Foto: Shutterstock

Kāpēc sarkanajām jāņogām ogas kļūst dzeltenīgas? 1

“Kāpēc sarkanajām jāņogām ogas kļūst dzeltenīgas? Arī uz lapām ir līdzīgi plankumi.”| EVIJA JELGAVĀ

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 170
Lasīt citas ziņas

Pēc apraksta spriežot, tā ir ogu krūmu kausiņrūsa, ko ierosina sēne Puccinia ribesii-caricis. Šogad slimība plaši izplatījusies gan uz jāņogām, gan upenēm. Uz lapām, to kātiem un ogām parādās lieli, dzeltenīgi oranži plankumi. Lapu apakšpusē veidojas dzeltenas un oranžas rūsas pustulas. Bojātie ziedi, ķekari un lapas vēlāk birst. Kausiņrūsa ievērojamus ražas zudumus nerada, tomēr dažkārt var nobirt puse lapu un krūmi sāk nīkuļot. Izcelsmes avots ir inficētās auga daļas (iepriekšējā gadā nobirušās lapas, inficētie dzinumi), kā arī dārza tuvumā augošie grīšļi, jo ogulāji inficējas agri pavasarī, kad no tiem tiek pārnestas sēnes sporas.

Lai ierobežotu slimības izplatību, jāveic profilaktiskie pasākumi: jāiznīcina ogulāju tuvumā augošie grīšļi, nobirušās ogulāju lapas jāiestrādā augsnē, jāretina sabiezinātais vainags. Agri pavasarī pret šo slimību smidzina ar Topāzu 100 (2. reģistrācijas klase), lietojot 0,5 l/ha. Apstrādi atkārto pēc nedēļas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.