Latvijā
Izglītība

Valsts apmaksāto studiju vietu vairāk nekā gribētāju. Ko pieprasa un ko ne 2

Foto-Ieva Lūka/LETA

Kā jau pēdējos gados ierasts, valsts apmaksāto studiju vietu augstskolās atkal ir vairāk nekā studētgribētāju: līdz pat augusta beigām turpināsies papilduzņemšana un joprojām var pieteikties arī uz budžeta vietām. Kāpēc valsts tērē naudu, piešķirot budžeta vietas, kuras potenciālie studenti nepieprasa? Vai nebūtu jāmaina sistēma, kādā valsts apmaksā studijas?

Cik tieši neaizpildīto budžeta vietu Latvijas augstskolās šobrīd ir, nav nemaz tik viegli pateikt. Kaut teju visās augstskolās atzīst, ka ir arī brīvas budžeta vietas, precīzs to skaits nav zināms, jo daļa augstskolu cenšas uzņemt vairāk studentu, nekā ir brīvo budžeta vietu, rēķinoties ar iespējamo studentu atbirumu. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) secināts, ka augstskolas tādējādi uzņem pat par 20 līdz 30 procentiem vairāk “bezmaksas” studentu, nekā ir budžeta vietu.

Turklāt gadās, ka jau uzņemtie atsakās no budžeta vietas un brīvo studiju vietu skaits palielinās. Latvijas Universitātes (LU) Studentu servisa vadītājs Jānis Saulītis arī piebilst: tie, kuri papilduzņemšanā piesakās uz budžeta vietām, vēl kādu laiciņu nezinās, vai tiešām uzņemti. Pieteikumus gaidīs līdz augusta beigām, un to var būt tik daudz, ka galu galā uz brīvajām vietām pat būs konkurss.

Ko pieprasa un ko ne

Kuras tad ir tās studiju programmas, kurās augstskolām pamatuzņemšanā nav izdevies aizpildīt valsts apmaksātās studiju vietas? Daugavpils Universitātē (DU), kā atzīst tās pārstāvis Jānis Kudiņš, kā ierasts, nav bijusi pietiekami liela studētgribētāju interese par eksaktajām – matemātikas, ķīmijas un fizikas – studiju programmām.

Arī LU nav izdevies aizpildīt valsts apmaksātās studiju vietas fizikas studiju programmā. J. Saulītis pieļauj, ka pie vainas varētu būt “neatraktīvais studiju programmas nosaukums”. “Ja tā būtu kodolfizika ar rotaļu elementiem, interesentu droši vien būtu vairāk,” viņš ironizē. “Tomēr mēs nedrīkstam voluntāri mainīt studiju programmas nosaukumus.” Tāpat studētgribētāji zaudējuši interesi par ģeoloģijas un ģeogrāfijas studijām, kaut salīdzinoši nesen te pat bijis uzņemšanas konkurss un arī samērā daudz maksas studentu.

Neraugoties uz studējošo skaita samazināšanos, daļā studiju programmu joprojām ir gana liels uzņemšanas konkurss. Saskaņā ar datiem, portālā “www.latvija.lv”, kur noritēja elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām, jaunieši visvairāk gribējuši studēt tiesību zinātni, datorzinātni vai ārstniecību Latvijas Universitātē. Cik liels bijis konkurss, atkarīgs no budžeta vietu skaita katrā studiju programmā. Tiesību zinātnes studijās uz 45 valsts apmaksātajām studiju vietām pretendēja 358* studētgribētāji. Datorzinātnes studijās – 329 potenciālie studenti konkurēja par 220 vietām, bet ārstniecības studijās tika piedāvātas 35 valsts apmaksātās studiju vietas, uz ko pretendēja 325 jaunieši.

