Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. jūlijs, 2016
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Laiki mainās jeb “Kaut tu dzimtenē atgrieztos…” (7)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vēl pirms dažiem gadu desmitiem daudziem latviešiem pasaules malu malās atgriešanās brīvā Latvijā bija nepiepildāms sapnis. Laiki mainās. Izrādās, tagad latvietim svešumā pat mājiens dzimtenes virzienā ir “naida runa”, “ksenofobija” un “rasisms”. Frāze “Kaut tu dzimtenē atgrieztos” nu skan gluži vai kā nolādēšana.

Protams, pārspīlēju. Tomēr uz šādām pārdomām vedina ziņas Latvijas medijos par latviešu viesstrādnieku pašsajūtu Lielbritānijā pēc referenduma par tās izstāšanos no Eiropas Savienības. Nepārmetu cilvēkiem, kuri patiešām saskārušies ar pazemojumiem un ceļ par to trauksmi. Uz šādiem gadījumiem reakcijai ir jābūt stingrai un nepārprotamai. Drīzāk pārmetumi ir medijiem, kuri vispārina situāciju, balstoties uz dažiem viedokļiem, kas turklāt nereti pamatoti nevis paša pieredzē, bet gan baumās.

Lielbritānijā strādājošajiem latviešiem vien jāatgādina, ka viņi ir viesstrādnieki. Bet viesībām piemīt viens nerakstīts likums: lai cik jaukas un saviesīgas tās būtu – tās beidzas. Pārceļoties uz citu valsti, katram jārēķinās, ka tu tur nebūsi savējais. Lai cik atvērta un draudzīga būtu vietējā sabiedrība, tomēr tu esi un paliec iebraucējs. Un nevajadzētu lolot ilūzijas. Ir pilnīgi saprotams, ka briti iebraucējos saskata tikai “darbarokas”, kas zināmā brīdī nepieciešamas valsts tautsaimniecībai. Vai tas tā būs arī turpmāk – tas ir jautājums, ar kuru viesstrādniekiem jārēķinās neatkarīgi no tā, kurā valstī tie apmetušies un kādās savienībās šī zeme ietilpst vai neietilpst.

Viskaitinošākā pašlaik izskatās Latvijas amatpersonu mošanās tautiešu aizstāvībai Lielbritānijā. Mūsu valsts retorikā nu tā pacelta visaugstākajā līmenī. Piedodiet, bet tas jau sāk atgādināt Kremļa “cīņu” par saviem tautiešiem ārvalstīs. Izskatās, ka viens no mūsu ciešākajiem eiroatlantiskajiem partneriem pēkšņi kļuvis par peramo zēnu. Gaidīsim britu karavīrus Latvijas aizsardzībai, kamēr paši tur izvērsīsim “cīņu par tautiešiem”? Protams, savi pilsoņi ir jāaizstāv, taču tam ir ārlietu dienests, kam jāsadarbojas ar attiecīgām britu instancēm, sekojot reakcijai uz konkrētiem pārkāpumiem.

Skaļā klaigāšana par tautiešu aizsardzību Lielbritānijā nav nekas vairāk kā varas populisms. Turklāt skan diezgan divkosīgi. Jo gan latvieši Latvijā, gan ārvalstīs par visu vairāk gaida, kad vara sāks cīņu par katru savu iedzīvotāju savā zemē. Jā, celt labklājību savā valstī ir daudz grūtāk nekā paģērēt pabalstus tautiešiem citā zemē. Lai arī emigrantu naudas sūtījumi silda mūsu ekonomiku, tomēr balstīties uz to ir valstiski iznīcinoša tuvredzība. Gribot negribot depopulācija ir un paliek viens no Latvijas nākotnes pastāvēšanas, tātad drošības pamatjautājumiem. Gribētos, lai aicinājums tautiešiem atgriezties mājās kļūtu par iedvesmas, nevis naida runu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Klaida latvieši savu pieredzi apliecināja jau 1993.g., kad kopā ar cekistiem dibināja partiju Latvijas Ceļš. Par to dubultpilsoņu “plašāku pasaules redzējumu” itin bieži arī l/a LA raksta:
    “Neskaitāmi nekustamie īpašumi un uzņēmumi tiek pārdoti Krievijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem,(..)
    Īpašs sarūgtinājums ir uzzinot, ka māju un zemi, kas savulaik piederēja pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes mazmeitām Annai Justīnei Čakstei-Rollinsai un Katrīnai Čakstei-Vilsonei, iegādājusies Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva preses sekretāres Nataļjas Timakovas ģimene.”
    Sociālantropoloģe [D.Beitnere-LaGalla] : Izpārdot savu zemi ir netālredzīgi (LA, 16.11.2015.)

