Kažociņš: ārvalstu specdienestu aktivitāte Latvijā pašlaik ir mērena 0
Patlaban ārvalstu specdienestu aktivitātes līmenis Latvijā ir mērens un ir tādā pašā līmenī kā pirms gada, trešdien žurnālistiem pēc Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Kažociņa uzklausīšanas Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK) sacīja komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (Reformu partija).
Komisija ar Kažociņu diskutēja par ārvalstu specdienestu darbības aktivitātēm Latvijā, turklāt komisija vēlējusies sīkāk analizēt SAB pagājušā gada darbības pārskatu.
SAB direktors pēc komisijas sēdes ar žurnālistiem bija ļoti nerunīgs, jo visa informācija, ko SAB vēlas publiskot, ir atrodama biroja gada darbības pārskatā.
“Ja tā teiktu vienā teikumā, tad tas [ārvalstu specdienestu aktivitātes līmenis] ir apmēram tādā pašā līmenī kā pirms gada, kā pirms diviem gadiem. Nekas augstāks, ne zemāks. Paši dienesti to vērtē kā mērenu,” norādīja Zatlers.
To, vai ārvalstu specdienestus interesē parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, Zatlers skaidri neatbildēja, taču atzina – ja reiz kāds specdienests Latvijā darbojas, tad to interesē politiskie, ekonomiskie un militārie procesi.
Zatlers arī teica, ka komisijas pārziņā šogad ir bijuši jautājumi par speciālo operatīvās darbības metožu lietošanu un to, kā tas saskan ar cilvēktiesībām, tostarp – cik likumīgi tiek noklausītas telefonsarunas, iekļūts telpās un izsekots.
“Ciktāl tas aizskar cilvēktiesības valsts interešu vārdā un vai nepastāv kādi robi. Drīzumā šis darbs noslēgsies, jo 8.jūnijā tiks rīkota Nacionālās drošības komisijas sēde, kurā būs uzaicinātas visas iesaistītās puses un tiesību eksperti veikt analīzi, vai ar šo metožu lietošanu Latvijā viss ir kārtībā un kas būtu jādara, lai varētu iedzīvotājiem pateikt, ka cilvēktiesības tiek ievērotas,” pastāstīja NDK vadītājs.
Lielākā daļa no šīm metodēm tiek izmantotas cīņā pret noziedzību, nevis kā nereti publiski minēts – politiskajām cīņām.
Zatlers uzskata, ka ir jākliedē mīti par to, ka drošības dienesti ir patvaļīgi un neviens tos neuzrauga. Mīts, ka specdienesti strādā patvaļīgi, ir vienmēr vajadzīgs tiem, kuru noziegumi vai likumpārkāpumi ir jāslēpj vai jāizmanto aizstāvības procesā.
Jau ziņots, ka Satversmes aizsardzības birojs darbības pārskatā minējis, ka 2011.gadā Latvijā izlūkošanas aktivitātes īstenoja vairāki ārpus NATO un ES valstīm esoši izlūkdienesti. To aktivitāte līdzinājās iepriekšējos gados novērotajai, variējot no zemas līdz mēreni augstai atkarībā no konkrētā izlūkdienesta un tā pārstāvētās valsts.
Pagājušajā gadā vērā ņemamas izmaiņas pret Latviju strādājošo specdienestu darba paņēmienos nav konstatētas.
Pastiprinātā SAB uzmanības lokā 2011.gadā atradās viens no ārvalstu militārajiem atašejiem.
SAB pērn secinājis, ka Krievijas ārpolitikas slēptie mērķi ir diskreditēt Latviju, pārmetot fašisma atdzimšanu Latvijā, vēstures pārrakstīšanu, piedēvējot Latvijai izputējušas valsts tēlu, uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju mērķtiecīgu diskrimināciju.
