Mobilā versija
Brīdinājums +13.3°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
30. janvāris, 2017
Drukāt

Ķeltu zelts Donavas ielejā

Foto: Copyright Landesamt für Denkmalpflege Baden-Württemberg/Antiquity Publications Ltd.Foto: Copyright Landesamt für Denkmalpflege Baden-Württemberg/Antiquity Publications Ltd.

Gandrīz 2600 gadus netraucēts bijis kādas ķeltu augstmanes kaps, kurš nesen atrasts Donavas ielejā un pārsteidzis arheologus ar bagātību dārglietu krājumu, raksta LiveScience.com.

30 līdz 40 gadus vecā sieviete, kura ap 580. gadu apbedīta Heuneburgā (tagadējā Vācija) ticams, piederējusi vietējo ķeltu augstākajai sabiedrībai. Savukārt neparastu, retu jūras gurķu un sen izzudušu molusku klātbūtne kapavietā norāda uz vēl papildus statusu – iespējams, sieviete bijusi priesteriene.

Šim apbedījumam apkārt ir vēl citi, kuri senatnē tikuši profesionāli izlaupīti; daudzus savā starpā savieno laupītāju rakti pazemes tuneļi, kas vēl atvieglojis senlietu iznešanu. Tādējādi atrastais apbedījums ir vienreizējs, jo ir pirmais šī laikmeta kaps, kurš nav ticis izlaupīts.

Heuneburgas cietoksnis zināms gadsimtiem ilgi; tiek pieļauts, ka to savos aprakstos par Donavas upes iedzīvotājiem pieminējis par grieķu vēsturnieks Hērodots. Modernie izrakumi sākušies tikai 20. gadsimta 50. gados, tomēr teju pusgadsimtu nav devuši nekādus augļus, līdz 2005. gadā arheologs Zigfrīds Kuncs uzartā laukā atrada zelta piespraudi. Tad arheologiem šeit izdevās atrast divus apbedījumus – mazas meitenītes kapiņu un kādu lielāku apbedījumu, kurš bija izveidots no baļķiem. Abus apbedījumus – tie ieguva Kentelbloka nosaukumu – izraka un pārvietoja uz Bādenes-Virtembergas arheoloģisko laboratoriju.

Lielākajā apbedījumā tika atrasti patiesi nenovērtējami dārgumi: izsmalcinātas rotaslietas no dzintara, zelta un bronzas, kažokādu un audumu kaudzes, vērša ragu ornamenti un bronzas zvārgulīši, no oniksa izgrieztas rokassprādzes, kā arī no bronzas un ādas gatavota siksna.

Par to, ka baļķiem izdevies pārciest 2600 gadus ilgu atrašanos zemē, jāpateicas mālainajai Donavas gultnei – pārplūstot, upe ap kapiem izveidoja māla sienu, kas ūdenim neļāva izplūst no apbedījumiem ārā, tādējādi veicinot visu priekšmetu saglabāšanos, vienīgi audumi un zvērādas gan tā ietekmē ļoti cietuši.

Atrasto rotājumu stils līdzinās rotaslietām kuras uzietas citās kapavietās uz dienvidiem no Alpiem, tostarp Itālijā, Grieķijā, Kiprā, Sicīlijā, taču atsevišķi ļoti smalki priekšmeti nepārprotami darināti pašā Heuneburgā, atklājot kultūru savstarpējo ietekmi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+