Mobilā versija
Brīdinājums +2.6°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
26. februāris, 2015
Drukāt

Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no “Rail Baltica” projekta

Foto: LETAFoto: LETA

Sabiedriskā apspriešana par projektu "Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvniecība".

Ķekavas pašvaldība ir gatava atbalstīt “Rail Baltica” projektu valsts mērogā, jo tas varētu būt ieguldījums kopējā valsts attīstībā, tomēr ieguvumu sev Ķekavas novada iedzīvotāji projekta īstenošanas rezultātā neredz, aģentūrai LETA pastāstīja Ķekavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un konsultatīvā atbalsta daļas vadītāja Vineta Bērziņa.

Bērziņa informēja, ka no iedzīvotājiem vērojama liela atsaucība dalībai sabiedriskajā apspriešanā par dzelzceļa trasi “Rail Baltica” – uz sanāksmi šodien bija ieradušies ap 200 cilvēku, un tas ir visapmeklētākais pasākums novadā pēdējā laikā.

Bērziņa skaidroja, ka jau iepriekš Ķekavas iedzīvotāji pauduši bažas par dzelzceļa trases tiešo tuvumu dzīvojamām mājām, nākotnē paredzamo troksni un vides piesārņojumu, kā arī satraukumu par kravu bīstamību. Tāpat daudzi iedzīvotāji pauduši bažas par projekta negatīvo ietekmi uz Ķekavā ierasto lauku ainavu. Šādas sūdzības no novada iedzīvotājiem saņemtas pērnā gada nogalē pašvaldības rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā par “Rail Baltica” projektu, ko apmeklēja vairāk nekā 260 cilvēku.

Bērziņa papildināja, ka, pēc Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Valta Varika (Vidzemes partija) domām, “Rail Baltica” izbūve no valsts attīstības viedokļa, iespējams, ir atbalstāma un saimnieciski izdevīga, taču, skatoties no Ķekavas novada skatupunkta, pašvaldība neredz ieguvumus novadam, bet gan tikai apgrūtinājumus un potenciālos draudus – piemēram, troksni, pārvietošanās apgrūtinājumus, atsevišķu māju nojaukšanu vai tieša sliežu izbūve pie dzīvojamajām mājām, iespējamo bīstamo kravu avārijas risku tuvu apdzīvotām vietām.

Tāpat pašvaldībā norāda, ka projektā netiek paredzēta neviena pieturvieta iedzīvotāju ērtībai vai arī netiek ieplānota kravu pārkraušana Ķekavas novadā, kas varētu veicināt industriālās zonas un jaunu darba vietu rašanos. Līdz ar dzelzceļu tiks mainīta arī ainava un ierastais dzīves ritms, secina pašvaldībā.

Izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus, pārliecinoši priekšplānā izvirzījās argumenti pret visiem piedāvātajiem trašu variantiem. Bērziņa paskaidroja, ka iedzīvotāju izteiktos viedokļus nosacīti varētu sadalīt trīs daļās, proti, lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka dzelzceļa izbūve nesniedz nekādus ieguvumus sabiedrībai, tieši pretēji – tiek paustas bažas par projekta realizāciju un mainīto sadzīvi. Tiks radīti papildu apgrūtinājumi, ierobežota pārvietošanās, piekļuve īpašumiem un zemes izmantošana lauksaimniecībai, troksnis, vilcienu radītā vibrācija, kas negatīvi ietekmēs būves, tiks ietekmēta uzņēmējdarbība, bīstamu kravu pārvadājumi, tiks skarti dzimtas īpašumi, izpostīta dabiskā vide.

Iedzīvotāji izteica priekšlikumus veikt pasākumus, lai mazinātu dzelzceļa trases negatīvo ietekmi, kā arī novirzīt trases no ciemiem pa purvu un meža teritorijām, veidot skaņas aizturošas sienas, organizēt satiksmi, risināt jautājumus ar gruntsūdens līmeņu maiņu, veidot civilās aizsardzības plānu un citus pasākumus, kas mazinātu dzelzceļa trases negatīvo ietekmi. Vēl iedzīvotāji pauda bažas un neskaidrību kompensācijas noteikšanas un izmaksas kārtībā par nekustamiem īpašumiem un būvēm, kā arī par aizsargjoslām, neērtību kompensāciju un nodokļu atlaidēm.

Tiek norādīts, ka iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi tika apkopoti un iesniegti Satiksmes ministrijai un projekta virzītājam pilnsabiedrībai “RB Latvija” ar lūgumu ņemt vērā iedzīvotāju izteiktos priekšlikumus un bažas.

Kā ziņots, šodien Ķekavā notiek sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par dzelzceļa trasi “Rail Baltica” sanāksme.

“Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Pasaulē
Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaug par 5%Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+