Folkloras festivāls “Baltica” līdz sestdienai pieskandinās Vērmanes dārzu 1
Tradicionālā kultūra visā tās krāšņumā vakar uzmirdzēja Vērmanes dārzā, kur vēl līdz sestdienai starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” gaitā būs iespēja noskatīties no dažādiem Latvijas novadiem un arī no ārzemēm sabraukušo etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu priekšnesumus. Dienas gaitā uz skatuves kāpa virkne daudzkrāsainos tautastērpos ģērbtu kolektīvu, kas cītīgi gatavojušies – gludinājuši “štātes”, skandējuši repertuāru.
Festivāla tēma “Mantojums” ir īpaši nozīmīga mūsdienās, kad tik būtiski apzināties, ka mūsu saknes ir senas, bet tradīcijas – kopīgas un mūžīgas. “”Baltica” ir milzu vērtība. Ar šo festivālu nākamās paaudzes jaunieši uzzina mūsu kultūras sākumu, senču kultūru, etnogrāfiju”, priecājas rīdziniece Biruta. Jau pašam pirmajam un visplašāk pārstāvētajam – Latgales – sveicienam sanākušie atbild ar neviltotu interesi un piestāj arī nejauši garāmgājēji. Īpatnējo dziedāšanu papildina sitaminstrumentu skaņas. Katra kopa uzrunā savā dialektā, stāsta par savu kultūru – piemēram, latgalieši iepazīstina ar seno sadziedāšanās tradīciju – vakarēšanu. Savukārt tepat no Rīgas nākusī folkloras kopa “Berendejka” ved skatītājus rotaļās. Ogres folkloras kopas «Artava» vecākajām dalībniecēm esot krietni pāri 80, un no viņām pārējie mācās, lai nestu tālāk bagātīgo dziesmu pūru. “Baltica” Latvijā izskan tikai reizi trijos gados, bet tā ir dzīvība, spēks, mīlestība, kas izlīst pār visiem ļaudīm,” pārliecināta “Artavas” dalībniece Benita Špakovska. Saucējas no Kurzemes apdzied sava novada mežus un demonstrē savu vērtīgāko mantojumu – pužiņvalodu.
Dalībniekiem izdodas iekustināt plaukstu sišanā visu Vērmaņdārzu. Atraktīvie dalībnieki un pozitīvi uzlādētie sanākušie smaida un vienojas kopīgā ritmā. Tieši to “Baltica” cenšas panākt – seno folkloras tradīciju popularizēšanu un celšanu jaunā gaismā. Līdzās skatuvei ar tautas amata prasmēm iepazīstina Tautas lietišķās mākslas studija “Ataudze”. Amatniece Ineta Vēvere teic: “Visiem sanākušajiem ir lieliska iespēja iepazīt, cik daudz dažādu novadu, tautastērpu, izlokšņu, tradīciju ir Latvijā.” Bet Anita un Rudīte no Rīgas starojošām acīm vēro koncertu. “Tas ir kaut kas sirdij tuvs, latvisks. Ja nav tā, kas tad mums vairs paliek?”
