Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. jūnijs, 2016
Drukāt

Kažemāka pret Hilbornu – latvietības mērīšana (5)

foto no A. Hilbornas arhīvafoto no A. Hilbornas arhīva

Preiļu zeltene Anita Kažemāka vai Amerikas latviete Ariana Hilborna – Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS) būs jāizšķiras, kuru maratona skrējēju deleģēt uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.

Olimpisko normatīvu izpildījušas četras Latvijas maratonistes – Jeļena Prokopčuka, Ilona Marhele, Ariana Hilborna un Anita Kažemāka, bet Rio varēs startēt tikai trīs. Kažemākai no šī kvarteta ir sliktākais rezultāts un saskaņā ar LVS izstrādātajiem noteikumiem mājās jāpaliek viņai. Galīgais lēmums tiks pieņemts LVS valdes sēdē pēc Eiropas čempionāta – visticamākais, 11. jūlijā.

Kažemākas aizstāvībai vieglatlētikas saimē top atbalsta vēstule, arī daudzi līdzjutēji ir sašutuši, kāpēc uz Rio jāsūta kaut kāda amerikāniete, kas par savu vecvecāku dzimteni atcerējusies tikai pirms pāris gadiem (par Latvijas pilsoni kļuva 2014. gadā) un tagad iznirusi, lai piepildītu sapni startēt olimpiskajās spēlēs. Ja alternatīva ir pilntiesīga tautiete, turklāt jaunāka (26 gadi pret 35) un perspektīvāka. Taču vieglatlētika ir sporta veids, kur valda skaitļi – kurš ātrāk, tālāk, augstāk, tas arī pirmais. Maratons ir viena no retajām disciplīnām, kur var diskutēt par atkāpēm, jo katrā trasē ir cits reljefs, klimats. Anita olimpisko normu izskrēja Rīgā, Ariana – Otavā. Rezultātā atšķirība ir aptuveni trīsarpus minūtes (2:44:09 pret 2:40,32) – pietiekami daudz pat tik garai distancei un atšķirīgiem apstākļiem. Neklātienes cīņā Hilborna izrādījās labāka un godam nopelnījusi iespēju startēt Rio.

Šoreiz sakritusi situācija, ka ārzemju latviete “iztraucējusi” mierīgu dzīvi mūsu skrējējām. Taču – varbūt nākamreiz olimpisko normu izskries kāds sprinteris, kas tajā pašā ASV izlasē neiekļūst, taču Latvijā ir pirmais numurs. Tad mēs teiksim, ka viss kārtībā – lai brauc un pārstāv Latviju? Pēdējā laikā vairāki ārzemju latvieši ieguvuši Latvijas pilsonību un starptautiskajās sacensībās pārstāv Latviju. Tad kā darīsim – ja kādā disciplīnā/sporta veidā mums pietiek savu sportistu, tad nosacītajam ārzemniekam pateiksim – atvaino, sēdi mājās? Bet, ja citur trūkst – laipni lūgts?

Ož pēc nacionālisma, lai gan runa gan vienā, gan otrā gadījumā par latvieti vien ir. Un kurš izmērīs, kurš ir lielāks latvietis? Tas nemaz nav vajadzīgs – sports allaž Latvijā bijis sabiedrību vienojošais faktors. Varbūt ar dažiem izņēmumiem, tomēr – vairāk kā jebkas cits. Kad Latvijas futbola izlase iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā, priecājāmies par Zemļinski, Paharu, Koļinko, Starkovu. Tur lielākā daļa bija krievi, kas nemācēja latviski. Taču – šie puiši paveica fantastisku darbu un radīja lepnumu par Latviju. Tāpat kā Oļegs Znaroks, Aleksandrs Beļavskis, Andrejs Maticins hokejā.

Tā pati Ariana Hilborna ar lielu sajūsmu izsakās par Latviju un latviešiem – viesojoties senču dzimtenē viņa sastapusies ar lielu viesmīlību un sirsnību. Jā, protams, var teikt, ka tā ir tipiska amerikāņu pieklājība, taču nevaru un nemaz negribu svērt, vai un cik grami teiktajā ir liekulība. Daiļslidotājs Lukass Kaugars, jau trešajā paaudzē ASV dzīvojošais latvietis, arī sapņo par dalību olimpiskajās spēlēs un teorētiski var aizlikt kāju priekšā mūsu talantam Denisam Vasiļjevam. Varbūt aizrakstīt uzreiz, lai nemaz necenšas? Vai arī viņš būs gana labs kandidāts, jo tekoši runā latviešu valodā un dejo tautas deju kolektīvā “Denveras virpulītis”?

Plašu materiālu par ārzemju latviešiem, kas ieguvuši Latvijas pilsonību un tagad pārstāv Latviju, lasiet laikraksta “Latvijas Avīze” pirmdienas numurā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Rezultātu sportā nosaka vienādos apstākļos – te viena Rīgā otra Otavā. Nevar salīdzināt – saule, temperatūra, vējš, dalībnieku sastāvs, sacenību mērogs un nozīmīgums, konkurenti utt. tie visi ir ietekmējoši faktori

    • Tā kā maratons netiek skriets pa 400 m apļa skrejceļu, bet pa ceļiem ar noteikumu ka sakums un beigas ir tajā pašā virs jūras līmenī lai tiktu kvalifikācijas atdzīti. Tomēr nevienlīdzības rodas un pasaules rekordi maratonā vispār nepastāv, bet tiek uzskatīti ofisiāli ka “labākais maratona laiks.”

      Var jau nākotnē vienu no Latvijas maratoniem pieņemt ofisiāli par olimpiādes kvalifikācijas sacensībām. Bet ja nevienam neveicas šajās sacensībās ar normatīvu rezultātu sasniegšanu, tad ir jāskatās citus personīgos rezultātus. Vienas sacīkstes tomēr negarantē ka labākā maratoniste pārstāvēs Latviju.

  2. Znaroks un vitolins apkaunojums latvijai

  3. Latvija ir maza valsts un latvju tauta sastāv no ap 1,6 miljoniem tautiešiem kas pamazām izmirst. Sarp daudziem iemesliem var ieskaitīt provinciālu domāšanu. Tas ir, mēs atstumjam latviešus kas ir aizklīduši tālā pasaulē un nedzīvo mūsu zemes stūrītī. Centīsimies būt atvērtāki un mazāk ierobežoti savos uzskatos. Pieņemsim visus kas grib baudīt latviešu kultūru un tad mēs īsti sāksim plauk un vairoties.

    • Mēs atstumjam ? Varbūt tā bija viņu vai viņu vecāku izvēle ? Latviju olimpiādē vajadzētu gan pārstāvēt Latvijas sportistei . Čempionātos – ok , var arī amerikānietes vai ķīnietes pārstāvēt , bet olimpiāde … tā ir tikai reizi četros gados un te priekšroka būtu jādod mūsu pašu sportistiem . Te nevar būt ne divu domu .

Intervijas un apraksti
Viedokļi un komentāri
Video, foto
Draugiem Facebook Twitter Google+