Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. aprīlis, 2014
Drukāt

Māris Antonevičs: Putina politikai dots apzīmējums “rašisms” (13)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Iesākumā kāda globālajā tīmeklī izlasīta anekdote. Kādai Odesas ģimenei zvana radi no Sanktpēterburgas:

– Dzirdējām, kas jums tur notiek. Tās ir šausmas, brauciet pie mums, mēs jūs te izmetināsim.

– Pag, kādas šausmas, un kāpēc mums kaut kur jābrauc?

– Jums taču fašisti visu Ukrainu pārņēmuši.

– Nē, nav tik traki, pagaidām tikai Krimu…

Slavenais Odesas humors. Tomēr vārdi “fašisti”, “nacisti”, “Hitlers” Ukrainas notikumu sakarā skanējuši ļoti bieži no abām pusēm. Apsaukāšanās līmenī tam varbūt pat nebūtu vērts pievērst īpašu uzmanību, taču saturiski gan. Ja Krievijas iedzīvotājam sāktu stāstīt, ka viņa valsts vadītājs savā politikā izmanto nacistu metodes, viņš, visticamāk, pārsteigumā izplestu acis. Krievu vairākuma izpratnē nacisms ir Hitlera ūsiņas, kāškrusti, vācu marši, taisni izstieptas rokas, nacistu formastērpi un Vērmahta ieroči, nevis politika, kas aiz tā visa stāv. Tā pat nav propaganda, tā ir gadu desmitu laikā izveidojusies uztvere, kas, starp citu, nav sveša arī rietumvalstīm, ja atceramies mūžīgās diskusijas par Hitlera un Staļina režīmu ļaunuma salīdzināšanu. Lai gan Staļina tēls mūsdienu Krievijā ir ļoti populārs, Putins savās darbībās tiešām vairāk sāk līdzināties Hitleram, jo izmanto nacionālismu un “tautiešu” aizstāvību gan kā ģeopolitisku argumentu, gan sabiedriskā noskaņojuma veidošanas instrumentu. Starp citu, jau parādījies diezgan precīzs apzīmējums šai Krievijas politikai – “rašisms” (no angļu “Russia” (Krievija) + “fašisms”).

Pateicoties “Latvijas Avīzes” lasītājai Birutai Bētai, nesen uzzināju par kādu interesantu grāmatu – Ernesta Treiguta-Tāles “Latvieši, karš ir sācies!”. Tas ir dokumentāls materiāls, kas rakstīts dienasgrāmatas veidā 1936. – 1944. gadā. E. Treiguts-Tāle kā Latvijas un Lietuvas telegrāfa aģentūras darbinieks 1937. gadā tiek nosūtīts uz Berlīni, kur ir liecinieks tam, kā tiek konstruēta nacistiskās Vācijas politika. Arī attiecībā uz Baltijas valstīm.

Spriediet paši:


– Vācu emigranti, kuri atstāja Baltiju 1920. gadā, uzskata par savu pienākumu palīdzēt Baltijas valstīs palikušajiem vāciešiem. Tas attiecoties pirmām kārtām uz baltvācu jaunatni, kurai jācīnās pret latviešu pretestību.

– Kas baltvāciešiem te par dzīvi? Studēt var tikai ar ierobežojumiem, tas ir, ja iztur pārbaudījumus latviešu valodā! Pases ierakstos kropļo baltvācu uzvārdu rakstību un tā tālāk.

– Veikli slēpti Berlīnes naudas pārvedumi šejienes baltvācu naciķiem – oficiāls pabalsts baltvācu kultūrinstitūtiem. Tagad Rīgas naciķi izvirzījuši jaunu saukli: “Latvieši atņēma mūsu senčiem pagātni, bet mūsu jaunajiem nākotni.”

– Baltvācu naciķu jaunatnes sanāksmē ir runāts par “drīzu latviešu valdīšanas galu”, apmācībām atpūtas nometnēs, kur jaunos iepazīstina ar naciķu propagandas literatūru no Vācijas.

– Pēc Kārļa Ulmaņa runas, dibinot Rakstu un māk­slas kameru, naciķu izdevumi rakstīja: “Ulmanis ir aizmirsis, ka 25% Latvijas iedzīvotāju ir sveštautieši. Neiedomājami, ka vecajai tradīcijām un sasniegumiem bagātajai vācu kultūrai tagad ir jāpakļaujas latviešu kultūrai.”

