Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. aprīlis, 2013
Drukāt

Kazāks: Latvija nebūs nākamā Kipra

Foto - LETAFoto - LETA

Nav nekāda iemesla domāt, ka Latvija varētu būt nākamā Kipra, un, visticamāk, nerezidentu naudas aizplūšana no Kipras neradīs Latvijai nekādus tiešus negatīvus vai pozitīvus efektus, šodien jaunākā “Swedbank” ekonomikas apskata prezentācijā sacīja “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Kipras banku sistēma bija septiņas reizes lielāka nekā valsts ekonomika, bet Latvijā banku sistēmai nav tik liels īpatsvars, turklāt Latvijas komercbankas jau ir norakstījušas savus krīzes laikā ciestos zaudējumus, atgriezušās pie peļņas gūšanas, pieaug arī banku kapitāls un finanšu sektors kopumā ir ļoti stabils, skaidroja Kazāks.

“Nerezidentu klientu pieplūdums no Kipras netiks novērots, jo Latvija nav vienīgā valsts Eiropā, kas cenšas piesaistīt nerezidentu noguldījumus, to dara arī citas. Kāds klients šeit savus līdzekļus varbūt arī izvietos, bet tas nenotiks masveidā,” uzskata Kazāks.

Viņš piebilda, ka arī citas Eiropas valstis ar attīstītu finanšu sektoru negaida Kipras liktenis. Maltā un Luksemburgā banku sektors spēlē nozīmīgu lomu valstu ekonomikās, taču tur nav veikti ieguldījumi vērtspapīros, kas varētu strauji zaudēt savu vērtību.

Kazāks skaidroja, ka notikumi Kiprā izraisīja lielu ažiotāžu, taču pasaules finanšu tirgus tie īpaši nesatricināja, jo Kipras notikumi nebija ne jaunums, ne pārsteigums.

Kipras finanšu problēmas kļuva skaidras jau 2011.gadā, jo lieli ieguldījumi tika veikti Grieķijas vērtspapīros, kas tika turpināti arī pēc krīzes sākšanās Grieķijā.

“Divus gadus šī valsts balansēja uz naža asmens un tās banku sistēma dzīvoja no Eiropas Centrālās bankas īstermiņa pabalstiem likviditātes stiprināšanai. Beidzot pienāca brīdis, kad šī problēma bija jāatrisina, tas bija gaidāms, tāpēc nekādus satricinājumus finanšu tirgos neizraisīja,” piebilda Kazāks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+