Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. janvāris, 2012
Drukāt

Kavējas lielo kultūras ēku pārbūve

Foto- LETAFoto- LETA

Pēc diviem gadiem Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, taču vairāku lielo kultūras celtņu pārbūve pretēji iepriekš solītajam šajā laikā nebeigsies, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Atbildīgās amatpersonas uzsver, ka gatavošanās kultūras galvaspilsētas aktivitātēm ritot pēc grafika un sadarbība starp pašvaldību, tiešajiem projekta organizatoriem un Kultūras ministriju (KM) esot lieliska. Tomēr ne Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcija, ne Kongresu nama pārbūve koncertzāles vajadzībām joprojām nav sākusies un līdz kultūras gadam arī nenoslēgsies.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks norāda, ka Kongresu nama pārbūves izmaksas, to pielāgojot un paplašinot koncertzāles vajadzībām, ja viss noritēs bez aizķeršanās, būs zināmas tikai rudenī, tādā gadījumā būvdarbus varētu sākt nākamā gada sākumā, bet pabeigt – 2014.gada vasarā, kad kultūrai veltītais gads Rīgā būs jau pusē.

Tāpat bažas ir arī par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukciju, kas jau tagad aizkavējusies. Reālais darbu veicējs muzejā varētu būt zināms maijā, un Ameriks nenoliedz, ka rekonstrukcija, visticamāk, tiks pabeigta tikai kultūras gada nogalē.

Problēmu šādos kavējumos gan ne viņš, ne tiešie projekta organizatori neredz, jo scenāriji esot vairāki un kultūras gada programma tikšot pielāgota atbilstoši pieejamajām telpām.

Par finansējuma avotiem un iespējamām problēmām gan Kongresu nama pārbūvē, gan aptuveni 17 miljonus latu vērtajā muzeja rekonstrukcijā Rīgas domes pārstāvis runā izvairīgi, vien uzsverot, lai veiktu šos, pašvaldība atlikusi vairākus citus projektus.

Kongresu nama pārbūvei no pašvaldības budžeta gan līdzekļu nav, tādēļ Rīgas vicemērs pieļauj – daļu nepieciešamās naudas varētu rast ar kredīta palīdzību vai tā varētu nākt no pašvaldības uzņēmuma “Rīgas nami” budžeta, kas ēku jau tagad apsaimnieko un pēcāk no tās nomas domā gūt ienākumus.

“Mums būs jārunā arī ar valsti par šo sadarbību, ja, teiksim, tur gribēs savu mājvietu rast un par to arī attiecīgi maksāt simfoniskais orķestris vai kādi citi kolektīvi,” norāda Ameriks.

Tiešā veidā no valsts palīdzība netikšot prasīta, taču pašvaldība domās, kā pēcāk rekonstrukcijā ieguldīto naudu atgūt. Piemēram, mākslas muzejā varētu būtiski celt nomas maksu – no patlaban aprēķinātajiem santīmiem par kvadrātmetru līdz pat vairākiem desmitiem latu.

Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei šāda pašvaldības iecere bija jaunums. Tāpat viņai nekas neesot zināms par kavēšanos ar muzeja rekonstrukciju. Turklāt par šiem projektiem ministrija neesot tieši atbildīga. “Gaismas pils” būvniecība, par ko atbildīga valsts, turpinoties, kā plānots, un 2013.gadā bibliotēka apmeklētājiem tikšot atvērta. Pirms vairākiem gadiem iesaldētais Laikmetīgās mākslas muzeja projekts Andrejsalā gan pirms 2014.gada netiks kustināts, tā vietā, lai risinātu problēmu ar laikmetīgās mākslas pieejamību, radusies ideja kādu tam paredzētu izstāžu zāli izveidot topošajā Miera ielas radošajā kvartālā un, iespējams, Cēsīs. Arī tas gan pagaidām ir tikai vīzijas līmenī.

To, kāpēc visi vērienīgie būvdarbi Latvijā neiztiek bez kavēšanās un tikpat kā nekad nebeidzas sākotnēji plānotajā laikā, ministre saista ar būvniecībā sastopamajiem riskiem.

Savukārt, runājot par 2014.gadu un to, cik gatava šim notikumam ir Rīga un visa Latvija, Jaunzeme-Grende vien uzsver – no saturiskā viedokļa šaubu par to neesot. “Pat ja te nebūtu nevienas celtnes, mūsu kultūra vienmēr spētu sevi parādīt. Es domāju, ka par to mēs varam nešaubīties. Es saku, ka esmu pilnīgi pārliecināta par mūsu kultūras cilvēkiem, ka vienkārši Doma laukumā mēs spēsim radīt visaugstākā līmeņa kultūru, uz ielas mēs spēsim radīt visaugstākā līmeņa kultūru. Un es domāju, ka mēs esam vienmēr pierādījuši to, ka spējam atrast risinājumus,” pauž ministre.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+