  2. Bet ir tie kuri negrib Atbildēt

    Lai tie klaida, vai uz rietumiem emigrējušie vai trimdas latvieši te atgriestos lielā skaitā. Šiem latviešiem ir cita pieredze, plašāks pasaules redzējums, tie vairums nebaidas no jautājumu prasīšanas, savu tiesību aizstāvēšanas un tas mūsu jaunnomenklatūrai, oligarhiem, Čekas maisu sargiem un citiem kolaborantiem gauži nepatīk. Bet tas ir neizbēgami, ka brīvā doma, drošsirdība, pašpārliecība uzvarēs!

  3. Būsim reāli, jo klaida latvieši atgriešanās (viesošanās) Latvijā var radīt vēl lielākus draudus par piedzīvotajiem pēdējo 25 gadu laikā (zemes izpārdošana). Ne bez pamata viens no Latvijas izcilākajiem sociologiem brīdināja varnešus – reemigrācijas plāna kalējus:” Ja izdotos sasniegt mērķi par 100 tūkstošu tautiešu atgriešanos atpakaļ dzimtenē, situācija mainītos uz slikto pusi, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pauda sociologs Tālis Tisenkopfs. (Lsmlv,30. aprīlis 2014)

  4. Dzimtenē nekas nav mainijies,morāli tiek pazemoti visi,kuri nav ietrāpijuši labējo partiju kungu vērtību groziņā,pensionētie arodinvalīdi tiek atklāti un ciniski izmesti no dzīvo sarakstiem un viņiem ir atņemtas pat tiesības uz dzīvību.Pie varas esošie joprojam nav iemācijušies atpazīt latviešu tautas potences un cerīgi met skatienus uz citu kontinentu un valstu darbaspēka pusi.Uz ārzemēm aizbraukušajiem latviešiem vienkārši nav kur atgriezties,jo viņi šeit jau ir pietiekami apgāniti un pazemoti un kungi par saviem nedarbiem atbildet netaisas.

    • Un vińam līdzīgi negativisma izplatītāji ir liela dała no pašreizējās problēmas. Publiska diagnoze ir vienmēr vajadzīga bet tie kuri nespēj vai nevēlas piedalīties ar pozitīvu piemēru citiem, tas ir, darīt ko lietas labā tikai vairo un izplata garīgo indi. Mēs sagaidam no tādiem Jumiem daudz ko labāku nekā nevarību.

  5. Ar kremļa cīņu savu tautiešu aizstāvībai šai gadījumā nav nekādas līdzības.Kremlis grib uzspiest citās valstīs dzīvojošiem tautiešiem izredzēto stāvokli.Ja tas netiek pieņemts ,tad nepakļāvīgās valstīs tiek pasludinātas par fašistiskām,vai valstīm kur atdzimst fašisms.
    Krievija ar nepacietību veicina gaida ES sabrukumu un NATO iziršanu,tad tautiešu īpašais un vadošais statuss tuvējās un tālās ārzemēs kļūs par realitāti.

  6. Pilnīgi pareizi. Rinkevičs jaunajā situācijā ne uz ko nopietnu nav spējīgs un tāpēc sāk klaigāt par tautiešu kaut kādu aizsardzību. Vienkārši nožēlojami, bet likumsakarīgi.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+