Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. jūlijs, 2016
Drukāt

Ķēdē piena ražotājs, pārstrādātājs, tirgotājs – visi grib nopelnīt (17)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas piensaimniecībā iestājusies patiešām kritiska situācija – ražotājiem maksātā piena cena ir zemāka par tā pašizmaksu, tā noslīdējusi krietni zem 20 centu/kg, dažviet pat 12–14 centu/kg robežās. Tomēr pircējs veikalā par pienu maksā 70 un vairāk eirocentu par litru. Vai tirgotāji ir gatavi rīkot kādas akcijas piensaimnieku atbalstam, lai lielākie zaudētāji nebūtu izejvielas ražotāji? Žurnāls Agro Tops aptaujāja vairāku lielveikalu pārstāvjus, kā arī ar pārtikas tirdzniecību saistītās sabiedriskās organizācijas un biedrības.

Foto: LETA
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:

– Pārtikas ķēdē ir trīs spēlētāji: piena ražotājs, pārstrādātājs, tirgotājs. Jāatrod iespēja katram no viņiem nopelnīt. Lielākais atslēgas jautājums un pati pirmā svarīgākā lieta piensaimniecības krīzē ir uzņēmumu spēja pārstrādāto piena produkciju eksportēt. Eksporta tirgu apgūšana, iekļūšana apjomīgā ārvalstu tirgū ir ļoti komplicēts process, ilgstošs un grūts darbs, jo nozari ļoti stipri ietekmējuši Krievijas un Ukrainas notikumi. Piemēram, SIA Food Union ir atradis eksporta tirgu Ķīnā, un paredzams, ka tas sāks darboties 2018. gadā.

Tas, ka pārstrādātāji piena ražotājiem maksā par maz, lielā mērā izskaidrojams ar to, ka iekšējā tirgū viņi nespēj pārdot saražotos piena produktus, un, ja nav eksporta, cieš piena ražotājs. Savukārt, ja Latvijā bankrotēs piensaimnieki, cietīs pārstrāde.

Eksporta nozīme pēdējā laikā kļuvusi daudz svarīgāka nekā iepriekš, jo jūtami sarucis vietējais tirgus – gan valsts demogrāfiskās situācijas dēļ, gan uz emigrējušo iedzīvotāju rēķina. Vienkārši ir mazāk pircēju. Lai mudinātu vietējos tirgotājus vairāk pārdot Latvijas pārtikas produktus, krīzei sākoties, izveidojām akciju Latvijas labums. Jau 2014. gadā pārliecinājāmies, ka tā dod rezultātus. Novembrī izsludinājām Piena mēnesi, un dažu piena produktu tirdzniecība palielinājās pat par 50%. Ja katrs veikalā nopērkam šo piena produktu, mēs palīdzam noturēties uz ūdens piena ražotājam. Izrādās, pircēji šai akcijai pievērš lielāku uzmanību, nekā bijām domājuši.
Akcija Latvijas labums turpinās. Lielveikali to ņem vērā un iegulda samērā daudz ikdienas darba, lai atgādinātu par šiem vietējiem produktiem. Piemēram, nav jau nemaz tik vienkārši katru brīdi uzmanīt, vai pareizā atzīme vai uzlīme ir savā vietā. Tomēr ne tikai Elvi un pārējie lielveikali, bet arī ar akciju mazāk saistītie – kā Aibes nams vai Narvesen – labprāt to atbalsta.

Otra lieta, kā varam veicināt visu triju pārtikas ķēdes spēlētāju sadarbību, ir reģionālās uzņēmējdienas, ko rīkojam visā Latvijā. Piemēram, šogad Kurzemē tās notiek pirmoreiz. Tāda ir arī lielo Eiropas valstu pieredze.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Prātniekam Rungainim pajautājiet ,ko darīt ,…..visi zemnieki ar savām govīm uz Rīgu ,problēma būs atrisināta ….

  2. Visiem šiem ļaudīm labprāt iespļautu sejās. Ja jau tik balti un pūkaini, lai atklāti parāda to peļņas sadalījumu. Ar savu vervelēšanu varbūt pārliecinās tikai vientiešus. Ja zemnieks saņem 17 centus, paliekot absolūti bez peļņas, bet tirgotājs pārdod par 80 un uz augšu, nav jābūt Einšteinam, lai saprastu, kurš nogrābj lielo piķi.

