Aleksandrs Aņikins, 1. kursa fizioterapijas students

Kādus nākotnes plānus kaļ Latvijas studenti? 1

Līdz pat šim rītam Latvijas Universitātes (LU) galvenajā ēkā turpinājās jauno studentu svētku “Aristotelis” svinības. Šie studentu svētki šogad norisinās jau piecdesmito reizi. Kā jau katru gadu “Aristotelis” savas gaitas sāka Doma laukumā, kur svinīgas uzrunas, dziesmas un LU orķestris iesildīja studentus pirms lielā gājiena, kura laikā ar patriotiskiem saukļiem, plakātiem un citām izdarībām studenti parādīja, ka pieder savai fakultātei un visai Latvijas Universitātei. Skaļu ovāciju pavadīts, studentu gājiens virzījās cauri Vecrīgai, gar Brīvības pieminekli līdz “Alma Mater” Raiņa bulvārī. Pēc gājiena galvenajā LU ēkā studentus līdz pat lekciju rītam priecēja mūziķi un citas aktivitātes. Bet pēc svētkiem sākas mācību darbs, tāpēc jautāju studentiem, cik pārliecināti viņi jūtas par savu izvēlēto studiju virzienu.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Aleksandrs Aņikins, 1. kursa fizioterapijas students: “Sporta medicīna man ir ļoti tuva lieta. Pats jau 15 gadus nodarbojos ar džudo, treniņu laikā periodiski iegūstu kādu traumu, un ar dažādu vingrinājumu palīdzību vienmēr esmu ticis galā ar tām. Man ir draugi, kam līdzīgi esmu palīdzējis ar ķermeņa nebūšanām. Redzot, ka man tas padodas un cilvēki pēc manas palīdzības jūtas labāk, iedvesmojos. Man ļoti patīk palīdzēt, patīk darboties ar cilvēkiem. Sapratu, ka fizioterapija ir mana specialitāte, un vēlos iegūt izglītību, lai darbotos šajā jomā profesionāli. Perspektīva ir ļoti plaša. Mūsdienās sakarā ar mazkustīgu dzīvesveidu ir ārkārtīgi izplatītas dažādas kaulu, locītavu un muskuļu problēmas, un šāda veida speciālistiem darba ir daudz. Budžeta vietu šajā studiju programma nav, tāpēc par studijām jāmaksā vairāk nekā 2000 eiro gadā. Tas nav maz, bet uzskatu, ka ieguldītie līdzekļi laika gaitā atmaksāsies.”

Kristīne Zadvinska, studē ķīmiju 3. kursā
CITI ŠOBRĪD LASA

Kristīne Zadvinska, studē ķīmiju 3. kursā: “Iespēju ir ļoti daudz. Ķīmiķi var strādāt pārtikas uzņēmumos, farmācijas jomā, patiesībā ārkārtīgi daudzās ražošanas sfērās nepieciešams profesionāls ķīmiķis. Šīs profesijas pārstāvji ir pieprasīti, un man nav bažu, ka nākotnē varētu būt problēmas atrast darbu. Cik man zināms, arī darba drošības jomā priekšroka bieži vien tiek dota tieši ķīmiķiem, jo mūsu specialitāte jau pati par sevi pieprasa zināšanas darba drošībā. Vai šī nozare ir prestiža? Tas atkarīgs no katra cilvēka – var laboratorijā mazgāt traukus, bet var censties sasniegt kaut ko zinātnē. Studēju šo specialitāti, jo jau no bērnības man ir sapnis kļūt par zinātnieci. Uz to mērķtiecīgi arī eju. Ķīmiķos ir ļoti daudz budžeta vietu, tāpēc nebija problēmu iegūt valsts apmaksātas studijas.”

Rinalds Onckulis, sācis studēt filozofiju

Rinalds Onckulis, sācis studēt filozofiju: “Filozofi var strādāt žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās, akadēmiskajā darbā. Neesmu gan nopietni fokusējies uz noteiktu profesiju. Es domāju, tas izkristalizēsies laika gaitā. Būšu pastudējis, sākšu kaut kur piestrādāt, izveidosies dažādi kontakti un viss pamazām notiks. Vēlos iegūt augstāko izglītību, un manā skatījumā tas ir ļoti visaptverošs un daudzpusīgs virziens. Ilgi nevarēju izlemt, ko studēt, bet 11. klasē nokļuvu filozofijas valsts olimpiādē, kurā veiksmīgi startēju, iegūstot 3. vietu. Man pat piesolīja budžeta vietu augstskolā, taču to atstāju kā rezerves variantu. Kad pienāca laiks izvēlēties studiju virzienu, tomēr izšķīros par labu filozofijai, jo mani tā interesē. Neslēpšu, savu lomu spēlēja arī praktiski aspekti. Neesmu rīdzinieks un braukāšu no Ogres, tāpēc izdevīgi, ka fakultāte ir tuvu dzelzceļa stacijai. Konkurss nebija liels, uz 30 budžeta vietām 40 pretendenti. Bet atļaušos palielīties – pēc kopējiem rezultātiem biju labākais un tajā, protams, savs nopelns labajiem rezultātiem olimpiādē. Jāsaka gan, ka visi mani par šo izvēli nonievā, sākot no ģimenes locekļiem, beidzot ar ģeogrāfijas skolotāju. Priecājas vien, ka iet secen lielā studiju maksa. Viņi saka, kas tad tā par profesiju, sēdēsi uz akmens un domāsi? Man gan liekas, ka tas man palīdzēs iemācīties domāt, dažādi raudzīties uz notiekošo. Filozofi taču galu galā sēž arī Saeimā. Vecāki vairāk priecātos, ja es mācītos par juristu vai ārstu, taču es eju savu ceļu.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.