Kopējā uzņemšanas sistēmā nepiedalās Rīgas Stradiņa universitāte, kas ziņo, ka šajā augstskolā vislielākais konkurss bijis studiju programmā “Uzturs” – 14,8 pieteikumi uz vienu vietu. Studiju pro-grammās “Fizioterapija” un “Ortozēšana, protezēšana” bija attiecīgi 10 un 9,3 pieteikumi uz vienu vietu.

Arī DU studēt fizioterapiju gribēja daudzi jaunieši un konkurss bija četri uz vienu vietu.

Kamēr daļā dabaszinātņu studiju programmu neizdodas aizpildīt budžeta vietas, citās tomēr novēro studentu intereses pieaugumu. Tā LU ik gadu saņem aizvien vairāk pieteikumu studiju programmā “Bioloģija”, bet Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šogad bijusi patīkami pārsteigta par to, ka būtiski pieaugusi studentu interese par ķīmijas tehnoloģijas studijām. Atšķirībā no citiem gadiem visus gribētājus pat nav varēts uzņemt. “Mēs desmit gadus centāmies stāstīt jauniešiem, ka jāstudē ķīmija: tā ir interesanta nozare, turklāt darba tirgus pieprasa šīs jomas speciālistus. Beidzot esam sadzirdēti,” priecājas RTU uzņemšanas komisijas vadītāja Inesa Pavlova.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Augstskolām būtu jākonkurē par budžeta vietām

Var jau būt, ka kādā brīdī populāras kļūs arī kādas citas šobrīd nepieprasītas studijas. Tomēr: ja gadu no gada uz izķeršanu ir potenciālie studenti, nevis studiju vietas, savukārt citās studiju programmās uz studiju vietām ir liels konkurss, vai budžeta vietas nebūtu jāpārdala par labu pieprasītākām studiju programmām? Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Dāvis Freidenfelds uzskata, ka svarīgi, lai valsts apmaksātās studiju vietas tiktu sadalītas atbilstoši darba tirgus, nevis studentu pieprasījumam. “Ja kādā nozarē trūkst darbinieku, tad pieejamās budžeta vietas attiecīgajās studiju programmās it kā signalizē, ka tur jāiet studēt,” viņš saka.

Savukārt IZM, kas agrāk atzina, ka dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju programmās palielina valsts apmaksāto studiju vietu skaitu tieši tāpēc, ka šo speciālistu darba tirgū trūkst, tagad apgalvo, ka neaizpildīto budžeta vietu tomēr nav tik daudz, lai būtu vērts veikt kādas pārdales. Valsts apmaksāto studiju vietu sadalījums starp dažādām studiju jomām varētu mainīties tad, ja tiktu piešķirts finansējums, piemēram, tieši IT speciālistu sagatavošanai, skaidro IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece.

LSA arī rosinājusi vismaz 10 procentus studiju vietu starp augstskolām sadalīt konkursa kārtībā. Proti, tagad budžeta vietu sadalē pilnībā vērojama pēctecība: izmaiņas, cik budžeta vietas, kādās tematiskajās grupās kādām augstskolām tiek piešķirtas, gadu no gada ir minimālas, bet turpmāk vismaz desmitā daļa būtu jāsadala, ņemot vērā, kā augstskolas izpildījušas dažādus kvalitātes kritērijus. Kādus kvalitātes kritērijus šādā sadalē vajadzētu ņemt vērā, tas vēl esot diskutējams jautājums, taču LSA rosinājusi ņemt vērā, vai augstskola specializējas, vai veido starpaugstskolu studiju programmas, vai sadarbojas ar darba devējiem u. c.

D. Freidenfelds gan norāda: konkursa kārtībā nebūtu jādala studiju vietas tā sauktajās dārgajās studiju programmās: ārstniecībā, veterinārmedicīnā, militārajā jomā un daļā inženierzinātņu. Tas tāpēc, ka, lai īstenotu šīs studiju programmas, nepieciešamas specifiskas, dārgas iekārtas, ko nebūtu racionāli iegādāties vairākām augstskolām.