– Latvijas valdība, risinot mazākumtautību problēmu, neņem vērā vēsturisko attīstību, ar savu nepiekāpību šajā jautājumā izaicinājusi Vāciju.

– Rīga vēloties labas attiecības ar Berlīni, bet tam varēšot ticēt tikai tad, ja Ulmaņa valdība revidēs savu nostāju pret baltvāciešiem.

– Baltvāciešu apspiešana kavējot draudzīgas attiecības, jo Berlīne to nevarot ignorēt.

Kaut kas pazīstams, ne?

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. antonovics nezin krievijas vesturi….un kas ir fasists-naciki kuri tika iznicinati 2 p k….

  2. ĻOTI PRECĪZI !

  3. Anekdote laba 🙂 Raksts arī interesants

  4. Atbilstoši šodienas situācijā, teiciens par Krievijas agresīvo uzvedību, var tikts nosaukts par Krievijas PUTINA RAŠISMU, ko var droši pielīdzināt Hitlera fašismam. Abi savā izpildījumā ir vienādi.

  5. Antonevič, neblamējies! Pavisam nesen aizstāvēji Cilinski un leģionārus, kuri pavisam notekti vistiešākājā veidā atbalstīja fašismu! Bet nu tu met kažoku uz otru pusi un baltvācieši ir tie ļaunie un latviešu nacionālo identitāti iznīcinošie? Pa Vērmanes dārzu gan jau ka kādreiz pastaigājies, arī ar Minoltu latviešiem patīk lepoties, kā arī ar Rundāles pili un citām lietām… Ja vācieši latviešiem ieviesa rakstību un iztulkoja Bībeli, tas jau, protams, neko nenozīmē…
    Es Tev varu pateikt pilnīgi noteikti, ka tie simtiem tūkstošu latviešu, kas mīt ārzemēs būtu loti pateicīgi savai Valstij, ja tā par saviem tautiešiem svešumā rūpētos kaut nedaudz no tā , kā par tiem rūpējas citas valstis, to starpā Krievija , Vācija, Polija, Lietuva…

    • Ilzīt , ja tev nav kaut kas kārtībā ar domāšanu , tad mēģini vismaz savu slimību tik klaji neizrādīt . Taviem pārmetumiem M.Antonevičam nav absolūti nekāda pamata – abos tevis minētajos rakstos nav pretrunu , bet tu centies iepīt tādas lietas , par kurām nav teikts neviens vārds . Un kādu palīdzību tu gaidi no savas valsts , ja esi to atstājusi ? Valsts ir paziņojusi , ka visi ir gaidīti atgriežamies dzimtenē. Vai tev ar to nepietiek ?

    • Ilzite, Tu gan vēsturi esi mācījusies pa spundes caurumu tajā mucā, kurā padomju skolu programmas Tevi ieslodzījušas jau pionieres gados. Nu papildinies drusku vismaz tagad. Vai Tu zini, kur atrodas tuvākā bibliotēka? Valodas grūtības lasot taču Tev nebūs lielas? Grāmatas, un arī Latvijas Avīzes un Mājas Viesa komplekti tur atrodami pa gadiem, kas visi varētu Tev būt jau gandrīz pietiekami iesākumam.

  6. Rašisms, fufaika, Kolorado lente. Deniss Stjažkins

    (Nu jau nevienam nav noslēpums, ka Krievija ir īpaša diagnoze. Kā to saprotu es? Gan valsts, gan tauta ir veidojusies kā gadsimtiem ilgu iekarojumu, kā arī agresīva un ekspansīva invazīvā koloniālisma sasniegums. Jēdziens ‘krievs’ visbiežāk nozīmē kādas pārkrievotas pirms tam naivas un miermīlīgas tautas pēcnācēju. Iekšēji varai vēlamos ierobežojumos tautu notur cilvēku pastāvīga cīņa par fizisku izdzīvošanu ārkārtīgi nesaimnieciski pārvaldītā ļoti bagātā teritorijā – un cilvēku nolemtības sajūta, ko viņi mēģinājuši atšķaidīt ar pārvaldības haosa “priekšrocību” izmantošanu. Laiku pa laikam Krievija ir piedzīvojusi kādas tautas pakļaušanas orgasmu, kā arī vairākas reizes zem savas pašu varas stobriem ar necilvēciskiem zaudējumiem atsitusi iebrucējus. 21. gadsimta sākumā Krieviju pārvalda čekistiski viltīga un ciniska autokrātiska vara. Ārpolitikā tā šizofrēniskā savienojumā ekspluatē teritorijas nedalāmības un tautu pašnoteikšanās jēdzienus, kā arī pilnā mērā citu valstu demokrātiju vājās vietas. Mēģina atgriezt impērijas “varenību”, līdz aneksijai provocējot kaimiņvalstu krievu “pašnoteikšanos” attiecībā uz viņu valsti un pēc “pašnoteiktās” teritorijas aneksijas pastāvot uz Krievijas teritoriālo nedalāmību. Ir cerība uz tautas izglītību un informētību, tomēr to neitralizē neiedomājami melīga propaganda. Baidos, ka strupceļš, kurā krievi sevi dzen, var būt ļoti baiss, arī pārējai pasaulei. I.L.)

