Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
11. septembris, 2012
Drukāt

Kehris: NAP diez vai kalpos valsts attīstībai

Foto- LETAFoto- LETA

Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020.gadam sākotnējā redakcija ir skaisti uzrakstīts dokuments, bet tas diezin vai kalpos naudas sadales un valsts attīstības mērķiem, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Ojārs Kehris.

NAP ir nepieciešams, lai valsts varētu pieteikties uz ES fondiem, atzīmēja Kehris. Plāns ir jāpieņem līdz šā gada beigām. No šāda aspekta NAP tādā vai citādā redakcijā bija jāizstrādā jau labu laiku iepriekš, atzīmēja eksperts.

Runājot par labo topošajā dokumentā, Kehris atzīmēja, ka šī dokumenta izstrādātāji ir centušies, lai tas būtu lasāms, būtu interesants, jo plānā ir citēti gan latviešu sakāmvārdi, gan Rainis. Dokumentu ir mēģināts uzrakstīt saprotamā valodā. NAP ir aprakstīts viss, līdz ar to studentiem, varbūt arī vecāko klašu skolēniem to būšot interesanti lasīt, un Kehris arī ieteiktu to darīt. Tāpat viņam nav iebildumu par trim iezīmētajiem attīstības virzieniem: makroekonomisko rāmi, cilvēku izaugsmi un teritoriju attīstību.

Kehra skatījumā, NAP autori ir mēģinājuši aprakstīt visus iespējamos attīstības virzienus – izglītību, veselības aprūpi un visu, kas pasaulē ir interesants un labs, bet NAP šobrīd nekādā ziņā nekalpojot kā dokuments, kas parādītu, kur tad paredzēts pielikt spēku, lai notiktu solītais izrāviens. Pēc eksperta domām, nav godīgi teikt, ka šie jautājumi vēl jākonkretizē NAP apspriešanas gaitā, jo tajā visas iesaistītās puses vienkārši “vilks deķi” uz savu pusi.

Izstrādājot NAP, nav notikusi izšķiršanās par valsts nākotni, uzsvēra “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents. “NAP nepiedāvā apspriešanai stratēģiju. Tas ir skaists apraksts par to, kas notiek un kas ir. Labi, ka ir mēģināts ieceres ietērpt konkrētos rādītājos, kas jāsasniedz. Tiesa, daudzos gadījumos konkrētu rādītāju vēl nav, ir tikai norāde, ka tos ministrijas iedos vēlāk. Rādītāji, iespējams, ir reāli, bet tajos nav nekādas ambiciozitātes,” uzskata Kehris.

Pēc viņa domām, būtu vajadzīga izšķiršanās un lielāka līdzekļu koncentrācija, kas, iespējams, būtu strīdīga. Valdībai, lemjot par nākamā gada valsts budžetu, tas būs jādara jau, iespējams, novembrī, bet tas acīmredzami nenotiks uz NAP bāzes. Prioritāšu, kam tērēt valsts budžeta un ES fondu naudu, NAP pirmajā redakcijā nav, uzsvēra eksperts. Ja prioritātes būtu iezīmētas, apspriešana ritētu daudz raitāk un saturīgāk, ir pārliecināts Kehris.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+