Kaut gan IZM, Rektoru padome un Augstākās izglītības padome uzskata, ka ideja laba, uz priekšu tās īstenošana pagaidām tomēr nevirzās.

Prasīs vēl vairāk naudas

Budžeta vietu it kā ir daudz, taču jau kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes valsts augstskolām nepiešķir visu to summu, kas būtu nepieciešama katras studiju vietas pilnvērtīgai finansēšanai. Ja budžeta vietas paliek pāri, vai nebūtu pareizāk samazināt to skaitu, bet palielināt summu, kas tiek no valsts budžeta atvēlēta viena studenta apmācībai?

IZM gan pērn tieši tā arī nedaudz samazināja budžeta vietu skaitu, taču augstskolas atrada iespēju izveidot pašu dotētas budžeta vietas (no iekšējiem resursiem), līdz ar to “bezmaksas” studiju vietu skaits reāli nesamazinājās. Tāpēc tagad IZM plāno tuvāko divu gadu laikā pieprasīt no valsts budžeta papildu finansējumu, lai varētu vairāk maksāt par katra studenta apmācību, nesamazinot valsts apmaksāto budžeta vietu skaitu.

D. Freidenfelds uzskata: budžeta vietu skaitu nedrīkst samazināt, jo “mūsu apvienības mērķis ir panākt, lai valsts augstskolās vispār vairs nebūtu maksas studentu”. Lai pilnvērtīgi finansētu studijas, nepieciešams palielināt finansējumu augstākajai izglītībai.

Viņam piekrīt DU pārstāvis J. Kudiņš: ja būšot mazāk valsts apmaksāto studiju vietu, samazināsies arī studējošo skaits: “Ļoti daudzi studētgribētāji skatās, vai ir budžeta vietas. Ja nav, izvēlas citu augstskolu vai studiju programmu: to, kurā budžeta vietas ir pieejamas.”

Jāpiebilst, ka Latvijā pakāpeniski samazinās tā saukto maksas studentu skaits, tomēr joprojām par maksu studē vairāk studentu nekā par valsts budžeta līdzekļiem. Pērn šī proporcija bija attiecīgi 58 un 42 procenti. Piemēram, pērn augstskolas uzņēma 11 239 maksas studentus un tikai 8389 studentus, kuru mācības dotē valsts. Šie dati gan atspoguļo ainu, kas paveras visās augstskolās – gan valsts, gan privātajās – kopumā. Savukārt valsts augstskolās lielākā daļa studentu mācās par budžeta līdzekļiem. Pērn tajās bija tikai 47 procenti maksas studentu.

* Šeit un turpmāk minēts potenciālo studentu skaits, kas šīs studijas bija izvēlējušies kā pirmo prioritāti.

Kā starp augstskolām sadala valsts apmaksātās studiju vietas

Studiju vietu skaita sadalījumu pa augstskolām un koledžām, izglītības tematiskajām jomām un studiju līmeņiem nosaka izglītības un zinātnes ministrs.

Ministra piešķirtās studiju vietas starp studiju programmām sadala pati augstskola. Desmito daļu no piešķirtajām valsts apmaksātajām studiju vietām augstskolām ir tiesības pēc saviem ieskatiem pārdalīt starp izglītības tematiskajām jomām un studiju līmeņiem. Slēdzot vienošanos ar IZM par studiju vietu sadalījumu, šis sadalījums ar ministriju gan jāsaskaņo, bet to var nedarīt augstskolas, kuras īsteno vairāk par 30 studiju programmām.

2018. gadā piešķirtas 23 533 valsts apmaksātās studiju vietas. Visvairāk – 6080 – RTU.

Kopējais valsts apmaksāto studiju vietu skaits ir nedaudz lielāks kā pērn, kad tika piešķirtas 23 482 budžeta vietas.

Dati: IZM un Ministru kabineta izdotie noteikumi “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”

LA.lv