu Žannai, aizņēmusies naudu no vairākām draudzenēm, paziņām un bankām.

Apgabaltiesa piesprieda čigānietei trīs gadu nosacītu cietumsodu par krāpšanu un atmaksāt Inārai 109 922,54 eiro. Pagaidām vēl neviens eiro neesot atmaksāts.

Kur palikusi nauda?

Kāds no tiesnešiem, komentējot šo lietu, sacīja, ka tiesai nemaz nav bijis viegli pieņemt šādu lēmumu. It kā juridiski skaidrs, ka čigāniete, ietekmējot cilvēka gribu un iemantojot uzticību, guvusi sev labumu un to var definēt kā krāpšanu, taču, no otras puses, cilvēks kļuva vesels, apskaidroja galvu un vairs netic blēņām, arī bērni necieta, tātad naudu savā ziņā varot uztvert kā samaksu par veselību, apskaidrošanos un veiksmi…

Man izdevās atrast arī pašu Žannu, kura dzīvo savrupmājā – samērā sakoptā, taču bagātība nav jaušama. Mūsu saruna gan bija īsa. Dažas minūtes pāri žogam. Žanna intervijas nedodot, un Ināra viņai esot apnikusi. Nekādu naudu neesot no viņas ņēmusi: vai tad es neredzot, cik nabadzīgi viņa dzīvojot.

Bet kur palikusi nauda? Diezgan ticami, ka Žanna naudu nodevusi tālāk kopienas savējiem. Nesen kādā sarunā Vecumnieku cietuma (nu jau slēgtā) priekšnieks Aigars Starodub­cevs man stāstīja, kā palīdzējis turpat Vecumniekos uz dzīvi iekārtoties kādai sodu izcietušai čigānietei, krāpniecei un narkotiku tirgotājai, kundzei jau gados. Viņa ļoti nav gribējusi doties uz dzimto pilsētu, kur viņai, kopienā zemu stāvošai, atkal liktu nodarboties ar nelikumībām, sapelnīto tāpat liktu atdot, bet pati tāpat beigās nonāktu cietumā.

LA.lv