    Rašisms – kvaziideoloģija, kas noformējusies Krievijas teritorijā 21.gadsimta sākumā. Tas ir eklektisks pretrunīgs impērisma, lielvalstiska šovinisma, nostaļģijas pēc padomiskās pagātnes un reliģioza tradicionālisma sajaukums. Rašisms sevi pretstata rietumnieciskām liberāldemokrātiskām vērtībām un iedibinājumiem, tādiem kā brīvas vēlēšanas, pilsoņu tiesības un brīvības. Ārpolitikā tiek lietots agresīvas iekarojošas pozīcijas, ko pazīst kā “krievu zemju savākšana”, pamatojumam. Akadēmiski rašisms formalizēts nav, tas pastāv tikai 21.gadsimta sākuma Krievijas valdības taktisko mērķu sasniegšanai ar nemitīgu masīvu propagandu valsts iedzīvotāju vidū.

    Fufaika – rašisma slavināšanas ierindnieks. Psīholoģiskā ziņā izceļas ar zemu patstāvīgas kritiskas spriešanas spēju, augstu ietekmējamības pakāpi. Bieži ir mazizglītots. Atskaņo atsevišķas saukļa veidā formulētas rašisma tēzes (“Krima ir mūsu!”). Informācijas patēriņa modelis fufaikam ir cieši saistīts ar televīzijas pārraidēm: lai darbotos aktīvā fāzē, fufaikam ir nepieciešamas 2-3 telepropagandas stundas dienā.

    Georga lentīte (kritiskā literatūrā saukta arī par “Kolorādo lenti”) – agresīvu rašistu pazīšanas zīme, tiem veicot vardarbības aktus attiecībā pret citādi domājošiem. Tādā veidā rašisti atpazīst cits citu mītiņos, gājienos, uzbrukumos alternatīvu uzskatu piekritējiem, kā arī okupētās teritorijās. Georga lentas kā simbola lietošanas ideja ir parādījusies jau pirms rašisma iedibināšanās par valdošo ideoloģiju. Sākotnēji tā ir bijusi nodeva 9.maija – PSRS uzvaras pār nacistisko Vāciju dienas piemiņai. Savā sākotnējā nozīmē tiek lietota reti.

    • Kolrādo vabole ir līdzīgi Georgija ļentočkām krāsaini strīpots parazītisks kukainis, grauzējvabole, sakņu dārzu, galv.k. kartupeļku, kaitēklis, kurš Latvijā ievazāts, bīstams ar savu ievērojamo rijību.

  7. Cik jauki būs pēc Latvijas ”atbrīvošanas”. Varēs atkal ar šautenēm skraidīt pa lepnajiem savrūpnamiem un dzīvokļiem un atbrīvot no dārgākām mantām – pulsteņiem un kažokiem, gredzeniem un auto… Tad teikums – ”ja ģes budu žit a vam ubratsa i poskarei”. Trīs reizes varat minēt, kad tas jau ir bijis un padomāt par nākošo, ja 100 gudrās galvas nestiprinās valsts aizsardzību ( šodien klusums un laikam cer paspēt uz pēdējo lidmašinu… – nepaspēs).

  8. Jaa, loti paziistami -Tik Berlines vietaa maskava jaliek!

    Visu cienu, labs raksts!

  9. Raksts ir parastais lašisms, paskatieties Jūtūbā, kā Odesā staigā ar Krievijas karogiem – lielākā daļa iedzīvotāju par iestāšanos Krievijā. Nepatīkama esat kopa, jo esat meļi.

Draugiem Facebook Twitter Google+