Foto: Andžela Seiliša

Ķēdē piena ražotājs, pārstrādātājs, tirgotājs – visi grib nopelnīt 17

Latvijas piensaimniecībā iestājusies patiešām kritiska situācija – ražotājiem maksātā piena cena ir zemāka par tā pašizmaksu, tā noslīdējusi krietni zem 20 centu/kg, dažviet pat 12–14 centu/kg robežās. Tomēr pircējs veikalā par pienu maksā 70 un vairāk eirocentu par litru. Vai tirgotāji ir gatavi rīkot kādas akcijas piensaimnieku atbalstam, lai lielākie zaudētāji nebūtu izejvielas ražotāji? Žurnāls Agro Tops aptaujāja vairāku lielveikalu pārstāvjus, kā arī ar pārtikas tirdzniecību saistītās sabiedriskās organizācijas un biedrības.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš (no kreisās) un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks piedalās preses konferencē, kurā informē par sociālās kampaņas “Latvijas Labums” Piena mēnesi.
Foto: LETA

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:

CITI ŠOBRĪD LASA

– Pārtikas ķēdē ir trīs spēlētāji: piena ražotājs, pārstrādātājs, tirgotājs. Jāatrod iespēja katram no viņiem nopelnīt. Lielākais atslēgas jautājums un pati pirmā svarīgākā lieta piensaimniecības krīzē ir uzņēmumu spēja pārstrādāto piena produkciju eksportēt. Eksporta tirgu apgūšana, iekļūšana apjomīgā ārvalstu tirgū ir ļoti komplicēts process, ilgstošs un grūts darbs, jo nozari ļoti stipri ietekmējuši Krievijas un Ukrainas notikumi. Piemēram, SIA Food Union ir atradis eksporta tirgu Ķīnā, un paredzams, ka tas sāks darboties 2018. gadā.

Tas, ka pārstrādātāji piena ražotājiem maksā par maz, lielā mērā izskaidrojams ar to, ka iekšējā tirgū viņi nespēj pārdot saražotos piena produktus, un, ja nav eksporta, cieš piena ražotājs. Savukārt, ja Latvijā bankrotēs piensaimnieki, cietīs pārstrāde.

Eksporta nozīme pēdējā laikā kļuvusi daudz svarīgāka nekā iepriekš, jo jūtami sarucis vietējais tirgus – gan valsts demogrāfiskās situācijas dēļ, gan uz emigrējušo iedzīvotāju rēķina. Vienkārši ir mazāk pircēju. Lai mudinātu vietējos tirgotājus vairāk pārdot Latvijas pārtikas produktus, krīzei sākoties, izveidojām akciju Latvijas labums. Jau 2014. gadā pārliecinājāmies, ka tā dod rezultātus. Novembrī izsludinājām Piena mēnesi, un dažu piena produktu tirdzniecība palielinājās pat par 50%. Ja katrs veikalā nopērkam šo piena produktu, mēs palīdzam noturēties uz ūdens piena ražotājam. Izrādās, pircēji šai akcijai pievērš lielāku uzmanību, nekā bijām domājuši.
Akcija Latvijas labums turpinās. Lielveikali to ņem vērā un iegulda samērā daudz ikdienas darba, lai atgādinātu par šiem vietējiem produktiem. Piemēram, nav jau nemaz tik vienkārši katru brīdi uzmanīt, vai pareizā atzīme vai uzlīme ir savā vietā. Tomēr ne tikai Elvi un pārējie lielveikali, bet arī ar akciju mazāk saistītie – kā Aibes nams vai Narvesen – labprāt to atbalsta.

Reklāma
Reklāma
Otra lieta, kā varam veicināt visu triju pārtikas ķēdes spēlētāju sadarbību, ir reģionālās uzņēmējdienas, ko rīkojam visā Latvijā. Piemēram, šogad Kurzemē tās notiek pirmoreiz. Tāda ir arī lielo Eiropas valstu pieredze.