Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. oktobris, 2014
Drukāt

Ķeguma spēkstacijai – 75. Ko par tās atklāšanu rakstīja avīzes 1939. gadā?

Foto - LatvenergoFoto - Latvenergo

Ķeguma HES būvēja vēl pirmajā Latvijas neatkarības periodā, un 1939. gads, kad iedarbināja tās pirmo hidroagregātu, uzskatāms par Latvijas enerģētikas aizsākumu, ar ko sākās arī koncerna “Latvenergo” koncerna attīstības vēsture, informē uzņēmumā. Atceroties šo Latvijas valsts attīstībai svarīgo notikumu, paredzēti vairāki pasākumi, kuros AS “Latvenergo” Enerģētikas muzeja speciālisti stāstīs par Ķeguma HES vēsturi un tā būvniekiem.

Pirms 75 gadiem, 1939. gada 15. oktobrī, Ķeguma spēkstacijā iedarbināja tajā laikā Eiropā modernākās hidroelektrostacijas pirmo hidroagregātu ar 17 500 kW lielu jaudu. Pulksten 23.36 rīdzinieki pirmo reizi saņēma Ķeguma ražoto elektroenerģiju, kuras pārvadi nodrošināja pirmā izbūvētā 80 kV elektrolīnija no Ķeguma uz Rīgu – Jāņciema apakšstaciju, bet sadali patērētājiem – tehnoloģiski modernā Parka apakšstacija.

Tā laika periodiskais izdevums “Jaunākās Ziņas” 1939.gada 16.oktobrī rakstīja: “…plkst. 11.36 vakarā varēja dot telefonisku rīkojumu Ķegumam — laist darbā pirmo turboģeneratoru ar pilnu slodzi. Tūliņ pēc tam Ķegumā pilnīgi atvēra slūžas ūdens ievadīšanai turbīnā. Lielais ģenerators, kas līdz šim strādāja ar samazinātu slodzi, sāka griezties pilnā jaudā, ko spēj dot pašreizējais Ķeguma ūdens pacēlums, ražojot līdz 10 000 kilovatu. …Ķeguma strāva jau tagad varēs segt pusi galvaspilsētas enerģijas patēriņa un samazinās akmeņogļu patēriņu par apm. 200 tonnām dienā.”

Arī citi laikraksti, piemēram, “Dzelzceļa Vēstnesis”, “Rīts” ar izteiksmīgiem virsrakstiem, piemēram, “Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu”, atspoguļo pirmā hidroagregāta palaišanu.

Dinamisks darbs Ķeguma HES turpinājās. 1939.gada 17.novembrī iedarbināja otru hidroagregātu un jau Latvijas dzimšanas dienā, 18.novembrī, Rīga pastāvīgi sāka saņemt Ķeguma spēkstacijā ražoto elektroenerģiju. Īsā laikā bija izbūvētas un ieslēgtas darbā elektrolīnijas uz Jelgavu, Bausku, Tukumu, Ieriķiem un Cēsīm. Trīsarpus gadu neatlaidīga darba bija vajadzīgs Ķeguma spēkstacijas celšanai. Jau toreiz ar lepnumu tika teikts – Ķegums – mūsu diždarbs. Novērtējot tā laika lielo ieguvumu – Ķeguma spēkstacijas izbūvi, gan Eiropas inženiertehniskie speciālisti, gan pašmāju inženieri atzina, ka šis pārbaudījums latviešu uzņēmībai un varēšanai – labi izturēts. Daugavas ūdeņu radītā elektriskā enerģija gaismas, spēka un siltuma veidā kalpo cilvēku labklājībai.

Šobrīd 75 gadu periodā Ķeguma HES faktiski ir hidroelektrostaciju komplekss, jo sastāv no divām dažādos laika posmos celtām stacijām. Pirmā no tām atrodas Daugavas labajā krastā, savukārt  – kreisajā, uzstādot trīs jaunus hidroagregātus, uzbūvēja otru, kas darbu sāka 1979. gadā. 1998.− 2001. gadā veikta Ķeguma pirmās stacijas visu četru hidroagregātu rekonstrukcija, kā arī automatizētas to vadības sistēmas. Ķeguma HES kopējā jauda ir 264 MW, un 2013. gadā tā kopumā saražo 532 GWh elektroenerģijas.

Atceroties šo Latvijas valsts attīstībai svarīgo notikumu, ir paredzēti vairāki pasākumi, kuros Enerģētikas muzeja speciālisti stāstīs par Ķeguma HES vēsturi un tā būvniekiem.

– no 15.oktobra līdz 22.oktobrim Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātē Āzenes ielā 16/20 Rīgā būs apskatāma ceļojošā izstāde “Ķeguma HES – Latvijas enerģētikas lepnums”. Izstāde “Ķeguma HES – Latvijas enerģētikas lepnums” stāsta par UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauto E.Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekciju “Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936. – 1940.” Tas ir vēstījums par 20.gadsimta pirmajā pusē Baltijā vērienīgā industriālā objekta celtniecību, vedot skatītāju savdabīgā ceļojumā pagātnē, kad Eiropas enerģētikā sevi pieteica Latvijas flagmanis – Ķeguma spēkstacija.

– 15. oktobrī Rīgas Tehniskā universitātē Kaļķu ielā 1 Rīgā notiks 54. Starptautiskā zinātniskā konference. Tehnisko zinātņu vēstures sekcijas darba kārtībā ir iekļauts Dr. sc.ing. Valda Gavara referāts par pirmo Latvijas elektroinženieri Frici Rudzīti (1897 – 1957). Valdis Gavars ir pētījis F.Rudzīša biogrāfiju un ieguldījumu Latvijas elektrificēšanas svarīgākajos projektos 20.gadsimta 30.-50.gados. Ķeguma būvinspekcijā 1938. gadā F. Rudzīša vadībā tika izveidota projektētāju grupa Latvijas energosistēmas augstspriegumu līniju projektēšanai un to būves uzraudzīšanai. 1939. gadā F.Rudzītis kļūst par VEU “Ķegums” Ražošanas direkcijas Tehniskās daļas priekšnieku un kā augsta līmeņa profesionālis turpināja darbu gan vācu okupācijas laikā, gan padomju gados. 1946.gadā viņš strādā Latvenergo Projektēšanas birojā, vadot 80 kV augstsprieguma elektropārvades līniju un apakšstaciju projektēšanu.

Ķeguma HES ir viena no AS “Latvenergo” Daugavas HES kaskādes elektroenerģijas ražotnēm. 2013. gadā kopumā Daugavas HES saražotas 2852 GWh elektroenerģijas, un tas veido 59% no kopējā AS “Latvenergo” saražotā elektroenerģijas apjpma.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+