Viedokļi
Komentāri

Bušmanis: Vispirms nolauza rādāmkociņu, tad – Kušneru 12


Edvards Kušners
Edvards Kušners
Foto – Ieva Leiniša/LETA

Kaut arī par Edvarda Kušnera pārapstiprināšanu uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā vakar Saeimā bija divreiz vairāk balsu “par” nekā “pret”, tomēr atturējušos dēļ pietrūka vairākuma. Kušneram nelabvēlīgi nobalsoja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Saskaņas” deputāti, kuriem piebalsoja atsevišķi Nacionālās apvienības un partijisko piederību nomainījušie deputāti.

Tas, kurš un kādus jautājumus uzdeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī priekšspēle šo jautājumu sagatavošanai, norāda uz jau iepriekšēju nodomu izslēgt vienu no redzamākajiem un kompetentākajiem Latvijas Bankas līderiem. Protams, arī apsūdzība LB prezidentam Ilmāram Rimšēvičam radīja nelabvēlīgu fonu neinformētāko deputātu piebalsošanai – sak, visi viņi tur tādi aizdomīgi!

Tomēr ne visi. Latvijas Banka ir kļuvusi par faktisko valsts ekonomikas centrālo domnīcu. Tajā ir trīsreiz vairāk ekonomistu nekā Ekonomikas ministrijā, kur nu vēl LZA Ekonomikas institūtā… Savā analīzē ekonomisti ir atzinuši, ka valsts straujāka izaugsme ir iespējama, tikai kardināli reformējot izglītības sistēmu. Viņi neatrod šeit nekādu “veiksmes stāstu”. Nu nepatīk ne Veselības, ne Izglītības ministrijai, ka banka rīko konferences un iesaka atšķirīgu politiku no viņu piekoptās. ZZS vadīto Finanšu ministriju arī noteikti kaitināja Latvijas Bankas priekšlikumi nodokļu reformai, pirms vēl ministrija nāca klajā ar saviem. Šis varbūt izskaidro atbalsta trūkumu Saeimā (“tēlo te gudrāku par mums!”). Bet kurš ir iniciators?

Iemesli ir vairāki, bet redzamākais ir saķeršanās vēl Laimdotas Straujumas valdībā, kad, dalot šā finanšu perioda ES fonda līdzekļus, koalīcija uzņēmās virssaistības (tas ir, tērēt tos līdzekļus, ko citi neapgūs) un iedalīja ZZS un “Vienotības” pārvaldītajām lielpilsētām papildus 56 miljonus eiro. Latvijas Bankas vārdā Edvards Kušners toreiz valdībā norādīja, ka šādam finansējumam nav seguma ne budžetā, ne ES fondos. Reaģējot uz to, Ventspils mērs Aivars Lembergs savā kārtējā preses konferencē nosodīja viņu un dusmās salauza rādāmkociņu. Tikpat atšķirīgi viedokļi Saeimā bija par banku ofšorizāciju.

Uzbrukums personīgi Edvardam Kušneram sākās ar neadekvāti izvērstu un vāji argumentētu rakstu sēriju “NRA” par viņa dalību ārzonas uzņēmumā pirms 12 gadiem. (Iepriekšējo reizi šis fakts netraucēja viņu apstiprināt.) Kad no juridiskā viedokļa nekādu pārkāpumu neizdevās atrast, tad turpinājumā intensīvi tika radītas šaubas par reputāciju. Kad pienāca laiks Saeimā vērtēt Kušnera darbu, nevērtēja vairs to, bet šo vienas avīzes radīto reputāciju.

Līdzīgi arī Ungārijā 2010. gadā sākās uzbrukumi Centrālās bankas vadītājam Andrašam Simoram. Toreiz ES institūcijas panāca, ka Ungārijas parlaments mainīja Centrālās bankas likumu, kas paredzēja tās apvienošanu ar Ungārijas Finanšu uzraudzības pārvaldi un valdības locekļa dalību Centrālās bankas procentu likmju noteikšanā. Šķita, bankas neatkarību izdevās nosargāt. Tomēr 2013. gada martā Simoram beidzās termiņš, viņš saņēma apvainojumus par darījumiem ar ārzonām, un viņa vietā uzreiz ievēlēja citu. Līdzīgs scenārijs! Arī pats Kušners savas kandidatūras noraidīšanu saista ar vēlmi ietekmēt Latvijas Bankas neatkarību. Iespējams, mērķis ir “ātri pārņemt ietekmi Latvijas Bankā”, viņš norādīja vakar. Vai šī tendence turpināsies, tas atkarīgs no tā, kas būs bankas prezidents un padomes locekļi. Un vai politiķi padomes papildināšanu padarīs atkarīgu tikai no jaunā bankas prezidenta, lai “viņš varētu izvēlēties savu komandu”. Latvijas Bankas politiskā neatkarība ir jānosargā!

Latvijas Bankas padomē no 1. jūnija paliks minimālais darbspējīgais daudzums – četri locekļi no sešiem nepieciešamajiem: prezidenta vietniece Zoja Razmusa, Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš. Kušners zaudējuma rūgtumā gan baida ar kvoruma trūkumu, ka ikviena padomes locekļa prombūtne pašlaik būtiski apdraud centrālās bankas lemtspēju. Ar to, manuprāt, viņš pārspīlēja, jo četriem cilvēkiem nevarētu būt grūti sarunāt laiku, kad sanākt. Arī Latvijas Banka oficiālā paziņojumā mierina: “Latvijas Bankas padome ir un būs lemtspējīga – pēc 31. maija padomes darbā piedalīsies četri padomes locekļi. Tuvākajā laikā tiks virzīts kandidāts vakantajam Latvijas Bankas padomes locekļa amatam.”

LA.lv