Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. jūlijs, 2014
Drukāt

Kā lietavas un vēsais laiks ietekmējis lauksaimniecības kultūras? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Viktors Kalāns, 
Daugavpils novada z/s “Kļavas” saimnieks: 
”Tie Daugavpils puses saimnieki, kas ir sagatavojuši skābsienu, var būt apmierināti. Tie, kam bija jāgatavo siens, ir zaudētāji. Lauki ir daudzviet tā pielijuši, ka nevar ar tehniku uzbraukt, turklāt lietū jau nekādi darbi nav darāmi. Zemākajās vietās pļavas atrodas zem ūdens. Mums ar pārtraukumu sestdien līst jau otro nedēļu. Ražas daudzums graudaugiem un rapšiem noteikti būs mazāks, nekā cerēts. Kviešiem izskalojas proteīns, kas ir svarīgs pārtikas graudiem. Savukārt rapšu eļļainībai vajag sauli, kuras trūkst.”

Miervaldis Mazkrists, 
Dobeles novada z/s “Meldrāji M” saimnieks: 
”Kartupeļus audzējam vairāk nekā 50 hektāru platībā. Mums pirmdien bija pirmais svētīgais kartupeļu lietus, kad mitrums sasniedza kartupeļu bumbuli. Agrāk iztikām ar labības lietu, tie bija simboliski nokrišņi, kas augam lika gandrīz stagnēt. Dobeles novadā bija ļoti saspringta situācija. Patlaban mums ir vismaz 50% pārliecība par labu ražu.”

Jānis Grosbergs, 
Limbažu novada z/s “Kalnadruvas” saimnieks: 
”Nodarbojos ar piena lopkopību. Mūspusē pārmērīgi daudz nelīst un mitrums bija vajadzīgs. Slikti, ka zālei zūd kvalitāte un kavēsies siena vākšana.”

 

Zinta Jansone, 
kooperatīva “Vidzemes agroekonomiskā apvienība” agronome: 
”Ap Valmieru augkopjiem lietus ir ļoti vajadzīgs, bet lopkopji gan cieš – nevar lauku darbus darīt. Mums nav lietusgāžu, lietus līst mēreni un vieglajā augsnē labi uzsūcas. Graud­augu kultūrām tas nāk par labu.”

Sanita Jurkovska, 
Durbes novada z/s “Rese” saimniece: 
”Liepājas pusē lietus bija vajadzīgs. Visvairāk jau tomēr līdz šim ir traucējis netipiskais aukstums, tostarp arī mūsu sētajai kukurūzai. Tomēr dabas apstākļi vienmēr ietekmēs lauksaimniekus. Mēs jau drusku par daudz čīkstam. Visas kultūras apdrošināt nevar. Ir jādarbojas jebkuros dabas apstākļos, jāglābj, ko vien var, un jādzīvo tālāk.”

Edīte Strazdiņa, 
kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” direktore: 
”Mēs Madlienā pilnīgi slīkstam ūdenī. Lauki ir applūduši, dārzeņiem no ūdens redzamas vien lapiņas. Pēdējās dienās nolija 100 milimetri no­krišņu. Kooperatīvu biedru sāktā kartupeļu rakšana ir apstājusies, jo nevar uzbraukt uz lauka. Ir apturēta arī cīņa ar nezālēm, tās draud pārņemt kultūraugus. Pie šāda mitruma daudzuma augi sāk smakt un, ja tie vairāk nekā divas dienas neuzņems barības vielas, attīstīsies slimības. Ķirbj­augi – kabači, ķirbji, gurķi – nu ir atsākuši augšanu. Tiem normālai veģetācijai naktī vajag vismaz 10, bet dienā – vismaz 18 grādu siltumu. Naktīs temperatūra nokrita līdz 2 – 3 grādiem, kas novājināja sakņu sistēmu. Lauka gurķiem būs miltrasa un citas slimības, kas noteikti būtiski samazinās ražu. Dažos laukos pat līdz 50%. Līdzīga situācija ir arī mūsu kooperatīvu biedru laukos Jelgavas, Jēkabpils, Madonas un Latgales pusē. Tumšais laiks kavē arī tomātu gatavošanos plēves mājās. Parasti tie ir gatavi uz Līgo svētkiem, patlaban vēl ražu nevācam.”

Andris Apsītis, 
Mālpils novada 
z/s “Lazdukalns” saimnieks: 
”Zemenes audzējam desmit hekt­āru platībā. Intensīvais lietus neļauj vākt ogas, kas kļuvušas mīkstas, zaudējušas kvalitāti. No cita skatpunkta raugoties, mitrums ogu dara lielāku. Patlaban lietū ogas it kā nevajadzētu vākt, tomēr vācam. Mitrums var izraisīt puvi, tomēr patlaban tās vēl nav. Svarīgi, ka patlaban mūsu saimniecībā vēl nav zemeņu vākšanas kulminācijas laiks.”

Uzziņa


* Jūnija pēdējās desmit dienas ar vidējo gaisa temperatūru 12,2 grādi (3,5 grādi zem normas) kļuva par aukstāko jūnija trešo dekādi Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tikpat vēss bijis vien 1928. gadā.

* Vēsākais laiks valdīja no 22. līdz 24. jūnijam, kad dienā termometra stabiņš nepakāpās augstāk par 12 – 16 grādiem. Naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat 1 – 3 grādiem. Visaukstākā bija nakts uz 28. jūniju, kad gandrīz visā Latvijā tika pārspēts līdzšinējais diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords.

* Dekādes nokrišņu daudzums valstī kopumā bija 177% no normas. Ap normu perioda kopējais lietus daudzums bija Latvijas vidusdaļā, pārējā valsts teritorijā tas bija lielāks par ilggadējo vidējo rādītāju, Līvānu novada Sīļos un Liepājā dekādes “plānu” pārspējot gandrīz trīs reizes.

Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un 
meteoroloģijas centrs

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Draugiem Facebook Twitter Google+