  3. Atveriet csb publikāciju Latvijas lauksaimniecība. Tur sīki un plaši parādīts ,ka gluži nemākuļi neesam. Un tā par pienu . 2015.g. Latvijā iepirkts 978.1 tūkstotis tonnu svaigpiena ,kas ir 495 kg uz 1 iedzīvotāju ,salīdzinot ar Lietuvas 1,7miljonu tonnu iepirkumu un 598kg uz 1 cilvēku. Ražošana ir visai koncentrēta un lielās saimniecības kurās 78,8 tūkstoši govju (48,52%) gada izslauc 540,4 tūkstošus tonnu piena (55,25%).var salīdzināt arī citādāk ,52 saimniecības izslauc 17% piena , 8775 saimniecības ar 1 govi – 5,3% piena. Vidējais izslaukums no govs pērn ir 5905 kg. Vidēji Latvijā uz 1 ha aramzemes ražo 51,9 tonnu piena .Pērn vidējā tonnas cena ir 216 eiro ,uz 1 ha iegūti 11210 eiro . Salīdzinājumam ,kviešu ha zemniekam ir ienesis 7245,86 eiro vidēji. Šeit ir par ko domāt ,par ko diskutēt ,bet tas attiecībā uz lauksaimniecību ,tās izmaksām ,eksporta tirgu iespējām ,eksporta ekonomisko efektivitāti no IKP izaugsmes viedokļa. Savukārt uz vietas, pēc zemnieka – ir pārstrādātājs un zemnieks veikalu tīkliem pienu un piena produktus gandrīz nepārdod . Sazobē -pārstrādātājs – veikalu tīkli ir pilnīgi cita saruna un faktiski jābūt īpašai šīs sazobes tirgus politikai no valsts puses ,jo ieinteresētais ir budžets. Vienu gan var teikt ,veikala cena pret zemnieka produkta realizācijas cenu Latvijā stabili svārstās ap proporciju 1:4 .Šajā laukā tad arī vajadzētu diskutēt.

  4. Ja piena litru no ražotāja iepērk par 15 centiem, kur tauku saturs vidēji ir 4,5%, bet veikalā tirgo par 70 centiem ar tauku saturu 2-3%, tad kur ir loģika! un vēl zemniekiem nekaunas pateikt- samaziniet izmaksas- piens ir jādzesē- elektrības cenas pieauga, barība jāgādā- degvielas cenas pieauga…
    un atbalsts 1,4 centi par litru ir piliens jūrā-ministru sirdsapziņas nomierināšanai, ka kaut ko jau mēs palīdzam!

  5. Atveriet csb publikāciju Latvijas lauksaimniecība. Tur sīki un plaši parādīts ,ka gluži nemākuļi neesam. Un tā par pienu . 2015.g. Latvijā iepirkts 978.1 tūkstotis tonnu svaigpiena ,kas ir 495 kg uz 1 iedzīvotāju ,salīdzinot ar Lietuvas 1,7miljonu tonnu iepirkumu un 598kg uz 1 cilvēku. Ražošana ir visai koncentrēta un lielās saimniecības kurās 78,8 tūkstoši govju (48,52%) gada izslauc 540,4 tūkstošus tonnu piena (55,25%).var salīdzināt arī citādāk ,52 saimniecības izslauc 17% piena , 8775 saimniecības ar 1 govi – 5,3% piena. Vidējais izslaukums no govs pērn ir 5905 kg. Vidēji Latvijā uz 1 ha aramzemes ražo 51,9 tonnu piena .Pērn vidējā tonnas cena ir 216 eiro ,uz 1 ha iegūti 11210 eiro . Salīdzinājumam ,kviešu ha zemniekam ir ienesis 7245,86 eiro vidēji. Šeit ir par ko domāt ,par ko diskutēt ,bet tas attiecībā uz lauksaimniecību ,tās izmaksām ,eksporta tirgu iespējām ,eksporta ekonomisko efektivitāti no IKP izaugsmes viedokļa. Savukārt uz vietas, pēc zemnieka – ir pārstrādātājs un zemnieks veikalu tīkliem pienu un piena produktus gandrīz nepārdod . Sazobē -pārstrādātājs – veikalu tīkli ir pilnīgi cita saruna un faktiski jābūt īpašai šīs sazobes tirgus politikai no valsts puses ,jo ieinteresētais ir budžets. Vienu gan var teikt ,veikala cena pret zemnieka produkta realizācijas cenu Latvijā stabili svārstās ap proporciju 1:4 .Šajā laukā tad arī vajadzētu diskutēt.

  6. Mums taču ir ļoti labs piemērs piena nozarē un tas ir kooperatīvs “Straupe”. Piena ieguve, pārstrāde un
    tirgošana ir vienās, t.i. zemnieku rokās. Te ir nolikvidēts galvenais šķērslis – nav interešu konflikta, kas
    pastāv un ārda nozari citur valstī. Un tas strādā labi! Tikai nezin kāpēc ZM atbildīgie ierēdņi ar Dūklavu priekšgalā šo modeli valstī neievieš, bet braukā uz Briseli vai tepat valdībā un prasa arvien jaunus miljonus naudas nozares atbalstam.

  7. Samudžināts neko nesecinoš raksts/komentāri. Grūti saprast kāpēc pieminēt ,piemēram, SIA Zemturi z/s kā svaigpiena piegādātāju ! Kas tā vispār par uzņēmējdarbības formu lauksaimniecībā ? Interesanti , cik Latvijā ir SIA kuri tur govis un slauc pienu ? csb neko tādu neuzrāda. Ja jau lielveikals iepērk ,tad Zemturi ir pārstrādātājs , jo pieminēto svaigpienu veikals nevar iepirkt nepasterizētu un ,ja vēl ar stabilu tauku procentu ,teiksim,2,5 % ,tad tur nodarbojas arī ar to ko sauc par piena normalizāciju ,jo vidēji iepirktajam pienam Latvijā ir 3,99% .(csb ,2015.) . Un ja nu tomēr pienu pieved kannās un veikals to izlej pircējam ,ko gan neesmu redzējis ,tad sarunai ir jābūt par piena iepirkuma cenu ar transporta izdevumiem iepērkot pienu uz veikala rampas ,kas arī nav redzēts šajā veikalu tīklā.

  8. Tiklīdz vajadzēs pienu,Latvijas pārstrādei manējo neredzēt.

  9. Lauksaimnieku problēmu loks ir ļoti plaš. Galvenais ir, ka mums nav pašiem savas ražotās produkcijas iekšējā tirgus. Mums ir jāpakļaujas lielveikalu monopola diktātam. Latvijā nekad veikalā nav bijis tik dārgs piens, kā pašreiz. Zemnieku ražotās produkcijas pašizmaksu ievērojami palielina mūsu nodokļu politika, kuras rezultātā degvilas cenu 45% veido PVN nodoklis, tāpat visas citas izmaksas ir mākslīgi uzpūstas.

  10. Saprotiet, ka šī peļņa jāsadala VISMAZ līdzīgās daļās. Nevar tā, ka ražotājs saņem vismazāk, bet pārstrādātājs un tirgotājs darbojas kā augļotājs.
    Kā vispār var nonākt līdz tik apsurdam iznākumam?!
    Tās ir neadekvāti saceltas izmaksas par piena litru. Nebrīnāties, ka pensionāri pērk Lietuvas preci.
    Latvijā visi grib ātri un vienas dienas laikā bagāti kļūt, tur galvenā NELAIME!

  11. jo zemāka iepirkuma cena, jo augstākas subsīdijas. tad nu ar cilvēki shēmo

    • Ražotājs neko neshēmo! Ražotājam, kuram ir visgrūtākais darbs, saņem vismazāk, tiklai grašus ko tirgotāju un pārstrādātāju shemotāji atmet no savas peļņas. Ražotāju neviens neaizsargā un subsīdijas, kā arī ES visu naudu saņem pārstrādātājs un ražotājam atmet tikai nieka grašus.
      Viens piemērs: pārstrādātājs tikai mehāniski apstrādājot šo 18. centu litru, to pārdod tālāk jau par 1.00 eiro ar uz pusi samazinātu tauku saturu. Kuru atkrejojot atkal tālāk pārdod.
      Tādi Dūklavi ir bijuši un būs, bet jēgas no viņiem nekādas. Tikai piepilda vēl pašu vēderus uz zemnieku rēķina.

    • Man,JUMS JAJAUTA ,ar ko nodarbojaties,ja tik stulbi varat runat,redzams ,ka no lauksaimniecibas neko nesaprotat

    • tujau tikai raksti,bet pienu neražo,jo nezini,subsīdijas izmaksāja 1,4 centi par litru,tai pat laikā ,pieņemsim,degviela paaugstinājās par 12 centim,kur vēl pārējās izmaksas un tad sāc izdarīt parastas matemātiskas darbības,ja māki,tad secini cik liels ir atbalsts

  12. Tirgotāju un pārstrādātāju alkatība ir neizmērojama.

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+